Viņķele intervijā par dēla publiskajām rupjībām apliecina: ābols nokritis blakus ābelei
PIETIEK26.09.2014.
Komentāri (193)
Iesaki rakstu: 
Apliecinot, ka Vienotības vadībā, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, saasinājusies iekšējā cīņa, kāds šīs partijas ministrs Pietiek nosūtīja saiti uz aizvien populārāko vietni YouTube, kurā redzamas pazīstamās Vienotības pārstāves Ilzes Viņķeles dēla Jēkaba Viņķeļa ar radošo pseidonīmu Jako "radošās izpausmes". Publiskojam gan šo video, gan arī Viņķeles izteiksmīgos skaidrojumus.
- Visticamāk, ka tas ir mans dēls. Fotogrāfijā var redzēt pusi sejas, bet izskatās, ka tas ir mans dēls. Neesmu redzējusi video.
- Kā jūs vērtējat to, ka jūsu dēls lieto tādas rupjības?
- Pirmkārt, es neesmu to video redzējusi. Rupjoties nav lāga, tas, protams, tā ir. Un vēl kas?
- Gribēju uzzināt, kā jūs to vērtējat?
- Mēs esam mājās teikuši, ka lamāties nav lāga. Tāpat kā skolā to māca.
- Bet laikam tas mājās teiktais nav sadzirdēts?
- Es domāju, ka Lato Lapsu viņa vecāki par tādu morālu degradantu arī nevēlējās audzināt. Vecāku ietekme uz bērniem, sevišķi pilngadīgiem, jau vienā brīdī beidzas. Domāju, ka Lato Lapsas vecāki arī nav laimīgi par to, kāds viņš. Un kas no tā?
- Kā jūs tagad rīkosieties, ka tagad ir publiski parādījušās tādas publiskas jūsu dēla izpausmes?
- Pirmkārt, es neesmu redzējusi. Otrkārt, tās ir bijušas publiskas arī, pirms jūs iebāzāt savu degunu tur, acīmredzot, jo tas ir no YouTube. Tas jau ir bijis publiski. Es nedarīšu neko. Kas man būtu jādara?
- Nekādas pārrunas ar dēlu neveiksiet?
- Es vienkārši nostiprināšu pārliecību, ka jūs darāt pretīgu darbu. Jūs imitējat žurnālistiku, vai es nezinu, ko jūs tur darāt.
- Bet vispār jau jūsu dēls vai viņa draugi ir ievietojuši YouTube šo video.
- Es jau neko nesaku, bet jūs mēģinājāt kaut ko piedēvēt, ka tas ir parādījies publiski. Mans dēls ir pilngadīgs, lamāties nav forši, nedarīšu neko. Kas man būtu jāizdara? Jāpašsadedzinās pie Lapsas kantora durvīm? Kas man, jūsuprāt, būtu jādara? Jums pašiem nav pretīgi no tā, ko jūs darāt?
- Atkārtoju - ne mēs esam ievietojuši šo video YouTube, bet jūsu dēls vai viņa draugi...
- Jūs varat kaut raidlaiku nopirkt televīzijā. Man pilnīgi vienalga. Es domāju par kādiem morālie kropļiem cilvēki var palikt.
- Bet šajā video tomēr jūsu dēls…
- Klau, kā nu jūs tur sauc. Jūs vispār filtrējat, ko darāt? Viņš ir pilngadīgs cilvēks. Mums ir šķirtas mājsaimniecības. Pilngadīgs cilvēks. Jūs savā dzīvē neesat neko darījusi. Jūs atbilstat augstākajiem morāles un ētikas standartiem ar tiem saviem, kas nu tur ir tas Pietiek portāla turētājs. Brīnišķīgas brīvdienas un lai deguns neaizdambējas, pa mēsliem urķējoties Lato Lapsam, jums laikam vēl ir kādas cerības uz izglābšanos. Tā kā sekmes, un pilnīgi droši publiskojiet. Un spriedelējiet par to, ka lamāties nav forši. Es piekrītu.
Redakcijas brīdinājums: ja jums metas nedaudz šķebīgi, klausoties un skatoties Laimdotas Straujumas preses sekretāres pornokastinga video, šo nekādā gadījumā pat nemēģiniet skatīties.
Pilns videoklips apskatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=hnZ3jQcP4ag
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
