Āboltiņa: mana bijušā padomnieka saņemtie 33 tūkstoši no nezināmiem avotiem ir „atsevišķs dzīves gadījums”
L. Lapsa28.05.2012.
Komentāri (53)
„Atsevišķs dzīves gadījums”, kas nekādā gadījumā neprasa tūlītēju likumdevēju reakciju, - šādi Vienotības pārstāve, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa oficiāli vērtē faktu, ka viņas bijušais padomnieks, līdz šim par Vienotības „kasieri” uzskatītais Edgars Jaunups pērn no publiski neatklātiem avotiem saņēmis gandrīz 33 tūkstošus latu – divreiz vairāk nekā viņa oficiālā alga Saeimā un Rīgas domē.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, Jaunups, būdams Āboltiņas politiskais padomnieks, pērn algā saņēmis 12 128 latus, Rīgas domē – 5147 latus, taču gandrīz divreiz lielāka summa – gandrīz 33 tūkstoši latu – viņam pagājušajā gadā tikusi no „u.c. ienākumiem”: šādu formulējumu Jaunups minējis savā amatpersonas deklarācijā.
Izrādās, ka pazīstamais aizkulišu politiķis ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un saskaņā ar pašreizējo likumdošanu viņam nav publiski jāuzrāda, no kādiem avotiem viņš saņem naudu šajā statusā. Līdz ar to tikai pēdējos divos gados vien Jaunups no sabiedrībai slēptiem avotiem kopā saņēmis gandrīz 60 tūkstošus latu: atšķirība tikai tā, ka 2010. gadā viņš 26 795 latus saņēmis kā „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, bet 2011. gadā tāpat no nezināmām personām saņemtos 32 877 latus viņš nu uzrādījis kā „u.c. ienākumus”.
Pietiek pārstāvis aprīļa vidū vērsās pie Āboltiņas, pieprasot sniegt atbildi uz jautājumu, vai Saeima gatavojas mainīt normatīvos aktus, lai arī amatpersonām – saimnieciskās darbības veicējām vajadzētu publiski uzrādīt savus ienākumu avotus, ja jā, tad kad un kādā veidā, ja ne, tad kāpēc ne, kā arī – ko viņa kā valsts amatpersona personiski darīs, lai šo situāciju mainītu.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām Saeimas priekšsēdētāja nu oficiāli paziņojusi, ka situācijā, kad valsts amatpersonas saņem ievērojamus ienākumus no publiski neatklātiem avotiem, nekādu problēmu nesaskatot un līdz ar to arī nekādas darbības neveikšot, - viņas ieskatā tas esot tikai „atsevišķs dzīves gadījums”, bet ne „sistēmiska nepilnība”, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs taču veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.
Kamēr KNAB daudzkārt ir publiski sūdzējies par nepietiekamiem resursiem šo deklarāciju pārbaudei, Āboltiņa par to neko nav pat dzirdējusi: „Ņemot vērā to, ka KNAB kā atbildīgā institūcija korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā veic šīs funkcijas, uzskatu, ka pamats veikt grozījumus normatīvajos aktos būtu tad, ja iepriekšminētās informācijas analīze atklātu, ka pastāvošajā kārtībā ir konstatējamas sistēmiskas nepilnības, kas varētu radīt bažas par to amatpersonu, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, personisku vai mantisku ieinteresētību amata pienākumu pildīšanā.”
Saeima saskaņā ar Āboltiņas apgalvojumu arī vispār neko nezinot par amatpersonām – saimnieciskās darbības veicējām: „Ņemot vērā to, ka uz šo brīdi šāda informācija nav bijusi parlamenta rīcībā, Jūsu iesniegumā ietvertie jautājumi līdz šim nav bijuši parlamenta dienas kārtībā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka gan kā Saeimas deputāte, gan juriste uzskatu, ka likumdevēja kļūda ir veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai risinātu kādu atsevišķu dzīves gadījumu, rūpīgi neizvērtējot, kā likuma izmaiņas varētu ietekmēt līdzīgu tiesisku attiecību regulējumu.”