Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās (nu, nosauksim to tā) valdības veidošanas process tiek karsti apspriests visos iespējamos veidos. Ir amizanti vērot, kā sabiedrībai izmestie mānekļi (kā savulaik, veidojot ažiotāžu ap “Sukhoi” lidmašīnu iegādi “airBaltic” sāgā) kāri tiek pakampti un aizrautīgi plosīti, cenšoties katrā no tiem atrast kādu dziļāku jēgu vai vismaz kādu zīmi saistībā ar galveno gadumijas politisko intrigu – kas tad veidos “jauno” valdību un kāda tā būs?

Var jau skatīties uz notiekošo šauri un emocionāli – tādējādi uzkurinot sevi no katra kārtējā sabiedrībai pamestā intrigas kumosa un reibināt sevi ar asām sajūtām un cerībām. Bet, ja palūkojas uz notiekošo racionāli un pietiekami plaši, lai būtu redzami šīs politiskās intrigas veidojošie faktori (ne tikai to radītie viļņi), tad viss šis process kļūst gauži garlaicīgs un paredzams, jo, lai arī kādā mērcē to censtos pasniegt šīs intrigas režisori, tas viss jau līdz apnikumam ir daudzkārt pieredzēts - tam visam pamatā ir politiskā loģika, kas ir elementāra, bet tik derdzīga, ka “normāla cilvēka” smadzenēm to grūti ir pieņemt, tāpēc tās tiek izmežģītas, cenšoties saprast notiekošo, un tik un tā līdz sapratnei netiek.

Kādēļ “krita” valdība?

Lai labāk saprastu notiekošo, vispirms ir jāsaprot - kāpēc “krita” esošā valdība un kāpēc tieši “Vienotība” pati pielika plecu, lai gāztu “savu” valdību?

Jā, tas ir elementāri – valdības ilgstošā mazspēja un “dīvainie lēmumi”, kas acīmredzami liecina par valdības nekompetenci vai pat iespējamo angažētību, pamazām tomēr pat Latvijas sabiedrībai ir radījuši zināmu neapmierinātību, notiekošo pamatoti saistot ar “Vienotību”, kas formāli (bet ne reāli) ir šīs valdības vadošais politiskais spēks, kurš līdz ar to ir spiests uzņemties uz sevi atbildību par notiekošajām nejēdzībām valstī, pat ja pati “Vienotība” tās nav “savārījusi”.

Tas savukārt ir ļoti izdevīgi pārējiem valdības koalīcijas partneriem – jo dod tiem iespēju ērti darīt “savas” lietas šādas valdības paspārnē, atbildību par tām neuzņemoties. Tāpēc ir saprotams, ka vislielākie esošās kārtības pārmaiņu pretinieki ir tieši “Vienotības” koalīcijas “partneri”, kuri visiem spēkiem centās un centīsies noturēt “Vienotību” tiem ērtā partnerattiecību pozā - tāpēc tie tā centās noturēt Laimdotas Straujumas valdību un būtu to balstījuši līdz pat “Vienotības” politiskajai pašnāvībai, ko “Vienotība” noteikti arī piedzīvotu, ļaujot turpināties šādai lietu kārtībai, tādejādi kļūstot par barību pārējiem labējiem politiskajiem spēkiem.

Tomēr nostrādāja “Vienotības” politiskās pašsaglabāšanās instinkts, kas beidzot kļuva spēcīgāks par baudu (labumiem), ko tā spēj gūt no šīm partnerattiecībām. “Vienotība” pretēji savu “partneru” centieniem tomēr spēja veikt nepieciešamās kustības – “gāzt” esošo valdību, tādejādi dodot sev iespēju, ko pamainīt šajās attiecībās.

“Vienotības” Golgātas ceļš uz atdzimšanu

Iespēja ir radīta, bet, lai “Vienotība” spētu to izmantot, tai būs ejams vēl īsts politiskās Golgātas ceļš. Kāpēc?

Vispirms jau par to parūpēsies tās “partneri”. Tie jau ir parādījuši lielisku saskaņotu sniegumu (varbūt tāpēc, ka kādam ir ietekme uz abiem šiem partneriem?), lai izsistu atspēriena latiņu “Vienotības restartam”. Sniegums bija tik veiksmīgs, ka pat daļa pašas “Vienotības” ir iesaistījusies šajā politiskajā izspēlē. Un, kas ir amizanti – tieši tā “Vienotības” daļa, kura līdz šim ar lietussargiem rokā bija pozicionējusi sevi kā nesamierināmu pretinieci pret pašas piesauktajiem oligarhiem, bet nu ar “piektās kolonnas” cienīgu degsmi piedalās to veidotajā izspēlē.

