Zemnieks: „,Manu zemi atņēma Bērziņa vadītā banka, tālāk to nopirka pats Bērziņš...”
PIETIEK29.05.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta posteņa kandidāta Andra Bērziņa 37 nekustamie īpašumi viņa rokās nonākuši dažādā ceļā, - kā Pietiek stāsta 1948. gadā dzimušais zemnieks Arnis Matrozis, viņam piederējušos 23 hektārus zemes ar ēkām Līgatnes pagastā 90. gadu sākumā par parādiem atņēmusi Bērziņa vadītā Unibanka, un nu tie nonākuši paša Bērziņa īpašumā.
„Nedaudz no manas necilās dzīves vēstures (t.i., salīdzinot ar baņķieru dzīvi). 90. gadu sākumā paņēmu 2000 latu kredītu A. Bērziņa vadītās Unibankas Cēsu filiālē, ieķīlājot Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības "Ennes" dzīvojamo māju. Tajā laikā kredīta procenti bija 40, savos plānos biju kļūdījies un to nevarēju pavilkt. Parāds pieauga līdz 3,5 tūkstošiem latu,” teikts vēstulē, ko Matrozis nosūtījis „ZZS frakcijas prezidenta kandidāta Andra Bērziņa virzītājiem”.
Savukārt pēc tam „pie darba ķērās Unibankas parādu piedzinējs, izbijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Mani tā nospieda, ka zaudēju ne tikai māju, pie kā pats vien biju vainīgs, bet arī jaunuzcelto kūtiņu, 23 ha zemes ar mežu. Rakstīju žēlabu vēstuli bijušā prokurora, tagad parādu piedzinēja A. Bimbiruļa priekšniekam Andrim Bērziņam. Atbildi, protams, nesagaidīju”.
Pēc tam Matrozis devies pie Cēsu rajona prokurores sūdzēties par atņemto zemi un kūtiņu: „Nekā! Amatpersona man populāri paskaidroja, ka abi augstāk minētie kungi dzīvo Cēsīs kaimiņos un lai neloloju veltas cerības. A. Bimbirulis labi tika galā ar šādiem darbiem un kļuva Cēsu filiāles vadītājs, bet Dievs ar viņu, viņš bija tikai saimnieka gribas izpildītājs. Prezidenta kandidāts Andris Bērziņš manu bijušo īpašumu Ennes ir tagad iegādājies. Vieta ir skaista, piesaulē, un Zvārtas iezis tikai 10 minūšu gājiena attālumā no mājas...”
Bērziņš kopš piektdienas kategoriski nav vēlējies atbildēt ne uz konkrētiem Pietiek jautājumiem saistībā ar viņa ģimenes saņemto 178 tūkstošu latu ES finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksam”, kas „sapārots” ar viņa paša privātmāju un nav veicis nekādas vērā ņemamas aktivitātes plānotajai viesu piesaistīšanai, ne arī uz jautājumu saistībā ar Matroža apgalvojumiem. Savukārt no zemesgrāmatas redzams tikai tas, ka Matrozis no īpašuma šķīries 1998. gadā, bet Bērziņš to iegādājies desmit gadus vēlāk par 55 tūkstošiem latu.
Atsevišķi Pietiek uzrunātie ZZS Saeimas frakcijas deputāti noliedza, ka būtu saņēmuši šādu vēstuli vai ka tā apspriesta frakcijā. Ingmārs Līdaka pieļāva, ka tā, iespējams, adresēta visai frakcijai, jo individuāli adresētas iedzīvotāju vēstules viņš saņemot regulāri un ar tām iepazīstoties. „Kas ir nācis uz visas frakcijas vārda, to es varu arī nezināt,” pieļāva Līdaka. Arī Oskars Zīds neatceras, ka frakcijā būtu saņemta un apspriesta vēstule par Līgatnes zemi. Arī Didzim Zemmeram tāda neesot atmiņā. „Es tā kā nepieminu vēstuli par tādu tēmu,” teica ZZS frakcijas deputāts.
Tikmēr Matrozis vēstulē Zemnieku un zaļo savienības Saeimas frakcijas deputātiem piebildis, ka „jautājums nav šoreiz par mani, tas jau ir pārsāpējis. Vai tāds cilvēks var būt par prezidentu, vai viņš jutīs tautas bēdas? Diez vai! Tādam acīs spīd tikai lati, varbūt iebāzīs roku, cerams, ka savā, kabatā un izvilks mutautiņu, lai noslaucītu līdzjūtības asaru. Gan jau tādi kā es ir daudzi”.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
