Kamēr valdības amatpersonas priekšvēlēšanu karstumā visu septembri publiski skandēja, ka valsts budžeta konsolidācija jeb deficīta samazināšana, varētu būt mazāka, nekā apsolīts starptautiskajiem aizdevējiem, Finanšu ministrijas (FM) informācija liecina, ka tā nav.
Faktiski no Pietiek rīcībā esošā FM septembrī sagatavotā dokumenta par 2011.gada budžeta novērtējumu izriet pretējais. Proti: nav pamata secināt, ka nepieciešamais 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt būtiski zemāks par to, kā Latvija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem šī gada maija/jūnija misijas laikā.
Šī vienošanās ar aizdevējiem — Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju — paredz, ka 2011.gada budžets būs jākonsolidē (jāsamazina deficīts) par 395 – 440 miljoniem latu. Vienlaikus visu septembri valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) medijos uzsver, ka nepieciešamā valsts budžeta konsolidācija būs mazāka un varētu veidot 350 – 395 miljonus latu.
Tā kā aiz katra konsolidējamā latu miljona slēpjas konkrēta valsts budžeta izdevumu apcirpšana vai ieņēmumu (nodokļu) palielināšana, reālās FM aplēses par konsolidāciju līdz pat 440 miljoniem latu nozīmē, ka nākamā gada valsts budžeta josta tiks savilkta ciešāk, nekā par to runāts visu priekšvēlēšanu mēnesi.
Turklāt, iespējams, sabiedrība tiek maldināta un FM publiski izplatījusi informāciju, kas atšķiras no informācijas par 2011.gada budžeta konsolidāciju, kura tiek sniegta valdībai. Šādi secinājumi rodas, jo, piemēram, Pietiek rīcībā esošs dokuments ar nosaukumu Aktuālais makroekonomiskās attīstības scenārijs, tā ietekme uz konsolidētā kopbudžeta novērtējumu atšķiras no tāda paša nosaukuma dokumenta, kuru FM izplatījusi publiski.
Būtiskākā atšķirība ir tieši secinājumos par nepieciešamo 2011.gada budžeta konsolidācijas apmēru (skat. pievienotos dokumentus). Publiski pieejamā dokumentā norādīts, ka budžeta konsolidācija varētu būt mazāka un veidot 350-395 miljonus latu, savukārt dokumentā, kas nav publiski pieejams, teikts pretējais. Valdībai sniegtais dokuments datēts ar 2010. gada 6. septembri, bet publiski pieejamais - ar 8. septembri.
Neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, arī liecina, ka Valda Dombrovska valdībai (arī tad, ja pašreizējā koalīcija turpinās darbu), visticamāk, būs jāizšķiras par nodokļu — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju paaugstināšanu. Tāpat valdībai, visticamāk, nāksies ķerties pie būtiskas izdevumu samazināšanas, visdrīzāk apcērpot arī tēriņus, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem, un uz laiku līdz diviem gadiem iesaldējot tā saukto 2.pensijas līmeni (samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%).
FM dokumenti ļauj secināt, ka tiek izskatīti divi – A un B budžeta scenāriji. No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā, lai izvairītos no ļoti nepopulāriem lēmumiem, pieļautas atkāpes no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada budžeta deficīta līmeni, kas noteikts 6% no IKP. Netiek izslēgts, ka budžeta deficīts varētu tiks palielināts par 1-1,5%, un tas valdībai ļautu tik krasi necirpt izdevumus un izvairīties no būtiskas nodokļu palielināšanas. Tas, kādu scenāriju valdība pēc vēlēšanām izvēlēsies, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas partijas veidos koalīciju.
Līdztekus aplēsēm par nākamā gada budžetu Pietiek rīcībā esošie FM dokumenti tāpat ļauj secināt, ka valdībai var būt problēmas gada pēdējos mēnešos savilkt arī šā gada budžeta galus, lai deficīts gada beigās nepārsniegtu ar aizdevējiem sarunāto līmeni. FM prognozes liecina, ka gada pēdējos mēnešos gaidāma būtiska budžeta deficīta palielināšanās, kas saistīta ar izdevumu palielināšanos. Šis FM vērtējums nozīmē, ka jau pēc vēlēšanām valdībai nāksies stingrāk raudzīties arī uz šā gada budžeta izdevumiem un tā vairs nevarēs ar speciāliem valdības lēmumiem vieglu roku izlemt par ar budžetu nesaskaņotu izdevumu segšanu, piešķirot naudu no tā sauktā ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda.