Vitol iesniegums par kuģniecību – faktisks kara pieteikums Lembergam

Kara pieteikums

Iesniegumā prokuratūrai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Latvijas kuģniecības (LK) amatpersonām uzņēmuma lielākā īpašniece Ventspils nafta (VN) pauž aizdomas, ka veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, caur kuriem, iespējams, no LK aizplūduši miljoni. Savukārt vēstulē premjeram VN lielākais īpašnieks, koncerns Vitol norāda uz gatavību starptautiskā tiesvedībā no Latvijas pieprasīt līdz pat 300 miljoniem dolāru.

A/s Ventspils nafta un tās lielākā īpašnieka (caur Kiprā reģistrēto Euromin Holdings (Cyprus) Limited) – starptautiskā koncerna Vitol prokuratūrai nosūtītajā iesniegumā norādīts uz virkni būtisku pārkāpumu, to vidū uz iespējamo vērienīgu naudas izņemšanu no LK, slēdzot apšaubāmus darījumus un maksājot nesamērīgu atalgojumu uzņēmuma padomes locekļiem. Vitol iesniegumu prokuratūrā, kā arī vēstuli premjeram, kurā pausts aicinājums sākt sarunas par Latvijas – Šveices investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, Pietiek trešdien publiskos pilnībā.

Vara pār LK padomi (vada ekspremjers Māris Gailis) un valdi ir ar Lembergu saistītu personu rokās. Savukārt VN un Vitol kā lielākajam LK īpašniekam jau kopš gada sākuma neizdodas ne sasaukt akcionāru sapulci, ne veikt izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē.

LK dēvē par pēdējo Lemberga bastionu un legālo ienākumu avotu, no kura Lembergs, iespējams, atmaksā gan ar tiesvedību, gan ar politiku saistītus izdevumus.

Vitol uz nesaskaņu takas ar Lembergu nostājās pērn rudenī. Pēc neoficiālās informācijas, iemesls tam bija Lemberga nespēja atpirkt Vitol piederošās VN akcijas. Neoficiāli arī izskanējis, ka Vitol no Ventspils tranzīta biznesa vēlas aiziet, jo neuzskata par normālu situāciju, kad viens cilvēks diktē biznesa noteikumus.

Ir grūti prognozēt, vai Vitol kā lielākajam VN īpašniekam cīņā ar Lembergu izdosies gūt panākumus, jo Lemberga rokās līdz ar ietekmi uz valdošās koalīcijas partneri ZZS nu ir iespaidīgas politiskas varas sviras.

Turklāt tieši no Lemberga, visticamākais, atkarīgs tā sauktais „lielais” Ventspils darījums – Ventspils ostas naftas un naftas produktu tranzītbiznesa pārdošana. Neoficiāli izskanējis, ka Vitol jau noslēdzis vienošanos par VN akciju pārdošanu ar šī darījuma starpnieku, austriešu miljardieri Martinu Šlafu. Vienošanās aizvien nav panākta ar Lembergu, kurš saskaņā ar apsūdzību visticamāk ir viens no slēptiem VN mazākuma akcionāres a/s Latvijas naftas tranzīts būtiskākajiem īpašniekiem.

Par labu Vitol pozīcijām karā ar Lembergu varētu kalpot koncerna gatavība sākt starptautisko tiesvedību ar Latvijas valsti, norādot uz Latvijas-Šveices investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem. Premjers Valdis Dombrovkis (Vienotība) diez vai gribētu riskēt ar dārgas tiesvedības izmaksām.

Par VN īpašnieku, Vitol (caur kompāniju Euromin Holding) kļuva 2006.gada rudenī, kad izsolē iegādājās 34,7% VN akciju. Vēlāk Vitol ietekmi VN palielināja un šobrīd tās īpašumā ir 49,5%VN daļu.

Mediju nama pārdošana ar zaudējumiem

VN iesniegumā prokuratūrai apšaubīti vairāki LK slēgtie darījumi, to vidū arī šā gada sākumā notikusī izdevniecības Mediju nams (MN) (izdod laikrakstu Neatkarīgā rīta avīze, žurnālus Vakara Ziņas, Māja, Sporta avīze) pārdošana.

Šajā darījumā, kas notika šā gada pirmajās dienās, MN iegādājās SIA MN Mediji, kuru izveidoja MN valdes priekšsēdis Armands Puče, ilggadējā Lemberga preses pārstāve, „labā roka” Lilita Seimuškāne, kā arī MN Analītiskās nodaļas vadītājs Uldis Dreiblats. Katram no viņiem pieder 33,33% MN Mediji daļu.

VN iesniegumā prokuratūrai norādīts, ka šis darījums LK radījis vairāk nekā pusmiljona latu (Ls 664 897,62) zaudējumus. Šādas aplēses veiktas, jo MN pārdošanas cena veidojusi 85 000 eiro (ap 59 738 Ls). Taču VN uzskata, ka MN vērtība bijusi krietni lielāka. Tā, piemēram, kad LK meitasfirmas Lasco investment 2009.gadā no VN iegādājusies MN kapitāla daļas, tās ieķīlātas par 831 600 latiem.

