Augstākās tiesas spriedums atklāj „Revertas” metodes un juristu nespēju
PIETIEK12.01.2013.
Komentāri (19)
Jau esot valsts bankas statusā, tagad par AS Reverta pārdēvētā AS Parex banka ir veikusi bezskaidras naudas maksājumus, kontā neesot naudas līdzekļiem, uzņēmumam tā tiesiskās aizsardzības procesa laikā atvērusi jaunus kontus, firmas amatpersonām par to neko nezinot, un pat uzņēmuma kontā ieskaitītus līdzekļus bez tā amatpersonu un administratores ziņas izlietojusi nevis šī uzņēmuma, bet gan bankas pašas maksājumu veikšanai. Kaut gan Reverta bija mēģinājusi šos Rīgas apgabaltiesas secinājumus apgāzt, Augstākā tiesa tās apelāciju noraidījusi. Pietiek šodien publisko Augstākās tiesas Civillietu palātas spriedumu, kurā atrodama virkne Revertas metodēm un tās juristu spējām neglaimojošu secinājumu.
Spriedums skar bijušās bankas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri strīdus par apjomīgām naudas summām. Viss sākās, kad 2010.gada 16.septembrī Parex banka šīs SIA administratorei iesniedza nodrošinātā kreditora prasījumu, lūdzot atzīt AS Parex banka par MSIA Delfīns Partneri nodrošināto kreditoru Ls 52,8 miljonju apmērā, uz ko uzņēmuma administratore 2010.gada 27.septembrī pieņēma lēmumu neatzīt Parex banka pieteikto nodrošinātā kreditora prasījumu daļā par galveno parādu 1,4 miljonu eiro apmērā, kā arī blakus prasījumu Ls 27 miljonu apmērā.
Šo administratores lēmumu AS Parex banka pārsūdzēja, bet ar Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 10.novembra lēmumu noraidīja Parex bankas sūdzību. Pēc tam tad arī tagadējā Reverta Rīgas apgabaltiesā cēla prasību, lūdzot atzīt Parex bankas nodrošinātā kreditora prasījumu pret SIA Delfīns Partneri tā noraidītajā daļā Ls 2,18 miljonu apmērā, savukārt Delfīns Partneri tiesā vērsās ar pretprasību.
Reverta tai nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā plašu ievērību guvušajā lietā, ko pati Reverta publiski jau vairākkārt skaidrojusi nevis kā savu nespēju tiesiskā ceļā pierādīt naudas izsniegšanu, bet gan kā mahinatoru vēlmi atņemt valstij iespēju atgūt Parex kredītos izsniegtos miljonus, bija pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kura nu faktiski atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Kā rāda spriedums, Augstākā tiesa nospriedusi gan noraidīt Revertas prasības pret Delfīns Partneriem un tiesvedību šajā prasības daļā, gan piedzīt no Revertas par labu uzņēmumam pamatparādu Ls 447 542 apmērā un gan likumiskos procentus Ls 92 179 apmērā - kopā 539 721 latu. Tāpat ar šo Augstākās tiesas spriedumu no Revertas Delfīns Partneru labā tiek piedzīti vēl nepilni trīs tūkstoši latu, bet valsts labā - tiesāšanās izdevumus par valsts nodevas samaksu Ls 4624 apmērā.
Augstākā tiesa, faktiski atstājot spēkā apgabaltiesas spriedumu, norādījusi - nepelna ievērību ne Revertas apelācijas sūdzībā izteiktie pārmetumi pirmās instances tiesai, ka tā, taisot spriedumu, ir nepareizi izvērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus, devusi nepareizu tiesas konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu un piemērojusi nepareizās tiesību normas, ne Revertas apelācijas sūdzībā izteiktie apgalvojumi. Tiesa arī ir norādījusi Revertas vadībai un juristiem uz to, cik nepieņemami ir mēģināt jaukt dažādus argumentus un pierādījumus.
Īpaši interesants ir tiesas spriedumā lasāmais secinājums attiecībā uz iespaidīgo parāda pamatsummu: „Nav pamatots apelācijas sūdzībā izteiktais pārmetums pirmās instances tiesai, ka tā, ņemot vērā konta Nr.LV46PARX0009017160002 izdrukā ietverto informāciju, ir nepareizi konstatējusi 2009.gada 23.februārī notikušo aizdevuma pamatsummas EUR 33 735 288,82 apmērā atmaksāšanas faktu.
Kā redzams no konta Nr.LV46PARX0009017160002 izdrukas, 2009.gada 23.februārī šajā kontā ir tikusi iegrāmatota „kredīta izsniegšana" EUR 33 735 288,82 apmērā un uzreiz pēc tam šajā pašā datumā un šajā pašā kontā ir iegrāmatota „pamatsummas parāda atmaksa" par tādu pašu summu EUR 33 735 288,82 apmērā (2.sēj., 1.1.226).
Turklāt - pretēji apelācijas sūdzībā apgalvotajam - pirmās instances tiesas tiesa savu secinājumu par apstrīdēto vienošanās punktu atzīšanu par spēkā neesošiem ir pamatojusi ar norādēm uz konkrētiem likumiem un pantiem, tas ir, ar norādi uz Civillikuma 1415.pantu, Kredītiestāžu likuma 75.pantu un likuma „Par grāmatvedību" 2. un 7.pantu.”
Arī šis tiesas spriedums vēl ir pārsūdzams, un noprotams, ka Reverta to arī darīs. Nekādus citus komentārus par tai nelabvēlīgo spriedumu šī Latvijas valsts kapitālsabiedrība pagaidām Pietiek nav vēlējusies sniegt.