"Laimas" norvēģu saimnieki izvairās atbildēt, vai arī savā zemē pēc līdzīgas avārijas varētu atļauties neevakuēt darbiniekus

Mums ir nepietiekama likumdošana strādnieku aizsardzībai, tā aizsardzība ir tikai ierēdņiem un lai cik skumji nebūtu tieši tur gan vajadzētu uztaisīt kadru rotāciju. Norvēģijā neko tādu viņi nevarētu atļauties. Sociālās un strādnieku intereses ir pirmajā vietā, mūsu vienotībām derētu pamācīties no tā kamēr vēl palikuši cilvēki valstī.

Atbildēt

»

Rūpnīcā, kurā es kādreiz strādāju, visi tika evakuēti tiklīdz kaut kas sāka degt. Iemesls ir ļoti vienkāršs - vienmēr var aizsvilties un uziet gaisā kāds gāzes balons, tā ka ar šīm lietām nevar jokot. Ja cilvēks Norvēģijā darbā dabūtu tik nopietnus apdegumus, ka jāliekas slimnīcā, tad viņam tiktu maksāta pamatīga kompensācija. Latvijā, diemžēl, cilvēka veselībai un dzīvībai nav tādas vērtības un var riskēt peļņas vārdā ar situācijām, kuras var paņemt cilvēku dzīvības...

Atbildēt

darbinieki no ražotnes netika evakuēti, tie pāris metru attālumā turpināja veikt darbu!
================================
Histēriķis gribēja, lai izklausās iespaidīgāk, bet sanāca kā ... vienmēr. Ja jau pāris metru attālumā varēja mierīgi turpināt darbu, tad nebija nekādas vajadzības kaut ko evakuēt!

Atbildēt

Kapec Latvija latvueshiem nekas nepieder? Kapec latvieshi ir stulba tautele,ka pa kapeikam visiem visu notirgos? Vergi no natiem lidz papeziem.

Atbildēt

Un Laima joprojām turpina darboties un neviens pēc signalizācijas nostrādāšanas pat nedomā pārbaudīt projekta atbilstību būvnormatīviem, pārrēķināt slodzes un veikt konstrukciju pārbaudes, bet ja nu iebrūk jumts!!!!

Atbildēt

»

Bet tāpēc arī pietiek noklusēt!

Atbildēt

»

Laba ideja.Ceram kā žurnālisti papētīt.

Atbildēt

Dīvaini, ka Laimas versijas tā mainās. Sākumā, darbinieks dzēsa, tad atradās blakus. Vienam mēdijam stāsta, ka bija tikai karsti kukurūzas milti, citam, ka dega ar liesmu. Ja jau kaut kas sprāga, dega, cilvēks cieta, tad acīmredzot bija arī šī te sprādziena un degšanas cēlonis, bīstama iekārta, tās defekts. Iespējams, ka ne tiaki šai iekārtai, varbūt risks, ka var sprāgta arī citas. Ekspertiem parasti izdarot secinājumus par bīstamību ir vajadzīgs ilgs laiks, neticu, ka šādā ekstrēmā situācijā - ir ievainots cilvēks var uzreiz pateikt, ka citiem nav risks, ka ierīce nesprāgs otreiz, nenotiks plasāka degšana.
2004.gada 17.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" teikts:

5. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:
5.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

16. Ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts uguns­dzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē:
16.1. cilvēku evakuāciju un citus ugunsdzēsības pasākumus;
16.2. tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un inženierkomunikāciju atvie­nošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;
16.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības vai avārijas dienestu izsauk­šanu (ja nepieciešams).

Arī no šo noteikumu 15.punkta diezgan nepārprotami izriet, ka pēc ārkārtas notikuma, ir jāveic profesionāļu izsaukums, jāaptur ražošanas darbs, jāpārtrauc elektroenerģijas padevi (izņemot elektroenerģijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm), jāizslēdz tehnoloģiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomuni­kācijas.

Laima nav konkrēta, ja cietušajam darbiniekam ir tādi apdegumi, ka tas atrodas reanimācijā, pietam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola vēstījusi, ka pirmdien, 7.septembrī, Rīgā kādā uzņēmumā bija izcēlies ugunsgrēks, un 58 gadus vecs strādnieks nolēmis to dzēst pats saviem spēkiem, rezultātā gūstot apdegumus. Mediķi viņam konstatējuši roku, sejas un krūškurvja apdegumus.
Tātad tomēr kaut kas ir dedzis, t.i. bija ugunsgrēks un par to bija jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Atbildēt

Līdzīgi gadījumi ir neskaitami un visi tiek rūpīgi slēpti.Ne jau velti jebkura ieminešanas par arodslimībām un arodinvalīdiem tie uzskatīta gandrīz vai par valsts noslēpuma izpaušanu.Šai sakarā pirmrindnieki atkal ir medicīnas darbnieki,kuri atsakas pat ārstēt dokumentētas arodslimības un arī bieži vien atsakas slimību saistit ar darba apstākļiem un kopumā arodslimību gadījumos darbojas darba devēju interesēs,apzinati nodarot kaitējumu arodslimnieka veselībai un pat apdraudot dzīvību.

Atbildēt

Pietiekam nav kādi pazīstami žurnālisti Norvēģijā, kas varētu uzdot šo jautājumu īpašniekiem? Pie reizes pavazāt viņus vietējā presē...
Nav jau pirmais gadījums, kad skandināvi šādi izdarās.

Atbildēt

Местный менеджмент использует местные ресурсы (людей) так, как считает нужным. Менеджмент Максимы весь местный итог известен.

Atbildēt