Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos
Jānis Vanags, Rīgas arhibīskaps24.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka Dievs dos izcilu zīmi: „Jaunava kļūs grūta, dzemdēs dēlu un dos viņam vārdu Immānū-Ēls.“ Latviski tas nozīmē – Dievs ar mums, Dievs mūsu vidū. Viņš nāks, lai atpestītu cilvēkus no grēkiem.
Svētais Augustīns raksta, ka grēks ir ne-līdzības zeme. Tāda zeme, kurā, dodoties aizvien dziļāk, cilvēks arvien vairāk zaudē līdzību Dievam. Kristus piedzima pasaulē, lai vestu mūs atpakaļ. Tādēļ, ja gribam sacīt vēlējumu, kas atbilst Kristus dzimšanas svētku saturam, tad vēlēsim: “Lai tev priecīga atjaunošanās Dieva līdzībā!” Līdzība Dievam ir cilvēku cieņas un vienlīdzības avots.
Šogad par atjaunošanos dievlīdzībā jāizceļ viens īpašs aspekts. Dievs izredzēja Mariju Jēzum par māti. Tā tas būtu varējis palikt. Gan jau ar Dieva palīgu Marija būtu Jēzu uzaudzinājusi. Mūsdienās daudzas sievietes vienas audzina bērnus. Taču savam Dēlam Dievs gribēja ko citu. Viņš teica Jāzepam – nebīsties apņemt Mariju par savu sievu!
Dievam bija pilnīga brīvība, kā izveidot vidi, kurā Jēzum uzaugt. No visām iespējām viņš izvēlējās vienu – lai Jāzeps nebaidās būt Marijai vīrs un audzināt Jēzu kā tēvs. No visām iespējām, kā Jēzum uzaugt, Dievs izvēlējās vienu – ģimeni, kurā ir vīrs Jāzeps, sieva Marija un bērns Jēzus. Cauri gadsimtiem mēs to saucam par Svēto Ģimeni.
To pašu Dievs grib ikvienam bērnam, tādēļ dievlīdzības atjaunošanas svētku vēsts ir arī tāda: vīrieši, appreciet savas sievietes, ar kurām jau tāpat dzīvojat kopā kā vīrs ar sievu! Sievietes, nesamierinieties ar ko mazāk! Lai bērni dzimst un uzaug ģimenē pēc Svētās Ģimenes skaidrā un saprotamā parauga!
Un tie, kas esat viens otram solījušies – pieņemiet lēmumu gādāt, ka paliekat kopā priekos un bēdās, bagātībā un nabadzībā, slimībā un veselībā, līdz kamēr pats Dievs jūs šķirs laicīgā nāvē. Lai tas ir jūsu gods un cieņa!
Mūsu jaunā gada apņemšanās lai būtu – atjaunosim latviešu valodu! Atdosim atpakaļ patieso nozīmi vārdiem “draugs” un “draudzene”. Draugiem nedzimst bērni, bet gan vīram un sievai. Bērni neuzaug pie draugiem, bet pie tēva un mātes.
Kristus piedzima, lai mēs atjaunotos Dieva līdzībā. Šī ir dzīves joma, kurā to darīt ir neatliekami un svarīgi. Darīsim to ar Ziemsvētku prieku! Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
