Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.[1]” Ja reiz diskriminācija ir aizliegta, tad īpaši pret to būtu jāvēršas attiecībā uz bērnu interesēm un tiesībām. Bet diemžēl tā nav. Pastāv ne tikai ģimeņu, bet visredzamāk tieši atvašu selekciomēšana,
Lai arī likums uzliek obligātu pienākumu uzturēt bērnu līdz brīdim, kad bērns pats spēs sevi apgādāt, minimālā uzturlīdzekļu apmērs ir atšķirīgs, vai bērnam to sedz kāds no vecākiem vai to maksā valsts – Uzturlīdzekļu garantiju fonds.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas jāsedz katram no vecākiem, aprēķina procentuāli katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.[2]
Šis apmērs ir jāsedz neatkarīgi no tā, cik slims, darbnespējīgs vai turīgs ir vecāks. Līdz ar to, pieaugot minimālajai algai, pieaug arī uzturlīdzekļu apmērs, kas sedz cenu pieaugumu, tomēr, ja vecāks nepilda likumā uzlikto uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu šo pienākumu un to pilda Uzturlīdzekļu garantiju fonds, šie bērni saņem nevis tādu pašu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet fiksēto summu, kas būtiski atšķiras no minimālā uzturlīdzekļa apmēra.
Kopš 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, Fonda maksāto uzturlīdzekļu apmērs vairs nav piesaistīts Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, bet izteikts konkrētā apmērā.
2024. gadā Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksātie minimālie uzturlīdzekļi ir 107,5 eiro un 129 eiro mēnesī, ja bērns sasniedzis 7 gadu vecumu mēnesī, turpretī, ja tos sedz vecāks, tad 175 un 210 eiro mēnesī, radot nevienlīdzību attiecībā uz bērniem.
Uz nepamatotu uzturlīdzekļu piesaisti konkrētajai summai un nevienlīdzību uzturlīdzekļu izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs 27.01.2023. gada rezolūcijā toreizējam ministru prezidentam K. Kariņam, lūdzot sniegt atzinumu līdz 2023. gada 1. martam.[3]
Pagājis jau gads, bet izmaiņu nav. Vai bērns ēd mazāk, ja viņam uzturlīdzekļus sedz valsts? Kāpēc valsts šķiro bērnus. Un kam jānotiek, lai bērnam tiktu nodrošināts pilnvērtīgs uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no tā vai to sedz vecāks vai valsts?
Amorāli? Nē. Tā taču ir “mūsu” elitārā Vienotības ķiņķēziņu dabiskā fauna jeb etnisko liberāļu izstrādātā pseido-tieslietu vide, kura, ja vajadzētu izvērtēt tās piesārņojuma līmeni, pārspētu ne tikai opioīdu un benzodiazepīnu krustojuma radītu – nāvīgu toksīnu okupētu klimatu, kas līdz ar visu samaitāto planētu ir pārņēmis mūsu bērnu organismus unt bez izņēmumiem katram, kurš par vienīgo partiju neatzīst “solīdo Vienotību” un tās satelītus kā ģimenes kolektīvās sirds pretsāpju līdzekli izrakstītu fentanilu.
Šādi tiek metafiziski kultivēta mūsdienu varavīksnes oktobrēnu mentalitāte un ieaudzināta atteikšanās gan no personīgas pašcieņas, gan kolektīvās taisnīguma izjūtas izpratnes. Juristi, kuri atļaujas kritizēt valdības naidu pret ģimenes vērtībām un atbalsta iznīdēšanu Latvijai, ir pēc statusa otrā šķira, kasta, Rase vai jebkura demogrāfiska grupa, kas, viņuprāt, ir pretstatā “pareizajiem”, kuriem prioritāte ir birokrātu algas celšana un kleptomānu - Lakatiņu zagļu attaisnošana.
* Mg. Iur., politiskās partijas “Pašcieņa” valdes locekle
[1] Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. https://likumi.lv/ta/id/57980
[2] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Latvijas Vēstnesis, 12, 17.01.2013. https://likumi.lv/ta/id/254128
[3] Latvijas Tiesībsarga rezolūcija Ministru prezidentam. https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/02/par-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-izmaksato-uzturlidzeklu-apmera-parskatisanu.pdf
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
