"Raudsepa ētikas" aizstāves atkārto "Vienotības" vadītāju argumentus Kampara, Zaķa un Čigānes gadījumos
L. Lapsa17.11.2013.
Komentāri (26)
"Ētikas pārkāpumam jābūt pamatotam ar teksta apliecinājumiem", "ir gana īstu ētikas problēmu, nevajag tās izgudrot", "uzbrukums par angažētību sabrūk", "ir vērts diskutēt, ja tas palīdz cilvēkiem aizdomāties" - saprotot, ka noklusēt šo gadījumu neizdosies, maksas pakalpojumus Latvijas Bankai sniegušā un vienlaikus šīs iestādes vadītāju pārvēlēšanas priekšvakarā aprakstījušā Paula Raudsepa aizstāves ķērušās pie šāda veida argumentiem. Interesanti, ka žurnālaIr galvenā redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekle faktiski atkārto partijas Vienotība vadības rīcību un argumentus Arta Kampara, Dzintara Zaķa un Lolitas Čigānes atklāto "nedarbu" gadījumos.
Kā jau vairākkārt informēts, žurnāla Ir izdevēja Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksa norma ir uzrakstīta nepārprotami: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."
Cita medija akcionārs un padomes priekšsēdētājs, žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas dienā bija publicējis Rimšēvičam veltītu, paša vārdiem izsakoties, "analīzi - ziņu žanra rakstu".
Savukārt pēdējā gada laikā pirms šī raksta publicēšanas Raudseps no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas vairākos maksājumos par dažādu maksas pakalpojumu sniegšanu kopā bija saņēmis vairāk nekā 1800 latu.
Neraugoties uz šiem faktiem, Raudseps vairākas dienas pēc to atklāšanas klusēja līdzīgi Vienotības politiķiem Kamparam un Zaķim, kad atklājās viņu īpatnie darījumi, savukārt pēc tam atkal līdzīgi Kampara un Zaķa rīcībai paziņoja, ka neko nosodāmu un neētisku savā rīcībā nesaskatot.
Nu pēc ilgākas klusēšanas līdzīgi Vienotības vadības rīcībai Kampara, Zaķa un arī Čigānes gadījumos sākušas rīkoties arī divas pagaidām redzamākās Raudsepa aizstāves - bijusī žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane (attēlā) un viena no Ir ētikas kodeksa apstiprinātājām - žurnāla galvenā redaktore Nellija Tjarve (Ločmele).
Zaķa un Kampara gadījumos Vienotības vadības pārstāvji, pēc vairākām klusēšanas dienām sapratuši, ka no komentāriem un notikušā izvērtēšanas neizvairīties, vēl vairākas dienas mēģināja atrunāties ar argumentiem, ka runa esot par angažētību, par nekorektiem argumentiem, par tukšu retoriku, beigu beigās - ka neesot saņemti oficiāli iesniegumi ar lūgumu izvērtēt publiskotos faktus.
Pēdējās pāris dienās faktiski visus šos kādreizējos Vienotības argumentus nu viegli modificētā formā izsaka Strautmane un Tjarve.
"Ētikas pārkāpumam jābūt pamatotam ar teksta apliecinājumiem... Ētikas komisijā ir mulsums, jo nav LL sūdzības, ir tikai parastā epitetiem bagātā publiskā retorika," - šādi Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas vilcināšanos ar notikušā izvērtēšanu un ilgstošo klusēšanu sociālajā tīklā Twitter skaidro Strautmane.
Arī viņa līdzīgi Vienotības vadītājiem Raudsepa gadījumā cenšas novirzīt tēmu no Raudsepa izdarītā paša radītā un parakstītā Ir ētikas kodeksa pārkāpuma uz jautājumu - cik tieši kritisks esot bijis Raudsepa raksts.
Ir ētikas kodeksā ierakstīts, ka "žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus", un nekas nav minēts, ka labumus pieņemt tomēr noteiktos gadījumos atsevišķiem Ir darbiniekiem ir atļauts.
Tomēr Strautmane šo normu nevēlas "pamanīt" un tā vietā pieprasa: "Būtība = saturs = dodiet argumentus par labu "klaji nekritisks raksts" - LL to nav gatavs darīt!?"
Viņasprāt, attiecībā uz Raudsepu ētikas kodeksa norma nav vērā ņemama - svarīgi esot kas cits: "Vispirms izlasi Paula rakstu un tad pameklē Dienas arhīvos kaut ko kritiskāku - lai Ētikas komisija varētu saprast Paula grēku."
Izmantojot savulaik Vienotības pārstāvju izmēģināto metodi - sameklēt iespējami absurdu piemēru -, Strautmanes atrastais piemērs ir šāds: "Es tā saprotu, ja, piemēram, ANO lūgtu par samaksu uzrakstīt par Jelgavas bērnudārziem, Tu atteiktos?"
Arī Ir galvenā redaktore Tjarve uzskata, ka viņas izdevniecības žurnālistu ētikas kodeksa norma attiecībā uz Raudsepu neesot ievērojama, - svarīgi esot tikai tas, kāds bijis raksts, ko rakstījis autors, kas no aprakstītās iestādes iepriekš saņēmis 1800 latu.
"Pauls neslavē Rimševicu, izlasi rakstu - tā ir sakarīga analīze ar kritiku un dažādiem viedokļiem," - šādu viedokli saistībā ar Raudsepa sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Bankai un savu ētikas kodeksu pauž Ir galvenā redaktore.
Tjarve arī uzskatot, ka pretēji viņas izdevniecības ētikas kodeksā ierakstītā vismaz Raudsepam esot visas tiesības pieņemt naudu no viņa aprakstītām personām par citiem pakalpojumiem: "Labs žurnālists un pieprasīts moderators - divas publiskas, godīgas lietas."
Līdzīgi tam, kā Vienotības vadība Kampara un Zaķa gadījumos norādīja, ka medijiem labāk vajadzētu interesēties par "lielajiem zagļiem", Tjarve publiski paziņo - medijiem labāk vajadzētu interesēties par "patiešām angažētu žurnālistiku".
"Ir vērts diskutēt, ja tas palīdz cilvēkiem aizdomāties par ētiku un saskatīt patiešām angažētu "žurnālistiku", kādas LV netrūkst. LV medijos gana īstu ētikas problēmu, nevajag tās izgudrot," - šādi Tjarve skaidro viņas vadītā žurnāla un izdevniecības ētikas izpratni šajā konkrētajā gadījumā.
Visbeidzot, Tjarve precīzi atkārto arī "lakatiņu andelētājas" Čigānes argumentu, - tagadējā Saeimas deputāte paziņoja, ka atstāšot vietu Saeimā, ja tā vēlēšoties viņas vēlētāji (neminot veidu, kā vēlētāju viedoklis vēlēšanu starplaikā tiks noskaidrots, un, protams, paliekot amatā).
Līdzīgi arī Tjarve nu paziņojusi - svarīgs viņai šajā gadījumā esot nevis ētikas kodeksā ierakstītais, bet gan lasītāju viedoklis: "Raksts ir atslēga - ja lasītājs to vērtē kā korektu, tad uzbrukums par angažētību sabrūk, jo ir absurds."