Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā
Kultūras ministrija20.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai – neformālai koalīcijai, kuras mērķis ir stiprināt politisko atbalstu efektīvām un koordinētām aktivitātēm, ar kurām tiek atbalstīta un popularizēta kultūrā balstīta klimata rīcība - aicinātas pievienoties ANO dalībvalstis.
“Latvijas galvenie uzdevumi, piedaloties draugu grupas darbā, būs identificēt labāko starptautisko pieredzi, kas var tikt pārņemta Latvijā, īstenojot klimata un kultūras politikas pasākumus, un pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski, demonstrējot iniciatīvu jautājumos, kas saistīti ar kultūras integrāciju klimata rīcībā, un atbalstot mērķa par Latvijas darbību ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā sasniegšanu,” atzīmē kultūras ministre Agnese Logina.
Kultūrā balstītās klimata rīcības draugu grupas uzdevumi būs:
kalpot kā neformālai platformai, kurā UNFCCC dalībvalstis var apmainīties ar idejām, viedokļiem un labākās prakses pieredzi kultūrā balstītas klimata rīcības īstenošanā globālā, reģionālā un nacionālā mērogā;
dot iespēju ieinteresētajām dalībvalstīm uzklausīt ekspertus un partnerus jautājumos par klimata rīcības plānošanas un īstenošanas pasākumu efektivitātes palielināšanu, stiprinot to sociāli kulturālos elementus;
kopīgi ar partneriem apsvērt iespēju organizēt vai atbalstīt īpašus pasākumus UNFCCC, tās struktūrvienībās un tikšanās reizēs, tostarp COP, lai stimulētu kultūrā balstītu klimata rīcību;
veicināt viedokļu apmaiņu par specifisku UNFCCC un 2015. gada Parīzes vienošanās ieteikumu un vadlīniju kultūras un mantojuma jomā ieviešanu;
sniegt atbalstu ANO aktivitātēm kultūras un mantojuma jomā UNFCCC un Parīzes vienošanās ietvaros.
Ņemot vērā, ka kultūras nozares potenciāls klimata politikas īstenošanā starptautiskā līmenī šobrīd netiek pienācīgi novērtēts un attīstīts, taču vienlaikus kultūras dimensijas plašāka integrēšana klimata politikas īstenošanā atbilst gan Latvijas, gan ES politikas plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, KM ieskatā Latvijas līdzdalība jaunizveidotajā UNFCCC draugu grupā palīdzētu sasniegt gan pašmājās, gan starptautiski izvirzītos klimata un kultūrpolitikas mērķus, tostarp ļautu efektīvāk identificēt un pārņemt labāko starptautiskās prakses pieredzi.
Vienlaikus dalība draugu grupā dotu iespēju uzlabot arī Latvijas starptautisko tēlu, demonstrējot Latvijas gatavību uzņemties līderību kultūras jautājumu integrācijā klimata rīcībā, kā arī veicinot sadarbību ar valstīm, ar kurām Latvijai kultūras un klimata politiku jomā līdz šim nav izveidojusies ciešāka sadarbība, tādējādi pastarpināti atbalstot arī Latvijas stratēģiskā mērķa – darbības ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā – sasniegšanu.
* kultūras ministre Agnese Logina ir izrādījusi milzīgu ieinteresētību par uzmākšanās gadījumiem Latvijas „radošajās” augstskolās, un šis ir viens no viņas „atklājumiem” šajā jomā
** United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
