Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija ar Aivaru Lembergu, kurš izsaka neiepriecinošas prognozes par to, kāda ir Latvijas ostu nākotne. Publicējam šo interviju pilnībā.

Šo gadu Ventspils osta uzsāka ar kravu apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vai mēs varam runāt par pozitīvu tendenci tranzīta jomā?

– Latvijai tā nav pozitīva tendence. Lieta tāda, ka Krievijas ostās ogļu pārkraušanas jaudas ir nepietiekamas un to izvešanai Krievija ir spiesta izmantot citu valstu ostas, toskait Baltijas valstu. Naftas produktu pārkraušanai Latvijas ostas tiek izmantotas pēc pārpalikuma principa, un šo kravu plūsmas samazināšanās tendence strauji turpinās, bet ar oglēm tas notiek lēnāk. Rīgas termināļi šobrīd netiek galā ar ogļu kravu plūsmu, tādēļ tās nonāk arī Ventspilī, līdz ar to šogad ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Turklāt pagājušajā gadā ziemas mēneši bija ļoti vāji ostas termināļiem, tādēļ šogad ir plusi.

Domāju, ka ilgstoši šī dinamika nesaglabāsies – ne ilgāk kā trīs četrus gadus. Somu līcī tiek būvēti jaudīgi termināļi, turklāt jau sen pieteiktais terminālis Murmanskā, cik man zināms, virzās uz priekšu, kā arī Tamaņas pussalā tiek apgūti miljarda kapitālieguldījumi pārkraušanas jaudās. Vēl Jeļcina laikā tika pieņemta programma Par Krievijas jūras flotes atdzimšanu, kurā ir sadaļa arī par ostām. Krievijas transporta sistēmas attīstības plānos Baltijas valstis ir apzīmētas ar baltu plankumu. Krievijas transporta sistēma savā attīstībā orientēta vai nu uz Somu līci, vai uz Baltkrieviju un caur to – uz Eiropu, tikai ne uz Baltijas valstīm. Tādēļ, izanalizējot Krievijas plānus, mēs pirms 17 gadiem izdarījām to, ko varējām izdarīt ar saviem ierobežotajiem resursiem, – sākām attīstīt industriju.

Vai tas nozīmē, ka Ventspils zaudē savu vēsturisko vietu tradicionālo masveida kravu – ogles, naftas produkti – tranzītā?

– Ir jāsaprot, ka masveida kravu ostā kļūs arvien mazāk. Kādreiz ostā pārkrāva jēlnaftu, zemas kvalitātes dīzeļdegvielu un nelielus benzīna apjomus, bet tagad naftas produktu masveida kravas aizvieto naftas ķīmija ar daudz izteiktāku smaku nekā iepriekšējās kravas, ko sajutuši arī ventspilnieki, bet naftas vispār nav. Tādēļ no kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus, virs ūdens paliks tās, kuras būs spējīgas attīrīt savas cauruļvadu sistēmas katrai jaunai kravai, bet tās, kas cerēs uz masveida kravām, neizturēs konkurenci.

Ja paraugās uz Somijas ostu darbības rezultātiem, tad tur ir liels naftas produktu pieaugums, jo ģeopolitiski attiecības starp Krieviju un Somiju ir daudz lietišķākas, pragmatiskākas un mazāk rejošas, es teiktu, nekā Latvijai ar Krieviju. Tādēļ, ja ir izvēles iespēja, Latvija paliek pēdējā, lai gan Somijas ostu pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijas.

Tomēr ostu infrastruktūra visus šos gadus attīstās; tas nozīmē, ka tiek domāts arī par papildu vai jaunām kravām?

– Ja Krievijā saglabāsies pašreizējais attīstības temps – apmēram 2% gadā –, tad kravu pieaugums tās ostās veidos aptuveni 4% gadā. Lai tiktu galā ar tādu kravu pieaugumu, Krievijā reizi divos gados ir jāuzceļ jauna osta, savukārt, ja attīstība būs 6% gadā, tad ir jāuzbūvē jauna liela osta katru gadu. Tas nav vienkārši. Šobrīd ekonomiskās sankcijas dzēš šo deficītu, taču lielas politikas spēlē viss var mainīties. Mūsu pieeja ir tāda: mēs piesaistām Eiropas Savienības naudu ostas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, lai nākotnē nevajadzētu tērēt tam pašu līdzekļus. Aizvadīto divdesmit gadu laikā Ventspils ostā ir uzbūvēti seši jauni jaudīgi termināļi tādām kravām, kādu agrāk pie mums nav bijis, – graudu, Noord Natie Ventspils Terminals, terminālis starp tiltiem, sulu un citi. Tomēr, neraugoties uz jauno termināļu parādīšanos, kravu apjoms samazinās, bet kopējais nodarbināto skaits ostas termināļos samazinājies teju par diviem tūkstošiem cilvēku. Savukārt pārstrādes rūpniecībā darba vietu skaits pieaudzis teju par diviem tūkstošiem.

