ZRP un Vienotība pirmdien cer vienoties par koalīciju ar Nacionālo apvienību
PIETIEK08.10.2011.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība līdz pirmdienas vakaram cer vienoties par nosacījumiem, uz kādiem tiks izveidota trīs partiju koalīcija ar Nacionālo apvienūbu premjera Valda Dombrovska vadībā. Pašlaik šaurā lokā tiek meklēts veids, kā visiem nākamās koalīcijas partneriem justies šajā valdībā drošiem, ka vairākums neapies viņu pozīciju, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Runa ir par ZRP bažām kļūt par "mazo brāli" iepretim Vienotības un Nacionālās apvienības blokam.
ZRP, starp kuras jaunievēlētajiem deputātiem daudzi kategoriski iestājas par koalīcijas veidošanu ar Nacionālo apvienību, ir būtiski, lai nākamajā valdībā, ja partija piekrīt šādam koalīcijas modelim, tai būtu iespējas realizēt savus reformu solījumus. Tas lielā mērā atkarīgs arī no ministriju sadales starp partijām. Otrkārt, ZRP ir svarīgi koalīcijas līgumā iestrādāt veto tiesības, lai tā būtu droša, ka Vienotība un Nacionālā apvienība valdībā neveido bloku, apejot tās pozīciju. Pašlaik notiek sarunas par mehānismiem, kā to panākt.
ZRP koalīcija ar Saskaņas centru (SC), kurā nepiekrita iesaistīties Vienotība, pašlaik vairs netiek izskatīta kā reāla. Aizejošās nedēļas otrajā pusē ZRP ar SC bija neformāli vienojušās par amatu sadali Saeimā, parlamenta komisiju vadībā un prezidijā apejot Vienotības intereses. Tomēr vairāki avoti partijās Pietiek uzsvēra, ka šāds variants aplūkots tikai, ja ZRP paliktu opozīcijā, un pašlaik tas neesot aktuāli.
Lai gan iepriekš gan ZRP, gan Vienotība pieļāvušas darbu opozīcijā, pašlaik kā prioritāte izvirzīta vienošanās par koalīciju līdz pirmdienas vakaram, kad to Rīgas pilī gaida Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Koalīcijas sarunu vadību jau nedēļas otrajā pusē pārņēma premjers Valdis Dombrovskis, un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa tajās vairs nepiedalījās. Pati politiķe to Pietiek skaidroja ar aizņemtību, piemēram, trešdien viņa sniegusi interviju NRA, bet piektdien bijusi vizītē Daugavpilī. Kā vēsta portāls kompromat.lv, Āboltiņa netālu no Daugavpils piedalījusies vietējā miljonāra Vladislava Drīksnes meitas privātās svinībās, kurās ieradusies dienesta automašīnā kopā ar Saeimas algotiem biroja darbiniekiem un miesassargiem.
Savukārt neoficiāli sarunu vadības nodošana Dombrovska rokās tiek skaidrota ar saspīlējumu, kāds ir starp Āboltiņu un ZRP līderi Valdi Zatleru, kas apdraudēja vienošanos. Tiem, kas ieinteresēti nākamās valdības saskanīgā darbā, tas rada bažas, kā abu partiju līderi spēs sastrādāties.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP neformālās sarunās piedāvājusi, ka varētu atteikties no ārlietu ministra amata, kam tiek apspriests bijušā Zatlera kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča vārds, par labu Āboltiņai. Ārlietu ministrs bieži atrodas ārpus valsts un ļoti reti piedalās valdības koalīcijas sanāksmēs, tādēļ šie apstākļi varētu mazināt spriedzi starp politiķiem. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas, pret Āboltiņu kā ministri savā valdībā iebildis Dombrovskis. Premjers uz Pietiek jautājumu, vai tā ir bijis, neatbildēja. Savukārt Āboltiņa šādu informācijhu noliedza. "Dombrovskim nebūtu iebildumi pret mani neviena ministra amatā, bet par to pat nenotiek sarunas," īsziņā apgalvoja Āboltiņa. Tiek pieļauts, ka viņa varētu iegūt vietu Saeimas prezidijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