Izspēles mērķis ir vienkāršs – panākt, lai “Vienotība” nominētu tiem ērtu premjera kandidātu. Tas ir – saglabāt starp “partneriem” esošās varas “partnerattiecības”, turpināt turēt “Vienotību” tiem ērtajā pozā ar visām no tā izrietošajām sekām.

“Vienotības” situācija nav apskaužama. Pat, ja tai pietiks spēka un sapratnes saliedēties, lai izrautos no šīs pozīcijas, tai ir visai mazas tālākā manevra iespējas, jo tā pati savulaik dedzīgi ir izveidojusi un nostiprinājusi esošo varas monopolu – caur bailēm un apmānu iekaļot sabiedrības apziņā, ka vara šajā valstī var piederēt tikai atsevišķiem politiskajiem spēkiem. Tagad tā pati varēs izbaudīt to arī uz savas ādas - kurp tas noved, kad lēmumi tiek pieņemti, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, ko nodrošina pilnasinīga politiskā konkurence (jo citādāk tiek zaudēta iespēja būt pie varas), bet gan atsevišķu šauru politisko grupējumu interesēs, un tie tiek ciniski īstenoti, neskatoties ne uz kādiem pamatotiem argumentiem, kā vien vadoties no šīm šaurajām, savtīgajām politiskā monopola interesēm.

Un šīs intereses jau ir skaidri iezīmējušās – maksimāli pazemot un diskreditēt “Vienotību” kā sabiedrības interesēm neatbilstošu un rīcībnespējīgu politisko spēku, liekot tam mirt, bet palēnām – lai varētu pārdalīt tās politisko kapitālu un zem tās gruvešiem paslēptu visu to, ko vēl jāpagūst sastrādāt (par to vēlāk).

Politiskais pokers gadu mijā

Taču viss nav tik viennozīmīgi un nolemti “Vienotībai”. Jo, raugi, vienalga, kāda būs “Vienotība” - tā vēl ir vajadzīga tās “partneriem”, jo bez tās šis izveidotais varas monopols sabruks. To nevar pieļaut, jo ir tik daudz vēl nepabeigtu lietu, kas “jāpaveic” tuvākā nākotnē - "Lattelecom" un LMT darījums, pasažieru vilcienu iepirkumi, "Rail Baltica", gāzes tirgus liberalizācija, kas paredz “Latvijas Gāzes" aktīvu pārdošanu, jaunais Eiropas struktūrfondu sadales plāns, utt. Tie ir simti miljoni, pat miljardi, ko dalīt un pārdalīt.

Tāpēc neviens no koalīcijas partneriem nav ieinteresēts apdraudēt esošo varas monopolu, lai arī ar kādiem publiskiem paziņojumiem tie apelētu pie sabiedrības par savstarpēju nepiemērotību. Šie paziņojumi ir domāti ne jau sabiedrībai, bet gan vienam priekš otra - līdzīgi kā sasaucas brieži riesta laikā, lai piesauktu sev vēlamo partneri un atbaidītu konkurentus, tas ir - lai iegūtu sev izdevīgāku pozīciju pie jaunās labumu sadales. Lūk, tam gan tiks veltīti visi spēki, un tieši ap to arī notiekas esošās politiskās kaislības, kas sabiedrībai tiek pasniegtas kā Latvijai vēlamās valdības veidošana.

Ja vien kāds no koalīcijas partneriem nesāks rīkoties “politiski neadekvāti” (kas ir maz ticams, ņemot vērā šo partneru “politisko briedumu”), ir skaidrs, ka jauno valdību veidos tie paši partneri, tajā pašā konfigurācijā – jo viņi pārāk daudz viens par otru zina, lai uzdrīkstētos kādu no partneriem “abižot” un atstumt no siles. Un viņi paši to labi saprot, neskatoties uz skaļajiem paziņojumiem, ar kuriem tie apmainās, lai demonstrētu savu pozīciju – aizvien apņēmīgāk uzstādot savstarpēji izslēdzošus nosacījumus līdz pat tālākai kopā esības neiespējamībai. Taču patiesībā tas norāda tieši uz pretējo – ka viņi ir nolēmuši palikt kopā un pašlaik vienkārši notiek politiskais tirgus par ērtākām jaunajām pozīcijām. Tā kā katrs no viņiem ir bezmaz vai neaizvietojams, tad var atļauties izpildīties viens pret otru “pēc pilnas programmas” - demonstrējot sabiedrībai savu politisko apņēmību un izceļot “partneru” trūkums.

