Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Valdis Zatlers vien atzīts par ētiski nevainojamu saistībā ar viņa sēru laika braucienu uz Lietuvas modes skati par nodokļu maksātāju naudu. Kā jau prognozēts, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisija nav saskatījusi nekādu pārkāpumu tās priekšsēdētāja, žurnāla Ir komentētāja Paula Raudsepa rīcībā, aprakstot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, no kura vadītās iestādes viņš par dažādiem maksas pakalpojumiem pēdējos pāris gados saņēmis tūkstošus latu. Pietiek šodien pilnā apjomā publicē izteiksmīgos asociācijas dokumentus saistībā ar šo lietu.

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes pieteikumu

Rīgā, 2013. gada 19. decembrī

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes pieteikumu

2013. gada 19. novembrī saņemts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes pieteikums, kurā izteikts aicinājums izvērtēt LŽA Ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa iespējamos LŽA Ētikas kodeksa punktu 4.3. un 4.4. pārkāpumus saistībā ar publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” (http://www.ir.lv/2013/10/30/nemainigs-ka-lata-kurss) 2013.gada 31.oktobra žurnālā „Ir”.

Izskatot pieteikumu, iepazīstoties ar 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir” un Paula Raudsepa atbildi, LŽA Ētikas komisija vienbalsīgi ir atzinusi:

1) Par iespējamu Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas kodeksa punktu 4.3. un 4.4. pārkāpumu:

LŽA Ētikas kodeksa punktā 4.3. un 4.4. punktos teikts:

4.3. „Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.”

4.4. „Žurnālistam ir jāatsakās no materiālu veidošanas, kas rada interešu konfliktus.”

Komisija uzskata, ka izvērtējot konkrēto pieteikumu, abi augstākminētie panti jāskata kopā, jo LŽA valdes 2013. gada 19. novembra pieteikums ir balstīts uz Pietiek.com pārstāvja Lato Lapsas publikācijās ietvertajām norādēm uz interešu konfliktu starp 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir”, kuru Lato Lapsa ir novērtējis kā Latvijas Bankas prezidentam I. Rimšēvičam ‘atklāti nekritisku’, un Paula Raudsepa iepriekš saņemto atlīdzību no Latvijas Bankas par diskusiju vadīšanu un publikāciju izstrādāšanu.

Pauls Raudseps savā atbildes vēstulē norāda uz to, ka rakstā atspoguļoti atšķirīgi, tai skaitā kritiski, ekonomikas ekspertu un politiķu vērtējumi par Latvijas Bankas vadītāja I. Rimšēviča darbību. Kā secina publikācijas autors: „Ņemot vērā, ka rakstā “Nemainīgs kā lata kurss” plaši atspoguļoti kritiski viedokļi par I.Rimšēviča darbību un ievēroti ziņu raksta profesionālie standarti, nesaskatu nekādu pamatu to nosaukt par “atklāti nekritisku publikāciju”.”

Izanalizējot apstrīdētās publikācijas saturu komisija nekonstatē faktus, kas apstiprinātu, ka Paula Raudsepa 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir” būtu ietekmējusi viņa iepriekš saņemtā atlīdzība no Latvijas Bankas par diskusiju vadīšanu un publikāciju izstrādāšanu. Komisija, iepazīstoties ar publikācijas saturu, arī nepiekrīt vērtējumam, ka tā būtu ‘atklāti nekritiska’. Pamatojumu vai piemērus, kas apliecinātu šādas cēloņsakarības pastāvēšanu vai “atklāti nekritiskas publikācijas” pazīmes, nav minējusi ne LŽA valde savā pieteikumā, ne Pietiek.com pārstāvis Lato Lapsa savās publikācijās.

Ņemot vērā augstākminēto, komisija vienbalsīgi atzīst, ka Pauls Raudseps publikācijā „Ir” nav pārkāpis Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas kodeksa 4.3. un 4.4. punktus.

