Vonsoviču smagi aizskārusi ne tikai nosaukšana par kolaborantu, bet arī salīdzināšana ar klitoru
PIETIEK07.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien, 8. septembrī pulksten 11.00 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpinās izskatīt Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā: Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins mēģinās pierādīt, ka bijušais padomju tiesnesis un aktīvais komunists, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs neesot bijis padomju okupācijas varas kolaborants. Uz pratināšanas turpinājumu būs jāierodas gan pašam R. Vonsovičam, gan viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei: prokuratūras ieskatā bijušais komunists esot cietis no neslavas celšanas un viņi abi – no vajāšanas.
Tikmēr iepriekšējā tiesas sēdē izrādījās, ka R. Vonsoviču ir smagi aizskārusi ne tikai nosaukšana par padomju varas kolaborantu, bet arī… salīdzināšana ar klitoru. Advokāts mēģināja panākt, lai tiesas materiāliem tiktu pievienota intervija ar L. Lapsu, kurā, kā iesniegumā bija minējis R. Vonsovičs, „Lato Lapsa mani salīdzināja ar klitoru”.
“Izrādās, ka tagad šādu padomju okupācijas varas kolaborantu publiski nosaukt par kolaborantu - tas Latvijas Republikas prokuratūras izpratnē ir noziegums, neslavas celšana un vajāšana. Pēc analoģijas ar Krievijas atgadījumu varētu teikt: klitors pilnā nopietnībā sūdzas policijā par to, ka kāds tam ir cēlis neslavu, jo publiski nosaucis viņu par to, kas viņš ir, — par klitoru, un prokuratūra, tieši tāpat kā Krievijā, dara visu iespējamo un pat neiespējamo, lai klitora nosaukšana par klitoru tiktu atzīta par noziegumu,” – kolaboranta R. Vonsoviča iesniegumā bija minēts šis intervijas fragments.
Tiesa, kā jau iepriekš norādījuši asprātīgi Pietiek lasītāji, nav īsti saprotams, kura vārda „klitors” nozīme ir tik smagi aizskārusi bijušo komunistu un padomju tiesnesi, jo šis vārds tiek izmantots arī baznīcas terminoloģijā un nozīmē nebūt ne to, kas acīmredzot ir bijis prātā R. Vonsovičam. Savukārt kāds Pietiek lasītājs maija vidū ir publicējis šādas atmiņas par vārda „klitors” izmantošanu:
„Mans čoms - kaimiņš, piemēram, savu suni ir nosaucis par klitoru. Esot skanīgs vārds un burti vajadzīgie esot "r", "o" un "t" - tā viņš komentē savu izvēli. Viņam patīk suni dresēt, un tad tik visu dienu no kaimiņa sētas skan - "klitor, sēdēt", "klitor, gulties". No sākuma bija dīvaini, bet tagad jau esam pie tā pieraduši.
Visamizantākās situācijas izveidojās vakaros, kad kaimiņa sieva iet ārā uz ielas Klitoru saukt mājās. Viņa ir tāda, nu, kā lai saka... ar Viņķeles krūtīm, lielu dekoltē, izspūrušiem matiem un mūždien augstpapēžu špiļkās staigā. Un tad nu iztēlojieties - tāda dāmīte skrien pa rajonu, munštuks vēl zobos un kliedz pilnā balsī (viņa krieviete): "Kļitors, Kļitors, Kļitors!"”
Tāpat, kā var noprast no R. Vonsoviča iesnieguma, viņu aizskāris arī tas, ko viņš pats uzskata par viņa „nosaukšanu par prostitūtu”, kas pierādot „to, ka apsūdzētais klaji pārkāpj vispārpieņemtas uzvedības un sadzīves normas”. Patiesībā gan, kā redzams no klātpievienotā intervijas fragmenta, kolaborants R. Vonsovičs tomēr nav nosaukts par prostitūtu, bet ir izmantots tēlains salīdzinājums, - L. Lapsa irizteicies: “Jābūt milzīgai nekaunībai, lai prostitūta tiesā mēģinātu pierādīt, ka nav prostitūta.”
Bijušajam padomju tiesnesim un komunistam tiesu par to, cik nozīmīgas ir šīs L. Lapsas intervijas un klitoru un prostitūtu pieminēšana viņa sakarā, pārliecināt neizdevās. Tiesa pagājušajā sēdē noraidīja R. Vonsoviča un viņa aizstāvja Uģa Grūbes lūgumu pievienot lietas materiāliem abas šīs intervijas. Šodien R. Vonsoviča nopratināšana turpināsies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