Protams, savu pozīciju stiprināšanai kāds no “partneriem” var pacensties iesaistīt spēlē kā papildu argumentu citus politiskos spēkus (“mazās” Saeimas partijas), taču šo politisko spēku nonākšana pie varas galda ir iespējama tikai, lai kļūtu par barību esošajiem “partneriem” – topot kāda apēstiem vai saplosītiem starp tiem. Nevienam nav vajadzīga vēl viena “sveša mute” pie varas galda.

Ironiski, bet deputāta Artusa Kaimiņa demaršs no LRA, protestējot pret šīs partijas gatavību piespēlēt kādai no varas partijām, tieši ir padarījis to daudz iespējamāku.

Taču, lai cik sirsnīgi negrūstītos koalīcijas partneri pie varas galda, pagaidām nekas neliecina, ka vēl kādam tajā varētu atrasties vieta – vienkārši, tā kā valdību tāpat nevar izveidot līdz garajām svētku brīvdienām, kas iesniegsies jau nākamajā gadā, tad nav vērts steigt par kaut ko vienoties (jo katra vienošanās ir kā atskaites punkts, no kura atkal visu var pārspēlēt). Tāpēc šis laiks tiek aizpildīts politiski lietderīgi – “partneriem” cenšoties vienam otru izspēlēt, ceļot likmes līdzīgi kā pokera spēlē un cerot, ka kādam var uzdot nervi un tas var piekāpties pārējo prasībām. Tas visvairāk attiecas uz “Vienotību”.

Kāršu sadalījums ir skaidrs

Galvenā intriga tiek vērpta ap to, kurš būs jaunais valdības vadītājs. Taču patiesībā viss ir banāli vienkārši. Vispirms par savērpto intrigu - kura politiskā spēka premjera kandidāts sastādīs valdību: “Vienotības” vai ZZS?

Katrs pats var pacensties pareizi atbildēt uz šo jautājumu, vienkārši racionāli izliekot iespējamo politisko situāciju katrā no šiem scenārijiem.

Nav jābūt īpaši zinošam Latvijas politikā, lai pamanītu, ka patiesībā vislielākā politiskā ietekme valstī pašreiz ir nevis “Vienotībai”, bet gan tam, kurš spēj kontrolēt un ietekmēt tās “partneru” rīcību un lēmumus, pirmkārt, jau ZZS.

Loģiski, ka tam, kuram ir vislielākā ietekme, ir vislielākās iespējas izvēlēties sev vēlamo kumosu politiskajā pīrāgā.

Pieņemsim, ka valdību veidos ZZS premjera kandidāts. Tādā gadījumā ZZS nāksies ņemt arī finanšu ministra portfeli. Vai tas ir tas, kas vajadzīgs ZZS?

Pietiek tikai palūkoties uz jaunās valdības sagaidāmajiem “darbiem” ("Lattelecom" un LMT darījums, pasažieru vilcienu iepirkumi, "Rail Baltica", LG aktīvu atsavināšana, utt.), lai saprastu, ka galvenās “politiskās atbildības jomas”, kuras vēlēsies uzņemties ZZS, būs Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija. Taču, ņemot vērā, ka politiskais pīrāgs būs jāsadala vismaz uz trijiem politiskajiem spēkiem, ir neiespējami, ka ZZS papildus premjera un FM portfeļiem varētu iegūt vēl gan SM, gan EM. Taču vēl neiespējamāk ir iedomāties, ka ZZS būtu gatava atteikties no kādas no šīm galvenajām “politiskās atbildības jomām”, lai uzņemtos atbildību par visu valdības darbu. (Nu, kurš šajā vietā nepasmaidīja?)

Tāpēc ir skaidrs, ka visa šī ZZS premjera kandidāta izvirzīšana ir tikai politiskā pokera sastāvdaļa, lai paspēlētos ar “Vienotības” nerviem un demonstrētu sabiedrībai savu politisko apņēmību un rīcībspēju - iepretim “Vienotībai”, kura nespēj vienoties pat par savu premjeru, kur nu vēl vadīt valsti.

“Ziemsvētku brīnuma” gaidās

Jo ilgāk “Vienotība” nespēs vienoties par savu premjera kandidātu, jo vairāk tā tiks pazemota un jo grūtāk tai būs virzīt savu vienīgo iespējamo kandidātu – jo, ja “Vienotība” tik tiešām vēlAs “restartēties” un pierādīt sevi kā rīcībspējīgs politiskais spēks, kuram vēl ir vieta uz Latvijas politiskās skatuves (nevis kļūt par leknu mēslojumu citiem politiskajiem spēkiem), tad tai būs jāizvirza tāds premjera kandidāts, kurš ir spējīgs būt cienījams saspēles partneris saviem koalīcijas “partneriem” - tāds, kuram ir atbilstošas spējas, ambīcijas un galvenais - gatavība to uzņemties. Nu, kādi ir iespējamie varianti?