2) Par žurnālistu profesionālās darbības apvienošanu ar cita veida darbiem:

Vienlaikus LŽA Ētikas komisija vērš Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes uzmanību uz to, ka ilgstoša un bieža žurnālistu sadarbība, paralēli saviem profesionālajiem pienākumiem, ar kādu valsts vai nevalstisku institūciju, kuru žurnālistiem var būt jāanalizē arī savā profesionālajā darbībā, kā tas ir noticis arī komisijas izskatītajā gadījumā, var radīt šķietamu interešu konfliktu un mazināt sabiedrības uzticību žurnālistu publicētajai informācijai.

LŽA Ētikas komisija neatbalsta šādu praksi un to vērtē kritiski. Tādēļ aicina LŽA valdi apspriest jautājumu par atsevišķiem ierobežojumiem žurnālistu profesionālās darbības apvienošanai ar cita veida darbiem, lai izvairītos no šķietamu interešu konfliktu riska.

Komisija arī aicina LŽA valdi izvērtēt nepieciešamību veikt papildinājumus LŽA Ētikas kodeksā attiecībā uz žurnālistu profesionālās darbības apvienošanu ar cita veida darbiem.

LŽA Ētikas komisijas locekļi: A. Kučs, S. Lasmane, A. Tomsons, B. Strautmane, J. Juzefovičs

P.Raudsepa atbilde LŽA valdes pieprasījumam

LŽA biedra Paula Raudsepa skaidrojums:

Atbildot uz LŽA valdes lūgumu LŽA ētikas komisijai izvērtēt iespējamos LŽA ētikas kodeksa pārkāpumus sakarā ar manu publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” (http://www.ir.lv/2013/10/30/nemainigs-ka-lata-kurss) 2013.gada 31.oktobra žurnālā Ir , vēlos norādīt sekojošo:

Lūgumā norādīts uz pārmetumiem, ka tikuši pārkāpti ētikas kodeksa 4.3. un 4.4. panti, jo raksts apskata gaidāmo Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanu, bet iepriekšējo gadu laikā esmu veicis vairākus darbus Latvijas Bankai – vadījis paneļdiskusijas, uzrakstījis rakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung speciālizdevumam par Latvijas dienām Frankfurtē, kuru organizēšanā līdz ar Eiropas Centrālo Banku piedalījās arī Latvijas Banka (raksta angliskā versija lasāma šeit http://www.latvia.eu/blog/escape-artist), kā arī uzrakstījis ievadu grāmatai Latvijas Bankai XC.

Kā lasāms LŽA valdes iesniegumā, starp pārmetumiem ir arī apgalvojums, ka minētais raksts ir “atklāti nekritiska publikācija”. Tā kā apvainojumi LŽA ētikas kodeksa pārkāpumos lielā mērā izriet no šī raksturojuma, sākšu ar šo, manuprāt, nepamatoto viedokli.

Minētais raksts nav komentārs, bet ziņa, kuras galvenais uzdevums ir sniegt lasītājam informāciju par svarīgiem notikumiem, turklāt gādājot par viedokļu daudzveidību un iepazīstinot ar kritiskiem viedokļiem par notikumiem un procesiem (sal. LŽA ētikas kodeksa 1.3. punktu).

Jau pašā raksta sākumā es pievēršu uzmanību faktam, ka par I.Rimšēviča kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvērsti atspoguļoju gan respektētā neatkarīgo ekonomisko pētījumu centra BICEPS vadītāja Alfa Vanaga, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadītāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka — Saskaņas centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vērtējumus par I.Rimšēviča darbu.

Jāpiebilst, ka, spriežot pēc LETA arhīvā atrodamās informācijas, šis bija vienīgais raksts Latvijas presē pēc I.Rimšēviča nominēšanas, kurā minētā kritika tika atspoguļota, un neviens cits preses izdevums nebija pajautājis I.Pimenovam, kāpēc viņš vienīgais balsoja pret I.Rimšēviča kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pēc komentāra publicēšanas par lata devalvācijas iespējamību 2007.gadā pie M.Hansena ieradās Drošības policija. Publikācija ir analīze — ziņu žanra raksts, tāpēc tajā, protams, dota iespēja arī pašam I.Rimšēvičam atbildēt uz pārmetumiem, taču tā ir elementāru žurnālistikas standartu ievērošana, kuru prasa arī LŽA ētikas kodeksa 2.3. pants.