Līdztekus attiecībām ar Krieviju un tās plāniem saistībā ar savu ostu attīstību kādi vēl faktori ietekmē Latvijas tranzītu?

– Tādu faktoru ir daudz. Lielu lomu spēlē ģeopolitiskais faktors. Latvijas tranzītam ir izdevīgas sliktas attiecības starp Krieviju un Ukrainu. Taču atcerēsimies, ka Ministru prezidents Kučinskis pirms diviem gadiem pasludināja politisko lēmumu par to, ka Latvija vairs nebūs tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijas politiskā vadība atteicās no dabas dotas privilēģijas, un līdz ar to Latvija atteicās arī no savas vietas starptautiskajā darba sadalē. Tranzītu tāpat negatīvi ietekmē banku krīze, toskait arī Kučin­ska valdības lēmums par to, ka nerezidentu īpatsvars starp Latvijas banku klientiem nedrīkst pārsniegt 5%. Lielākā daļa ostu termināļu klientu ir no nerezidentu valstīm. Kā lai viņi norēķinās ar termināļiem, ja viņiem Latvijas bankās nevar būt savu kontu?

Situāciju Ventspilī ievērojami pasliktina arī tas, ka tādās kompānijās kā VentbunkersVentspils tirdzniecības ostaKālija parksNoord Natie Ventspils TerminalsBaltic Coal Terminal šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni. Termināļu vadīšana ir ļoti neprofesionāla, ar dažādu shēmu izmantošanu, kuras, iespējams, bija pieņemamas pirms divdesmit trīsdesmit gadiem, taču absolūti nav pieņemamas pasaulē šobrīd. Tādēļ termināļu darbības rezultāti ir pat sliktāki, nekā to pieļauj starptautiskā konjunktūra.

Terminālī Kālija parks kādreiz pārkrāva teju piecus miljonus tonnu mēslojuma gadā, bet tagad – tikai ap trīssimt tūkstošiem. Kālija sāls – ne tonnas. Toties Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu mēslojuma gadā. Rūdolfs Meroni sabojāja attiecības ar Baltkrieviju, un jau desmit gadus mēslojumi Ventspilī gandrīz nenonāk, lai gan ostas infrastruktūras nomas līgumā ir norādīts, ka tā ir paredzēta tieši kālija mēslojumu pārkraušanai. Man ir zināms, ka gan Krievijas kompānija Uralkaļij, gan Belaruskaļij gribēja pārkraut savus mēslojumus Ventspilī. Taču no tā nekas nesanāca, jo ceļā stāv barjera – Rūdolfs Meroni. Šo barjeru var pacelt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, bet tā nedara.

Jūs vaicāsiet, kāpēc tādā gadījumā renovēt molus ostā? Tās ir hidrobūves, kas tika ekspluatētas desmitiem gadu bez kapitālā remonta, un tām ir vajadzīgi kapitālieguldījumi. Neatkarīgi no tā, vai jūs pārkraujat vienu miljonu tonnu vai trīsdesmit miljonus, ostai ir vajadzīgi moli, dziļumi, navigācijas sistēma, loču dienests un kapteiņdienests.

Cik pamatotas ir Latvijas tranzīta cerības saistībā ar Ķīnas kravām?

– Šīs cerības mēs saistām ar iespējām attīstīt jauno Ziemeļostu. Kā zināms, Ķīna par savu stratēģisko partneri austrumos izvēlējusies Baltkrieviju, kur netālu no Minskas tiek būvēts milzīgs industriālais parks Lielais akmens. Latvija var cerēt uz ķīniešu kravām, kas tiks virzītas uz Skandināviju, taču mums vajadzēs konkurēt ar Klaipēdu. Tā kā visīsākais Latvijas savienojums ar Skandināviju ir caur Ventspili, tad mēs arī ceram uz ķīniešu kravām. Tiesa, jebkāda mums labvēlīga progresa šajā jautājumā šobrīd vēl nav. Jebkurā gadījumā tās nebūs masveida kravas, ne miljoni tonnu, tādēļ tās nevarēs aizvietot zaudētās tranzīta kravu plūsmas.

