„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK16.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Sabiedrības integrācijas fonds
Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400. Kopš 2018. gada SIF izveidots jauns projektu pieteikumu dizains, lai atvieglotu projektu iesniegšanu, padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku visu konkursa posmu no iesniegšanas, vērtēšanas, līdz rezultātu paziņošanai. Līdz ar to visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts, to jārealizē atbilstoši pašu iesniegtajam projekta pieteikumam un programmas mērķim.
Mediju atbalsta fonda konkursu SIF administrē no 2017.gada. Pēdējos 4 gadus mediju atbalsta konkursi norit pēc vienotas pieejas. Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi un Sabiedrības integrācijas fondu izstrādā Mediju fonda nolikumu, kuru izskata un apstiprina SIF Padome (tā sastāv no 10 cilvēkiem, tai skaitā 4 NVO pārstāvjiem, viens no tiem mediju jomas pārstāvis), uzreiz pēc tam tiek izsludināts konkurss un sagaidīti projekta pieteikumi. Projektu pieteikumu atbilstību administratīviem atbilstības kritērijiem sākotnēji izvērtē SIF darbinieki, tālāk novirza projektus vērtēšanas komisijas locekļiem - 10 mediju akadēmiskās jomas pārstāvjiem, pieredzējušiem un cienītiem mediju jomas speciālistiem, kas paši ar medijiem tiešā veidā nav saistīti. Kad šie eksperti jeb vērtēšanas komisijas locekļi projektus izvērtējuši, tiek sagatavots vērtēšanas komisijas ziņojums, kas ietver gan komentārus, gan attiecīgo projektu punktu skaitu un sarakstu, kā projekti pēc punktiem secīgi sarindojas. Šo vērtēšanas komisijas ziņojumu tālāk skata un apstiprina Sabiedrības integrācijas fonda Padome.
Mēs – Sabiedrības integrācijas fonds - esam atbildīgi, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tam paredzētajam mērķim, tādēļ projektu uzraudzības standarta procedūras ietvaros tiek veikta projektu īstenošanas vērtēšana, pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF veic katra projekta saturiskās un finanšu atskaites izvērtēšanu, tiek izvērtēta projekta realizācijas atbilstība konkursa nolikuma prasībām un atbilstība apstiprinātajam projekta pieteikumam. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad mums ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt. Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika.
Kopš 2018.gada kopā ir bijušas 10 reizes, kad izvērtējot projekta atskaites MAF projektos konstatētas neatbilstības tā īstenošanā, līdz ar to bijušas neattiecināmās izmaksas. Kā, piemēram, 2018. gadā mediju projektu īstenotāji valsts budžetā atmaksāja 13,4 tūkstošus, bet 2022. gadā 18,8 tūkstošus.
Šobrīd notiek Re:Baltica projekta gala atskaites izvērtēšana. Gala atskaites datums ir zināms gadu iepriekš, kad projekta īstenotājs slēdz līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Re:Baltica projekta gala atskaiti iesniedza šā gada 11.martā. Atšķirībā no medijiem, kas var brīvi izvēlēties, kad tiek publicēta kāda informācija, mums kā valsts iestādei ir krietni vien mazākas elastības iespējas, īpaši tad, ja atskaites datums ir ietverts līgumā. Šobrīd projektu gala atskaišu izvērtēšanas process iet savu ierasto gaitu. Tomēr, ņemot vērā partijas Latvija pirmajā vietā 2024.gada 7. februārī rakstīto iesniegumu, mūsu institucionālajai pārzinei Ministru prezidentei un Saeimas pieprasījuma komisijai, kurā ir lūgums skaidrot Re:Baltica projektā "Šķelšanās" 4.sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, esam piesaistījuši mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai, jo šāds izvērtējums prasa dziļāku mediju jomas kompetenci, kā tikai administratīvu projekta uzraudzību, kāda ir Sabiedrības integrācijas fonda speciālistiem.
Ir atlikušas dažas dienas līdz gala lēmuma pieņemšanai par publiskā finansējuma izlietojumu, tomēr šobrīd līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ tiek apšaubīta iestādes un ekspertu objektivitāte lēmumu pieņemšanā, kā arī izdarīts spiediens uz iestādes darbiniekiem un vērtēšanas ekspertiem. Mēs vēlamies izteikt publisku nosodījumu šādai nepamatotai rīcībai, jo publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu, par kuru mēs kā Sabiedrības integrācijas fonds vienmēr esam iestājušies un turpināsim to darīt.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
