Sodīts par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, Vilnītis rosinājis grozīt likumu
PIETIEK05.12.2010.
Komentāri (35)
Iespējams, neapmierinātība ar uzlikto administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti aizvadītā gada vasarā pamudinājusi uz domu rosināt grozījumus KNAB likumā, nosakot, ka biroja amatpersonas nav saucamas pie atbildības par likumpārkāpumu, ja tas noticis, pildot amata pienākumus.
Vilnītis aizvadītajā vasarā, 2009. gada 26. jūlijā saņēmis administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas publiskā datubāze. Vilnītis ticis pie diviem soda punktiem. Neoficiāli zināms, ka sods uzlikts tieši par ātruma pārsniegšanu.
Kā Pietiek atstāstījuši KNAB darbinieki, Vilnītis pēc šī notikuma kolēģiem žēlojies, ka tas „slikti ietekmē ģimenes budžetu”, un uzlicis biroja Administratīvajai nodaļai izstrādāt grozījumus KNAB likumā, lai šādas situācijas neatkārtotos. Tas trīs mēnešu laikā arī izpildīts, tomēr pēc citu institūciju iebildēm, Vilnīša iniciētie grozījumi apturēti.
Pietiek noskaidroja, ka birojā tiešām tikuši izstrādāti grozījumi KNAB likumā un 2009. gada 22. oktobrī tie iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā Valsts sekretāru sanāksmē, - to Pietiek apstiprināja biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga.
Šis likumprojekts ir atrodams Ministru kabineta elektroniskajā datubāzē. Turklāt iecerētie grozījumu neattiektos tikai uz biroja darbinieku administratīvajiem sodiem, bet skartu vairākus KNAB likuma pantus.
Tomēr pēc vairākiem mēnešiem, jau šā gada 13. maijā valsts sekretāru sanāksmē KNAB šo likumprojektu atsaucis, un kopš tā brīža tā tālāka virzība nenotiek. Likuma grozījumi bija jāsaskaņo ar vairākām ministrijām un institūcijām, bet tā kā KNAB saņēmis vairāku institūciju iebildumus par vairākos pantos paredzētajiem grozījumiem, tos nolemts atsaukt, skaidroja Karlsberga, nesniedzot detalizētāku informāciju par iebildumu raksturu.
Spriežot pēc nobremzēto KNAB likuma grozījumu anotācijas, to nepieciešamība formāli argumentēta ar nepieciešamību tiesiski aizsargāt biroja amatpersonas gadījumos, kad likumpārkāpums noticis, pildot amata pienākumus. KNAB likuma 12. panta 2. daļu bija piedāvāts papildināt ar 2.1 daļu, nosakot, ka „biroja amatpersona nav saucama pie atbildības par likumpārkāpumu, kas, pildot amata pienākumus, izdarīts attaisnota profesionālā riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu”.
Ar pašu Vilnīti, kurš devies komandējumā uz ASV, Pietiek pirmdien neizdevās sazināties. Viņa mobilais tālrunis bija pāradresēts, un uz īsziņā nosūtīto jautājumu KNAB priekšnieks neatbildēja.