Vai ir kāda virzība Ziemeļostas projektā?

– Mūsuprāt, vienīgais investors jaunās ostas celtniecībā var būt tikai Ķīna. Ventspils sadarbojas ar divām pilsētām Ķīnā – parakstīti līgumi, notiek regulāri kontakti, taču rezultātu pagaidām nav. Tur ir jābūt no­pietnam ģeopolitiskam lēmumam no Ķīnas puses. Taču, ja mēs neko nedarīsim, tad pilnīgi noteikti nekā nebūs, bet, ja rīkosimies, tad ir cerība, ka kādreiz nākotnē, iespējams, atradīsim partneri Ķīnā. Ātrus rezultātus tik grandiozos projektos nevar gaidīt. Ir vajadzīga pacietība. Un vēl – vai atļaus ASV, jo starp tām un Ķīnu pastiprinās ekonomiskais un ģeopolitiskais konflikts. Nedrīkst neņemt vērā arī to, kāda būtu Krievijas attieksme pret šādu projektu, jo ķīniešu kravām, pirms tās nonāks Latvijā, vajadzēs šķērsot Krieviju.

Latvijas ostas varētu cerēt uz iekšējām kravām, kas tiek saražotas valstī.

– Latvijā tādu kravu īpatsvars ir ļoti mazs. Lietuvā tautsaimniecība ir vērienīgāka nekā pie mums, un tur ir tikai viena osta. Pēc manā rīcībā esošas informācijas, Lietuvā tranzīts kopējā kravu apgrozījumā sastāda 36%, iekšējo kravu īpatsvars – 64%, bet pie mums ir otrādi: tranzīts – 68%, iekšējās kravas – 32%.

Vai Ventspils var cerēt uz papildu kravām saistībā ar projektu Rail Baltica?

– Rail Baltica, drīzāk, atņems mums kravas, nevis piegādās, jo daļu kravu uz Eiropu nogādās pa dzelzceļu, nevis caur ostām. Ieguvēja būs Rīga, kur pārkraus kravas. Latvijas valdība raugās uz šo projektu atrauti no pārējās tautsaimniecības un nav analizējusi Rail Baltica ietekmi uz Liepāju, Ventspili un visu Kurzemi kopumā. Ekonomiska pamatojuma projektam Rail Baltica nav, tas ir politisks projekts. Padomājiet paši: pusmiljards tiks tērēts tikai tam, lai no dzelzceļa stacijas Rīgā nokļūtu lidostā par piecām minūtēm ātrāk nekā ar taksometru!

Kādas ir jūsu prognozes Latvijas tranzītam un ostām, toskait Ventspils, tuvākajiem gadiem?

– Ventspilij, protams, nav citas alternatīvas, kā vien rūpēties par tranzīta saglabāšanu. Taču, tā kā vietējā vara un Ventspils brīvostas pārvalde nenodarbojas ar komercdarbību, tad reālas ietekmes uz šo procesu mums nav. Viss ir privāto kompāniju rokās. Mūsu vēlēšanās – saglabāt tranzītu un attīstīt industriju. Taču reālijas ir tādas, ka, ja privātie termināļi pārkraus 20 miljonus tonnu kravu gadā, tas būs labi. Baidos, ka pēc trīs četriem gadiem arī šis apjoms sāks samazināties.

Vai ir vērts tranzīta nozarei un ostām gaidīt palīdzību no valdības?

– Aptuveni pirms diviem ar pusi gadiem es runāju ar toreizējo premjerministru Kučinski par to, ka tām teritorijām Latvijā, kas spēlē ievērojamu lomu tranzītā, ir vajadzīga īpaša atbalsta programma. Mēs piedāvājām savu redzējumu, kāds varētu būt tas atbalsts. Runa ir par atbalstu Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij un Rīgai. Diemžēl mūs nesadzirdēja. Pašreizējā valdībā šajā ziņā arī nekas nemainās. Tādēļ mēs varam rēķināties tikai ar savām iespējām un Eiropas fondu finansējumu. Lai kompensētu zaudējumus no kravu samazinājuma termināļos, mums ir jābūvē jaunas ražošanas ēkas. To mēs arī darām. Šobrīd sākam būvēt trīs jaunas rūpnieciskas ēkas.

Pārpublicēts no http://www.portofventspils.lv/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...