Vairāku Vienotības politiķu vaibstos pirmdienas vakarā bija manāms atvieglojums, ka otrdien pie sarunu galda par valdības izveidi Saskaņas centrs (SC) nesēdēs. Tomēr šāds noskaņojums nav viendabīgs – neapmierinātie ir gan Jaunā laika (JL) spicē, kuri SC piesaistē saskatīja stabilas un ilglaicīgas valdības izveides iespējas, kur pārlieku nedominētu ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs, gan Sabiedrībā citai politikai (SCP).
Pirmdienas rītā pasakot, ka sarunas ar Vienotību iespējamas tikai „no baltas lapas”, bez tādiem „mājasdarbiem” kā okupācijas fakta un latviešu kā vienīgās valsts valodas atzīšana, SC atviegloja Valdim Dombrovskim izziņot lēmumu par sarunu apstāšanos ar SC, par ko premjers paziņoja vakarā pēc JL valdes sēdes.
Ja ņem vērā fona informāciju, ko Pietiek snieguši atsevišķi Vienotības valdes locekļi no JL un Pilsoniskās savienības (PS), ka Dombrovskis, jau nākot klajā ar piedāvājumu par četru partiju koalīciju, paļāvies uz SC „nolekšanu” no sarunām, šķietamais atvieglojums Dombrovska sejā pirmdien varētu nebūt maldinošs.
Dombrovskis neuzskata, ka nebūtu izpildījis 15. oktobrī konsultācijās ar Valsts prezidentu panākto vienošanos nākamo nedēļu veltīt sarunām ar visiem četru partiju koalīcijas modelī uzrunātajām partijām. „Jā, tieši tā,” premjers atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai jūtas izpildījis pilī panākto vienošanos.
Jāatgādina, ka Valda Zatlera ieskatā tieši šis piedāvājums bija labs pamats plašas un stabilas koalīcijas veidošanai. „Sarunas tiek turpinātas ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir izrādījuši šādu vēlmi,” uzsvēra Dombrovskis.
Pirms JL valdes sēdes Dombrovskis gandrīz divas stundas šaurā lokā apspriedās ar diviem no Vienotības līdzpriekšsēdētājiem Aigaru Štokenbergu un Solvitu Āboltiņu viņas kabinetā Saeimā, novēroja Pietiek. Štokenbergs pēc tam nenoliedza, ka ir mēģinājis premjeru pārliecināt turpināt sarunas ar SC. „Ļoti žēl,” bija viņa komentārs par Dombrovska dažas stundas vēlāk pausto paziņojumu, ka sarunas ar SC ir apstājušās.
„Es ceru, ka Jaunais laiks vēl pārliecinās premjeru, ka jārunā ar visām partijām. Politiķa uzdevums ir sarunāties, nevis balstīt lēmumus uz avīžu ziņām,” kritiski izteicās Štokenbergs. Vienlaikus viņš savas partijas SCP vārdā uzsvēra, ka „mēs joprojām atbalstām Dombrovski”.
Noprotams, ka SCP cer ceturtdien gaidāmajā Vienotības valdes sēdē vēl turpināt diskusiju par SC, jo līdz 2. novembrim, kad sagaidāma nākamā premjera nominēšana, vēl ir divas nedēļas. Lai gan – no premjera partijas biedriem bija jūtama pārliecība, ka jautājums ir slēgts.
Premjers savas partijas Jaunais laiks (JL) valdes sēdē nācis ar pozīciju, kas bijusi tuvu formulējumam, ka valdību veidos trīs spēki un VL-TB/LNNK nākamajā valdībā būs. Tomēr pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām Dombrovskis piekritis atsevišķu valdes locekļu ieteikumam tomēr saglabāt atkāpšanās ceļu un sarīkot vēl vismaz vienu sarunu raundu ar VL-TB/LNNK, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
„Šādu iespēju nevar izslēgt,” premjers atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai valdību varētu veidot tikai divas partijas – Vienotība un ZZS. Tikmēr Vienotības valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pēc vēlāk notikušās sarunas ar Dombrovski paziņoja, ka viņam radusies pārliecība: nākamā koalīcija būs tāda, kādu Dombrovskis nosauca vēlēšanu naktī, tas ir, trijatā ar VL-TB/LNNK. „63 balsis ir labāk kā 55,” Pietiek uzsvēra Kristovskis.
Dombrovska uzstādījums ir, ka papildu konsultācijās ar VL-TB/LNNK jāizrunā tās izvirzītie papildu nosacījumi. Tie attiecas uz valsts valodu, naturalizācijas un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūrām, kā arī enerģētiskās neatkarības jautājumiem. Premjers no VL-TB/LNNK grasās prasīt iesaldēt tādus jautājumus kā pāreja uz apmācību latviešu valodā pilnīgi visās valsts finansētās mācību iestādēs, kā arī cittautiešu repatriācijas jautājuma nevirzīšana.
Kristovskis Pietiek šīs premjera prasības attiecībā pret VL-TB/LNNK raksturoja kā „pamatotas, ja mēs vēlamies civilizēti tālāk darboties”. Viņaprāt, VL-TB/LNNK iekļaušana koalīcijā būtu vēlama, jo „labāk, lai šāda jaunu politiķu grupa veido valdību kopā ar pieredzējušiem politiķiem un uzņemas arī atbildību par lēmumiem”. „Atstājot viņus ārpusē, var saglabāties vai pieņemties spēkā Visu Latvijai radikalizācija,” uzskata Kristovskis. Viņš atturējās komentēt, vai konsultācijās ar Rīgas pili ir sadzirdējis bažas par VL-TB/LNNK iesaistīšanu koalīcijā.