Žurnāla "Ir" izdevēji: kam prasām naudu un cik gribam savākt - tas lai paliek mūsu ziņā
PIETIEK17.02.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Ir izdevējs - AS Cits medijs nevēlas atklāt ne to, kādus tieši cilvēkus aicina iestāties savā "IR klubā", kura iestāšanās gada maksa ir 1000 eiro, ne to, cik lielu kopējo summu vēlas savākt. Publicējam sarunu ar Cita medija izpilddirektori Gundegu Grīnbergu, kas izsūtījusi elektroniskā pasta vēstuli ar norādi uz Irfinanšu problēmām un veidu, kā izdevējs cer tās atrisināt.
- Vai tā ir jūsu sūtīta vēstule?
- Jā.
- Kam jūs to sūtījāt?
- Dažādiem cilvēkiem.
- Un tie būtu?
- Man tagad jāsauc?
- Daudziem sūtījāt, pēc kādiem principiem izvēlējāties, kam sūtīt?
- Mēs to sūtījām tiem, kas ir pauduši atbalstu Ir jau iepriekš.
- Viņi tātad jau finansiāli ir atbalstījuši Ir?
- Nē, finansiāli mūs neviens nav iepriekš atbalstījis.
- Cik lielu summu šādā veidā plānojat savākt?
- Tas lai paliek mūsu ziņā!
- Bet cik jums vajadzētu?
- Tas lai arī paliek mūsu ziņā.
- Jūs vēstulē rakstāt, ka krīt reklāmas ieņēmumi. Par cik krīt?
- Jebkuram drukātajam medijam Latvijā tie krīt. To varat apskatīties Reklāmdevēju asociācijas apkopotajos datos. Tas nav noslēpums. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, mainoties tirgus tendencēm, reklāmdevējiem vairāk ejot uz digitālo vidi
- Par cik procentiem Ir kritušies reklāmas ieņēmumi?
- Par 10.
- Jūs rakstāt, ka ir apdraudēta žurnāla pastāvēšana. Vai jau tagad vai nākotnē?
- Šobrīd nav apdraudēta. Mēs skatāmies ilgākā laika periodā, ņemot vērā reklāmas tirgus tendences. Domāju, jebkurš izdevējs pateiks, ka, nedomājot par veidiem, kā paplašināt biznesu, drukāta medija pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta. Domāju, ka nav tālu jāmeklē Latvijā, kur drukāti mediji ir pārstājuši eksistēt. Ja jūs esat sekojuši, tad rudenī Re:Baltica veica pētījumu Baltijas valstīs, kur arī ieskicējās šī problēma ne tikai drukāto mediju vidū, bet arī citu mediju vidū, kur mediji strādā ar milzīgiem zaudējumiem.
- Kāpēc nemēģināt ievākt lielākus ienākumus ar reklāmām, bet izvēlaties šādu naudas iegūšanas veidu?
- Mēs to mēģinām, bet esam sapratuši, ka esam bezspēcīgi pret globālajām reklāmas tirgus tendencēm. Tās mēs nevaram ietekmēt. Mēs arī mēģinām attīstīt jaunus biznesa virzienus, kuru ietvaros mēs organizējam seminārus un darbnīcas. Šobrīd tie ir tieši visaktīvāk sākuši darboties. Pagājušajā gadā mums bija ļoti sekmīgs projekts ar bērnu nometnēm vasarā, ko mēs arī šogad turpināsim. Mums ir vairākas iestrādes, bet esam sapratuši, ka ar šīm iestrādēm, ilgtermiņā skatoties, mums ir vajadzīgs piesaistīt finansējumu, lai mēs varētu attīstīties.
- Jūs rakstāt, ka arvien mazāku lomu spēlē tradicionālā reklāma, aizvien lielāku - sponsoru un lasītāju finansiāls atbalsts. Vai to no savas pieredzes? No kā jūs to secināt?
- Atgriezīšos pie reklāma tirgus. Ja jūs sekojat līdzi tam, kas notiek mediju vidē, tad ļoti izteikta parādība ir pirktās reklāmas saturs, kas ir ne tikai drukātajos medijos, bet arī citos medijos. Mēs gribam apgalvot, ka esam palikuši tāds pēdējais mohikānis, kurš strikti ir nodalījis, ka mēs saturu nepārdodam, mēs cienām savus lasītājus un augstu vērtējam redakcionālo neatkarību. Šī tendence diemžēl ir tāda, kas iedragā mūsu biznesu, jo mums katru dienu mūsu reklāmas pārdevējiem ir trīs zvani ar jautājumu – cik pie jums maksā ielikt rakstu, cik maksā žurnālistu darbs. Tā kā mēs šādu pakalpojumu nepiedāvājam, līdz ar to reklāmas tirgū mēs savu konkurētspēju zaudējam. Tirgus ir sabojāts dēļ atsevišķu mediju darbībām un piedāvājumiem. Noteikti jau jūs zināt izskanējušo informāciju rudenī par kampaņu, kurā izdevniecība piedāvāja pirkt maksas intervijas savos izdevumos.
- Vai šīs vēstules izsūtīšana saskaņota ar žurnāla darbiniekiem, vai viņi informēti?
- Ir informēta izdevniecības valde un izdevniecības padome.
- Un darbinieki?
- Žurnāla galvenā redaktore par to ir informēta.
- Bet pārējie darbinieki?
- To man ir jājautā Nellijai [Tjarvei], vai viņa ir informējusi arī pārējos darbiniekus.
- Vai varat noskaidrot, vai galvenā redaktore ir informējusi darbiniekus?
- Es varu pateikt par biznesa galu. Šeit visi to zina. Par redakciju es to nevaru pateikt, jo Nellijas šobrīd nav birojā, tādēļ nevaru pajautāt.
- Kādi jums ir pagājušā gada finanšu rezultāti?
- Šobrīd tie tiek apkopoti, es nevaru pateikt. Jums ir jāgaida oficiālie rādītāji, kas maijā būs pieejami Lursoft. Es domāju, ka maijā mēs arī izsūtīsim preses paziņojumu par saviem finanšu rādītājiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