Ņemot vērā, ka rakstā “Nemainīgs kā lata kurss” plaši atspoguļoti kritiski viedokļi par I.Rimšēviča darbību un ievēroti ziņu raksta profesionālie standarti, nesaskatu nekādu pamatu to nosaukt par “atklāti nekritisku publikāciju”.

Arī pārmetumus konkrētos LŽA ētikas kodeksa punktu pārkāpumos uzskatu par nepamatotiem.

LŽA ētikas kodeksa 4.3. pantā teikts, ka “žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.”

Šis pants nav pārkāpts, jo par savu žurnālistisko darbību neesmu saņēmis nekādu atlīdzību ne no viena cita, kā tikai no sava darba devēja. Pievēršu uzmanību arī faktam, ka šis ētikas kodeksa pants neaizliedz žurnālistiem veikt cita veida darbus, kas nav tieši saistīti ar žurnālistiku, un pasvītroju, ka no Latvijas Bankas par šiem darbiem saņemtā samaksa nekad nav tikusi ne tieši, ne netieši saistīti ar manu žurnālistisko darbību.

4.4. pantā teikts, ka “žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.”

Vistiešākā veidā interešu konflikts šajā gadījumā veidotos, ja man vai kādam manam radiniekam būtu materiāla ieinteresētībā jautājumā, vai I.Rimšēvičs tiks ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Tādas ieinteresētības nav. Tomēr šķiet, ka šī panta piesaukšanas iemesls ir drīzāk vēlme radīt iespaidu, ka atsevišķu darbu veikšana Latvijas Bankai varētu netieši veidot labvēlīgu noskaņojumu pret šīs iestādes vadītāju. Tas nebūtu interešu konflikts šī termina tiešā nozīmē, tomēr varētu radīt šaubas par raksta atbilstību labākajiem žurnālistikas standartiem. Taču, kā jau agrāk parādīts, 31.oktobra raksts šiem standartiem atbilst un līdz ar to arī šis pārmetums uzskatāms par nepamatotu.

Noslēgumā gribu piebilst, ka darbi, kurus esmu darījis Latvijas Bankai, ir tādi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāko organizāciju rīkotos pasākumos. Darot šādus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizētāju pārstāvjiem, un šādi darbi būtu saistāmi ar viņa žurnālistisko darbību tikai gadījumā, ja ir iespējams pamatoti parādīt, ka viņa veidotie materiāli neatbilst žurnālistu profesionālajiem standartiem.

LŽA Valde lūdz izskatīt P.Raudsepa publikāciju par I.Rinkeviču

Labrīt,

Iepazīstoties ar pietiek.com publikāciju un citiem apstākļiem, LŽA valde lūdz Ētikas komisiju izvērtēt pietiek.com publikācijās minēto. Portāla Pietiek.com pārstāvis Lato Lapsa savās publikācijās ir izvirzījis pārmetumus, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, LŽA Ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps pieļāvis LŽA Etikas kodeksa pantu 4.3. un 4.4. pārkāpumus. L.Lapsa norāda, ka P.Raudseps veidojis žurnāla “Ir” š.g. 31.oktobra numurā “atklāti nekritisku publikāciju” par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu.

L.Lapsa uzskata, ka I.Rimševicam “izdevās nodrošināt sev labvēlīgu rakstu”, jo P.Raudseps pēdējā gada laikā ir saņēmis no Latvijas Bankas 1800 latus par vairāku diskusiju vadīšanu un raksta sagatavošanu *Frankfurter Allgemeine Zeitung, *un tāpēc “bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto ētikas kodeksu”. Lai gan L.Lapsa ir atteicies personīgi iesniegt sūdzību LŽA Ētikas komisijai, ņemot vērā P.Raudsepa atbildīgo amatu mūsu organizācijā, LŽA valde vēršas ar pieteikumu Ētikas komisijā, aicinot izskatīt šos L.Lapsas pārmetumus pēc būtības un sniegt atzinumu,vai LŽA Ētikas komisijas vadītājs P.Raudseps ir pārkāpis LŽA Ētikas kodeksu.

Ar sveicienu LŽA Valdes vārdā Anda Rožukalne

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...