Zatlers pieprasījis jaunu auto, veco mersedesu grib atstāt Bērziņam
PIETIEK14.06.2011.
Komentāri (76)
Iesaki rakstu: 
Trīs gadus vecais sudrabotais limuzīns Mercedes Benz S500, kuru, kaucošām sirēnām pavadītu, ielās pieraduši redzēt rīdzinieki, aizejošajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram vairs nešķiet gana labs. Izmantojot eksprezidentiem likumā dotās tiesības uz valsts piešķirtu automašīnu, Zatlers sev pieprasījis jaunu luksusauto, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pašlaik Zatlers vēl neesot izšķīries, kādas markas luksus klases limuzīnu vēlas – Mercedes Benz vai Audi. Tāpat esot grūti izlemt, vai izvēlēties sudrabotu krāsu, kas būtu praktiskāka, vai melnu, kas Zatleru ģimenes estētiskajām vēlmēm šķiet tīkamāka, stāsta avoti Rīgas pilī.
2008. gada izlaiduma automašīna Mercedes Benz S500, ko prezidenta Zatlera vajadzībām pirms trim gadiem no sava budžeta līdzekļiem iegādājās Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, pat bāzes komplektācijā maksā vismaz 70 000 latu.
Drošības dienesta speciālisti šo auto atzinuši par lieliskā kārtībā esošu, jo trīs gadus kopš iegādes limuzīns ekspluatēts ļoti saudzīgi. Tādēļ racionālu pamatojumu, kādēļ Zatleram, kurš kopš 8. jūlija būs eksprezidenta statusā, pieprasīt jaunu auto, problēmas risināšanā iesaistītie nesaredz „Mašīnai nav ne vainas, spīd un laistās, šoferis arī labs – nedzen un bedrēs nebrauc. Viņam [Zatleram] vienkārši tā mašīna ir apnikusi,” Pietiek izteicās kāds informēts avots Valsts prezidenta kancelejā.
Ņemot vērā, ka Zatlers nav pārvēlēts uz otro termiņu un no 8. jūlija amata pienākumus sāks pildīt jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, automašīnu nāktos iegādāties jebkurā gadījumā. Ne Valsts prezidenta kancelejas, ne Aizsardzības ministrijas rīcībā neesot otra luksusa klases automobiļa, ko piedāvāt prezidenta vai eksprezidenta vajadzībām. Jautājums pašlaik esot par to, kurš vizināsies ar jauno auto – Zatlers vai Bērziņš. Kad Pietiek trešdien jautāja Bērziņam, vai viņš būtu ar mieru lietot trīs gadus veco Mercedes Benz jeb tomēr vēlētos jaunu auto, jaunievēlētais prezidents atbildēja, ka viņu šādas problēmas neinteresējot. „Es viņu redzu kā bleķa kasti – man pilnīgi vienalga,” atteica Bērziņš, kuram pašam pieder 2007. gada izlaiduma Mercedes Benz ML 320.
To, ka eksprezidentam pienākas automašīna, kuru pēc amata atstāšanas viņa lietošanā nodod valsts, noteic likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu un Ministru kabineta 7. jūnijā pieņemtie noteikumi Par personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, sociālajām garantijām un darbības nodrošināšanu.
Tieslietu ministrija bija rosinājusi šajos noteikumos ietvert kritērijus, pēc kādiem eksprezidentiem izvēlas dzīvokli un auto, bet noteikumu izstrādātāja Finanšu ministrija šādu ierosinājumu noraidīja, uzskatot, ka katrā konkrētā gadījumā vēlmes var atšķirties.
Auto prezidenta un eksprezidenta vajadzībām tiek iegādāts no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Gadījumā, ja, veidojot šā gada budžetu, ministrija nebūs rēķinājusies ar iespēju, ka Zatlers netiks pārvēlēts uz otro termiņu, nāksies prasīt naudu valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Eksprezidenta Gunta Ulmaņa lietošanā ir četrus gadus veca 2007. gada izlaiduma automašīna BMW 750. Četru gadu nomas līgums ar SIA BM Auto, kura vērtība bija 51 840 latu, beigsies šogad augustā.
Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lietošanā 2007. gadā pēc viņas prezidentūras beigām tika nodots Mercedes Benz 500 sudraba krāsas luksusa klases limuzīns, kas iegādāts par 66 994 latiem. Šo 2006. gada izlaiduma automašīnu Aizsardzības ministrija iegādājās 2006. gadā NATO Rīgas samita vajadzībām, un tas bija faktiski nelietots.
Saskaņā ar likumu eksprezidentam ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas, bet pēc tam par apsardzes nepieciešamību lemj Ministru kabinets katrā gadījumā atsevišķi, uzklausot drošības iestāžu informāciju un ņemot vērā eksprezidenta viedokli. No likuma redakcijas izriet, ka eksprezidents apsardzi var arī nepieprasīt. Pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs Pietiek apstiprināja, ka Zatlers vēlas izmantot tiesības uz apsardzi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