Piedodiet, bet šajā gadījumā “Vienotībai” atliek tikai plāns “A”, un, lai kā censtos tās “partneri”, lai cik lielu nepatiku sabiedrībā tiem izdotos pret to radīt, ja “Vienotībai” vēl ir palicis intelektuālais un gribas potenciāls “restartam”, nevis tikai pēdējam kampienam – plānu “B” no “Vienotības” neizdosies izspiest, jo tas būs līdzvērtīgs tās politiskajai gulbja dziesmai. Bet tai vēl nav pienācis laiks.

IedomājIEties, kā šajā situācijā jūtAs Valsts prezidents, kurš tā rūpējas par savu sabiedrisko tēlu, kuru tam ir izdevies tik veiksmīgi veidot līdz šim, un kuram tagad būs jānominē šis “jaunās” valdības veidotājs. Tāpēc (iespējams – ne tikai tāpēc) viņš ir izvirzījis virkni nosacījumu premjera “nominācijai” – kandidātam ir jābauda sabiedrības atzinība un pilnīgs savas frakcijas atbalsts, utt. - tas “Vienotības” situāciju padara vēl smagāku un var sajaukt kārtis arī pārējiem. Šķiet, ka ar to rēķinās arī izspēles veidotāji, tāpēc par ZZS premjera kandidātu tiek virzīts nevis “kauls no kaula”, bet kāds, kuru, ja nu kas, nebūs žēl palaist “zem riteņiem”.

Taču, ja Valsts prezidents vadīsies nevis pēc skaistumkonkursa, bet gan reālpolitikas principiem (un tomēr nespējot pretoties esošajam varas monopolam), tad valsts un sabiedrības interesēs būtu izvēlēties nevis pašu “skaistāko”, bet gan tādu premjeru, kas spētu ko paveikt esošajā “zvēru dārzā” – tāpēc tam ir vajadzīgs vismaz riktīgs plēsonis, ja ne mesija.

Tādēļ vēl jo amizantāka pēc visas šīs politiskās izrādes būs visu triju “partneru” tikšanās “pie Elbas” – jaunās valdības kopīga apstiprināšana. Tas jau ir pieredzēts - “partneri“ atkal pašaizliedzīgi pārvarēs radušās domstarpības un aizvainojumus, jo tas taču tiks darīts cēlu mērķu labad - visdrīzāk drošības un stabilitātes vārdā (nekas cits jau vairāk nesanāk).

Nenoliedzami, “Nacionālā apvienība” iepriecēs visus tos, kuri joprojām tic Ziemsvētku brīnumam. Un viņiem to nepavisam nebūs grūti izdarīt. Visdrīzāk tas notiks pēc jau tik ierastās “barona Minhauzena ultimāta” shēmas (kad viņš kinofilmā braši pieteica karu Anglijai, ja tā neatzīs Amerikas koloniju neatkarību, bet pēc tam Amerikas neatkarības atzīšanu pasniedza kā savu panākumu - un karot ar Angliju, protams, vairs nebija jādodas) - kārtējo reizi tiks izvirzīti nosacījumi, kas skan cēli un ļoti tīkami vēlētājam, bet kuru izpilde patiesībā tiktu īstenota arī bez šī ultimāta, ja vispār to darīt būs kāda vajadzība.

Protams, pastāv vēl iespēja – pirms visiem “partneriem” kopīgi nonākt līdz tam pašam finišam, tomēr vēl izskriet kādus pāris intrigu aplīšus – izgāzt vienam otra premjera kandidātu, bet tāds scenārijs būtu iespējams tikai tad, ja “partneriem” neizdosies vienoties par galvenajiem “darāmajiem darbiem”, kas, ņemot vērā to “politisko briedumu” un jau kopīgi paveikto ("Liepājas metalurgs", "Citadele", "airBaltic", u.c.), ir mazāk ticams kā Ziemsvētku brīnums.

Raksta virsrakstā izmantota politiskā retorika saistībā ar valdības veidošanu, - “varbūtība, ka NA varētu atbalstīt Āboltiņas valdību, līdzinās Ziemassvētku brīnumam”, “"Vienotībai" ir vajadzīgs plāns “B”".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...