Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem
Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs04.01.2018.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu, kā arī jautājumus par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Ģirtu Auškāpu. Jautājumu sadaļā par Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu informējam par tālāk minēto.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amata vieta Kancelejā tika izveidota 2016.gada 1.augustā. Lai izvēlētos amatam piemērotāko kandidātu, tika apsvērtas dažādas iespējas. Līdz pieņemšanai darbā Kancelejā ar Zigurdu Zaķi notika vairākas tikšanās un sarunas, kurās Zigurds Zaķis Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem citastarp prezentēja savu redzējumu par valsts stratēģiskās attīstības jautājumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.pantu, Valsts prezidenta padomnieka pieņemšana darbā ir Valsts prezidenta politisks lēmums, ko izpilda Kancelejas vadītājs. Ar Valsts prezidenta padomnieku stratēģiskās attīstības jautājumos noslēgts darba līgums uz laiku, kas nav ilgāks par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.
Valsts prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Zigurds Zaķis darbu Kancelejā uzsāka 2017.gada 30.augustā. Valsts prezidenta padomniekam stratēģiskās attīstības jautājumos noteikts nepilns darba laiks - 20 stundas nedēļā un mēnešalga - 1711 euro pirms nodokļu nomaksas.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākums ir sniegt viedokli un konsultācijas Valsts prezidentam un Kancelejai stratēģiskās attīstības jautājumos, kā arī veikt citus uzdevumus Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā. Pirmajos trīs darba mēnešos Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā Zigurds Zaķis ir sniedzis savu redzējumu, rekomendācijas un ieteikumus aktuālos darba jautājumos Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem, kā arī Valsts prezidenta uzdevumā sagatavojis un ar Kancelejas vadītāju un Valsts prezidentu pārrunājis pamatprincipus Kancelejas darba attīstībai. Zigurds Zaķis ir piedalījies Valsts prezidenta padomnieku darba sanāksmēs, kas saistītas ar stratēģisku un aktuālu jautājumu risināšanu, un piedalījies visās iknedēļas darba plānošanas sanāksmēs.
Uzticot Zigurdam Zaķim pildīt Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākumus, tika vērtēta viņa līdzšinējā darbība un pieredze, it īpaši tas, ka Zigurds Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas, stratēģiskās komunikācijas, zīmolvedības un mārketinga profesionāļiem.
Zigurds Zaķis netika pieņemts darbā saistībā ar kompetencēm uzņēmējdarbības jomā, tāpēc viņa darbība uzņēmējdarbībā netika vērtēta.
Zigurds Zaķis ir daudzu stratēģijas un mārketinga komunikācijas lekciju un publisku prezentāciju autors, regulārs vieslektors par stratēģisko plānošanu, zīmolvedību un mārketingu digitālajā laikmetā augstskolās un uzņēmumos. Zigurdam Zaķim ir biznesa vadības maģistra grāds ar specializāciju starptautiskajā biznesā un stratēģijā, un datorzinātņu bakalaura grāds.
Kanceleja neinformēja sabiedrību par Zigurda Zaķa darba uzsākšanu Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amatā 2017.gada 30.augustā, jo bija nepieciešams nostiprināt savstarpējo sadarbību un gūt pārliecību, ka darbs tiks turpināts arī pēc pirmajiem darba mēnešiem.
Plašāku informāciju par Zigurda Zaķa profesionālo pieredzi un profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt Kancelejas mājaslapā internētā (sk.: https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/vadiba-un -padomnieki).
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
