KNAB: Urbanovičs ar kompanjonu nav ne krāpušies, ne viltojuši; lēmums "vienkāršiem mirstīgajiem" nav pārsūdzams
L. Lapsa03.11.2012.
Komentāri (24)
Bez rezultātiem beigusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaude par Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (Saskaņas centrs) rīcību, šā gada 26. aprīlī mēģinot izkrāpt 20% no savas Saeimas deputāta algas un tāpēc vienojoties ar kādu nenoskaidrotu personu, kas parlamenta sēdē uz Maskavu devušos Urbanoviču bija reģistrējusi kā klātesošu. KNAB atzinumā īpaši norādīts, ka biroja lēmumu pārsūdzēt nav iespējams.
Saeimā šis deputāta un nezināmo personu veiktais krāpšanas mēģinājums nekādu īpašu rezonansi neradīja: Saeimas Prezidijs 7. maijā vienkārši pieņēma lēmumu apvienības Saskaņas centrs frakcijas vadītāju Urbanoviču par parlamenta sēdes kavēšanu sodīt, atvelkot no viņa algas 20% jeb aptuveni 300 latu.
Savukārt Pietiek pārstāvis vērsās ar iesniegumu pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, norādot, ka Saeimas stenogrammas liecina - deputāta Urbanoviča vietā kāda persona ar viņa ziņu 26. aprīlī balsojusi pret izmaiņām tautas nobalsošanas likumā un sēdes beigās reģistrējusi Urbanoviču kā klātesošu, kaut reāli viņš šajā laikā atradies Maskavā, transporta un loģistikas izstādē TransRussia.
„Organizējot šādu krāpšanu un tajā tieši piedaloties, Jānis Urbanovičs no valsts līdzekļiem vēlējies izkrāpt 20% no Saeimas deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 300 latu, - šāda soda nauda par labu valstij tiktu ieturēta par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu,” bija norādīts Pietiek pārstāvja iesniegumā.
Pietiek aicināja Valsts policiju sākt kriminālprocesu par krāpšanu, kurā iesaistīts Jānis Urbanovičs un minētā nezināmā persona, kā arī, iespējams, dienesta viltojumu un nepatiesu dienesta ziņojumu, ko veikusi minētā nezināmā persona.
Izskatot šo iesniegumu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums, ka šīs lietas izskatīšana ir piekritīga KNAB. Pēc vairāku mēnešu pārbaudes birojs nu secinājis, ka nekādas nozieguma pazīmes Urbanoviča un nezināmā balsotāja rīcībā neesot konstatējamas.
„Novērtējot savāktos materiālus un sniegtās ziņas, konstatēts, ka Saeimas deputāta J.Urbanoviča un personas, kura viņa vietā veica J.Urbanoviča reģistrāciju un nobalsoja jautājumā par „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 79/Lp11 2.lasījums", nav konstatētas Krimināllikuma 177.pantā (Krāpšana), 327.pantā (Dienesta viltojums) un 328.pantā (Nepatiess dienesta ziņojums), kā arī citos pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes,” teikts KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas oficiālajā atzinumā.
Neraugoties uz pusgadu ilgo izmeklēšanu, KNAB nav izdevies noskaidrot pat to, kas tad bijusi tā persona, kas nobalsojusi Urbanoviča vietā. Vienīgais, kas šai sakarā KNAB bijis secināms, ir – „tomēr personas, kura veica J.Urbanoviča reģistrāciju un nobalsoja viņa vietā, darbībās ir saskatāms ētikas normu pārkāpums”.
Ņemot vērā pārbaudes rezultātus, 29. oktobrī KNAB pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta pirmo punktu, - nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Interesanti, ka KNAB atzinumā īpaši norādīts, ka vispār lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, taču gadījumos, ja ar šādu iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs ir vērsies kāds sabiedrības pārstāvis, viņam šādu tiesību nav.