Aizpeldējuši 25 miljoni

Kā cits, daudz vērienīgāks darījums, kurā, iespējams, no LK „aizpeldējuši” 25 miljoni dolāru, iesniegumā prokuratūrai minēta šā gada pirmajā pusē ar LK meitasfirmas Latmar Holdings Corporation starpniecību (caur ārzonas kompāniju Sagewood trading) īstenotā kompānijas Nafta Invest (zaudējumi 2009.gadā - 43 012 Ls) daļu iegāde.

VN iesniegumā izsaka bažas, ka šāda summa samaksāta par Nafta Invest iegādi, jo par aptuveni 25 miljoniem dolāru šogad 2.ceturksnī samazinājusies LK grupas naudas plūsma. Turklāt no VN iesnieguma var secināt, ka Nafta Invest pirkums, iespējams, bijis darījums, ko varētu saukt par naudas atmazgāšanu, jo VN jau ir bijusi pastarpināta Nafta Invest īpašniece.

Iesniegumā par šo darījumu pausts, ka LK amatpersonas (valde un padome) veikušas ekonomiski nepamatotus ieguldījumus, visticamākais, nevērtīgos aktīvos, novirzot caur ārzonas uzņēmumiem LK finanšu līdzekļus personām, kas, iespējams, ir saistītas ar pašreizējām LK pārvaldes institūcijām.

Pārdota kuģu menedžmenta kompānija

Līdztekus šim darījumam VN norāda arī uz bažām, ka Dominikā reģistrētā ārzonā Moriston vēl šoruden „pazudusi” LK piederošā meitasfirma LSC Shipmanagement, kas nodarbojas ar kuģu ekipāžu un kuģu tehnisko menedžmentu.

Kā rāda Lursoft dati, līdz pat šā gada septembra beigām LSC Shipmanagement piederēja pašai Latvijas kuģniecībai, bet tad mēnesi – Libērijā reģistrētajai Latmar Holdings Corporation.

Prokuratūrai VN pauž aizdomas, ka darījums īstenots 29.oktobrī (to rāda arī Uzņēmumu reģistra dati), un uzsver, ka tas ir ne vien pretrunā ar LK statūtiem, bet arī apdraud LK tālāko pamatdarbību. VN uzsver, ka arī šis darījums bijis ekonomiski nepamatots un LK radījis ievērojamus zaudējumus.

Prokuratūrai VN arī norāda, ka, iespējams, LK valde un padome uzņēmumu novedusi līdz maksātnespējai vai arī maksātnespējas pazīmju slēpšanai. VN atzīmē, ka LK koncernā ietilpstošās sabiedrības saskaras ar ievērojamām finansiālajām grūtībām un ka LK, iespējams, slēpj ievērojama sindicētā aizdevuma pirmstermiņa atprasīšanu. Šāda situācijā pastāvot diezgan liela iespējamība, ka LK var kļūt maksātnespējīga.

Tāpat VN norāda uz nesamērīgi augstu LK padomes locekļu atalgojumu, lēšot, ka pēdējo trīs gadu laikā LK padomes locekļiem varētu būt izmaksāta atlīdzība 5 miljonu latu apmērā.

Iesniegumā minēta vēl virkne pārkāpumu. Norādīts arī, ka LK valde un padome vairākkārtēji ir atteikušās izpildīt VN likumīgu pieprasījumu sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, lai saņemtu informāciju par LK finansiālo stāvokli un nomainītu valdes un padomes sastāvu.

LK padomes priekšsēdis Māris Gailis uz Pietiek zvaniem otrdien neatbildēja, taču medijos izskanējis, ka viņš Vitol izteiktos pārmetumus par LK izsaimniekošanu noliedz.

Rīcība vēl neskaidra

Gan Ģenerālprokuratūras, gan premjera atbilde par to, kas notiks tālāk pagaidām ir formāla. Prokuratūras preses centrā Pietiek atzina, ka VN iesniegums prokuratūrā saņemts un tiek izskatīts, lai lemtu par tālāko rīcību.

Pēc būtības līdzīga bija arī premjera atbilde par reakciju uz Vitol vēstuli. Pēc Dombrovska preses pārstāves Līgas Krapānes atzītā, tiekot „vērtēti juridiskie aspekti, lai nekavējoties no valdības puses tiktu sperti nākamie soļi situācijas risināšanai, lēmums esot jāpieņem iespējami ātri”.

Krapāne atzina, ka premjera tikšanās ar Vitol pārstāvjiem neesot plānota. Pēc juridiskā izvērtējuma saņemšanas premjers nākšot klajā ar rezolūciju, lai novērstu starptautiskās tiesvedības risku un tā radītos papildus izdevumus valsts budžetam.

Kā tieši premjers reaģēs uz iespējamo starptautiskas tiesvedības risku par 300 miljonu dolāru piedziņu un Vitol paustajām bažām par LK aktīvu izlaupīšanu, nav zināms. Iespējams gan, ka publiska vēstījuma pauze, kuru par Vitol vēstuli un vēršanos prokuratūrā publiski ietur premjers, saistīta ar nodomu nekaitināt Lembergu un viņa ietekmē esošo ZZS.

Novērtē šo rakstu: