Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Protams, Jūs nevarat iejaukties tiesībsargājošo institūciju darbā un ietekmēt tiesas lēmumus. To es nemaz nelūdzu. Es Jūs lūdzu izrādīt uzmanību manam liktenim tikai tādā mērā, cik daudz tas skar Latvijas valsts intereses.
Strādājot augstos valsts amatos – par Muitas kriminālpārvaldes vadītāju un Valsts ieņēmumu dienesta direktora vietnieku, es mēģināju panākt, lai Latvijas muitas un Finanšu policijas darbā tiktu ieviestas modernas metodes kontrabandas apkarošanai un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijai, piemēram, analītiskās izlūkošanas metode (Intelligence Method).
Taču tas neatbilda dažu politiķu, kuri vēlāk izveidoja partiju “Vienotība”, plāniem. No kontrabandas iegūtā “melnā“ nauda viņiem bija avots, no kura papildināt partijas kasi, un līdz ar to varas saglabāšanas pamats.
Lai atstādinātu mani no amata, tika safabricētas vairākas krimināllietas. Šo netīro darbu paveica KNAB darbinieki – starp viņiem varu pieminēt toreizējo KNAB vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu.
Pašlaik abi viņi ir ienākuši “lielajā politikā” no Jaunās konservatīvās partijas. Zinot viņu noziedzīgās darba metodes, es saskatu tajā draudus Latvijas valsts interesēm.
Iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc KNAB mani vajā, ir tas, ka esmu atklājis šīs iestādes paveikto lielas naudas summas piesavināšanos.
Patlaban esmu Austrijā, jo šī valsts ir sniegusi man patvērumu. Es gribētu atgriezties Latvijā – savā Dzimtenē. Mani nebiedē tiesa un tās spriedums. Esmu pārliecināts, ka nepatiesā apsūdzība pret mani izjuks kā kāršu namiņš.
Taču tikt noslepkavotam uz ielas vai cietumā, pakļaut nāves briesmām savu tuvinieku dzīvības es neesmu gatavs. Neesmu gļēvs, bet kamikadze arī neesmu. Esmu virsnieks.
Es nebūt nepārspīlēju. 2007. gada 21. maijā mani mēģināja noslepkavot, uzspridzinot manu automašīnu. Brīnumainā kārtā es izdzīvoju. Tomēr gūtās traumas ļauj sevi manīt joprojām. Šī gada jūlijā Austrijā man kārtējo reizi operēja kāju.
Par atentātu tika notiesāti divi Lietuvas pilsoņi un pasūtītājs no Latvijas. Godīgi runājot, toreiz arī es domāju, ka tika notiesāti īstie vainīgie un tiesas spriedums ir taisnīgs.
Tomēr vēlāk, ieguvis jaunu informāciju un izanalizējis savstarpēji saistītus faktus, es secināju, ka slepkavības mēģinājumu izdarījuši citi cilvēki. Izmeklēšana apzināti tika virzīta nepareizā ceļā. Atentāta pasūtītāji joprojām saglabā ietekmi un varu Latvijā.
Nosaukšu dažus uzvārdus: odiozie cīnītāji par taisnīgumu J.Jurašs, A.Sparāns, eksaltētā J.Strīķe, bijušā prezidenta un Saeimas apsardzes darbinieks E.Gulbis.
Es ticu, ka agri vai vēlu pie varas Latvijā nāks veselīgi spēki, kas iztīrīs no politikas un specdienestiem tos, ka mēdz saukt melnu par baltu, tos, kas, piesegdamies ar cīņu pret korupciju, nesmādējot nekādas metodes, cīnās par naudu un amatiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
