Žurnālistu izspiegošanai seko DP bezprecedenta darbības pie augstām amatpersonām, rezultātu pagaidām nav
L. Lapsa13.12.2013.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija pēdējās dienās veikusi bezprecedenta darbības saistībā ar vairākām augstām valsts amatpersonām, veicot kratīšanas un izņemot dažādus datu nesējus un komunikācijas ierīces. Šīs darbības sekojušas vairāku žurnālistu ilgstošai izsekošanai, telefonsarunu noklausīšanai un elektroniskā pasta sarakstes uzlaušanai, taču pagaidām nav devušas vajadzīgos rezultātus.
Pamatā šai kārtējai Drošības policijas safabricētajai lietai, kura devusi formālu ieganstu aprakstītajām darbībām, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir politekonomisko grupējumu cīņa par starptautisko investīciju strīdu juridisko apkalpošanu, kas pašreizējai varas elitei var dot miljonos lēšamus ienākumus arī pēc Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī, kas var būtiski mainīt pašreizējo politisko spēku samēru.
Kā Pietiek sestdien apliecināja persona, kas atgādināja Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku, pirms divām dienām veiktas kratīšanas pie Valsts kancelejas direktora palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona, ir izņemts viņa izmantotais mobilais telefons un dators, tāpat izņemtas arī kādas ministrijas valsts sekretāra komunikācijas ierīces. Bijušas paredzētas arī kratīšanas pie vismaz trim žurnālistiem, un tikai pēc divu ministru personiskas iejaukšanās šos plānus nācies atcelt, - abas amatpersonas norādījušas uz kārtējās "Naglas lietas" neizbēgamību šādā gadījumā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, gan žurnālistu izspiegošana un izsekošana, gan aprakstītās izņemšanas un kratīšanas veiktas kā izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros, ko Drošības policijai bija pasūtīts ierosināt saistībā ar 23. septembrī Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma ziņoto par Valsts kancelejas ierobežotas pieejamības dokumentu, no kura izrietēja, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensācijas maksāšanu bijušajam airBaltic saimniekam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarētu starptautiskajā šķīrējtiesā.
Pietiek rīcībā esošā informācija rāda, ka dokuments bija ticis speciāli nopludināts sabiedriskajai televīzijai, lai vienlaikus "nošautu vairākus zaķus". Viens mērķis bijis - tiešā veidā diskreditēt tās amatpersonas, kuras uzskata, ka valstij vajadzētu pašai nodrošināt savu juridisko aizstāvību starptautiskajos investīciju strīdos, bet otrs - radīt pamatu kriminālprocesa sākšanai, kurš tad arī dotu pietiekamu ieganstu veikt apjomīgu žurnālistu izspiegošanu.
Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, vismaz divarpus mēnešus ar Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja, kā arī Kriminālpolicijas Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes (nodrošina tā saukto "ārējo novērošanu" - pēc būtības fizisko izsekošanu) izspiegoti vairāki sabiedriskās TV žurnālisti, kā arī Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča.
Persona, kas atgādināja Drošības policijas priekšnieku Reiniku, Pietiek sestdien atzina, ka šajā gadījumā Drošības policija nepieciešamību veikt aprakstītās darbības nav uztvērusi ar sajūsmu, jo ir bijis pietiekami skaidrs, kādās interesēs ir dots pasūtījums par kriminālprocesa sākšanu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Valda Dombrovska valdība jau pirms vairākiem mēnešiem ir sākusi gatavot augsni starptautisko tiesvedību un investīciju strīdu juridisko apkalpošanu no Valsts kancelejas kontroles nodot "ārpakalpojumā" - pietuvinātiem advokātu birojiem, kas savukārt varētu nodrošināt pienācīgus ienākumus šī lēmuma "nokārtotājiem" pēc viņu amatpersonas statusa beigām.
Līdz ar negaidīto Dombrovska paziņojumu par demisiju nācies forsēt notikumu gaitu šī plāna īstenošanā, un ar to arī skaidrojamas Drošības policijas bezprecendenta darbības. Pietiek ir nosaukti arī vairāki advokātu biroji, kas, visticamākais, varētu iegūt šo daudzmiljonu biznesu, salīdzinājumā ar kuru bieži pieminētās sabiedrības Prudentia ienākumi būtu tīrais sīkums, - visbiežāk līdz šim ir pieminēts zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs.
Persona, kas atgādināja Drošības policijas priekšnieku Reiniku, Pietiek sestdien gan atzina, ka, neraugoties uz veiktajām darbībām, vismaz pagaidām nekādas informācijas "noplūdes" un to vaininiekus nav izdevies konstatēt. Taču priekšā vēl esot izņemto datu nesēju ekspertīzes, kas, kā zināms, nepieciešamības gadījumā var prasīt gadus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
