Viņi ziņoja (stučīja) par noskaņojumu, jo nebija vairs tie laiki…
Antons Mikoss03.01.2018.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
“Okupācijas varai brūkot, pie varas nonāk lielāki rojālisti nekā karalis”. (M. Gandijs.) Šo citātu
Ir precīzi zināms laiks, kad brīvajai pasaulei radās apņēmība darīt galu ļaunuma impērijai. Attīstītās valstis noslēdza savstarpējo stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas līgumu (SAI). Galvenie sasniedzamie mērķi bija ātrdarbīgas skaitļošanas tehnikas attīstīšana un lieljaudas lāzeru radīšana. SAI paredzēja iznīcināt no kosmosa PSRS raķetes pirmajās minūtēs pēc to palaišanas, kas nozīmētu, ka tās eksplodētu virs PSRS teritorijas.
M. Gorbačovs reaģēja nekavējoši un sasauca fiziķu, militāristu un visādu magu pulciņu ar vienu izskatāmo jautājumu, proti, vai SAI darbosies. Visi kā viens mierināja Gorbiju, ka tas ir blefs. Tomēr fiziķi bažījās par izteikto viedokli un sāka padziļinātu izpēti. Laboratorijā, kurā es tai laikā strādāju, nodarbojās ar integrālo optiku, tai skaitā ar lāzeru izpēti. Mūsu uzdevums bija izskaidrot procesus atmosfērā saistībā ar lieljaudas lāzerstariem. Saņemot vispusīgos pētījumus dažādās jomās, tā pati Gorbija sasauktā grupa pēc mēneša uzprasījās uz neatliekamu tikšanos un pavēstīja, ka pēc īpašas izpētes ir noskaidrojies, ka SAI tomēr ir darboties spējīga iniciatīva.
Panikā par drīzu globālo militāro mazspēju sacensībā ar rietumiem M. Gorbačovs, A. Jakovļevs un E. Ševardnadze trijatā nolēma pasludināt “glasnostj” un „perestrojkas” kursu. Negāja jau gludi jaunajam kursam. Militāristu vidū bija tādi gudrinieki, kuri teicās esam atraduši zāles SAI neitralizēšanai. Palaidīšot tūkstošiem tukšas raķetes, kuras tad lai triecot zemē veseli. To vidū gan jau kāds procents īsto kodolraķešu sasniegšot mērķi. Ap šiem gudriniekiem nu pulcējās “pārbūves” pretinieki.
Pārbūves galvenais uzdevums bija sameklēt jaunos impērijas vietvalžus tās nomalēs saskaņā ar Gandija universālo formulējumu. Iespējams, ka Gorbija ausīs visu laiku skanēja R. Reigana pirmā frāze, kuru viņš meta sejā satiekoties Maskavā. “Tu esi ļaunuma iemiesojums, bet es ar tevi runāšu.” Tad nu pārkārtotājiem bija jārada dažādas organizācijas, kuras atbalstītu PSKP iecerētās pārvērtības. Galvenais uzdevums šo organizāciju radīšanā bija atrast piemērotus īpatņus to vadīšanai. Čekas rūpe tobrīd bija sameklēt tādus stukačus, kas ziņotu par dažādu jomu darbīgu censoņu noskaņojumu.
No interneta:
…Tieši radošās inteliģences pārstāvju vervēšanā “čeka” darbojās īpaši aktīvi. Ekspolitiķis un bijušais VDK darbinieks Juris Bojārs pat savulaik izteicies, – ja atvērs ”čekas maisus”, tad latviešiem būs jāmaina savas svētbildes… (https://skaties.lv/zinas/latvija/kangeris-cekas-maisos-varetu-but-583-radosas-inteligences-parstavju/).
…Dzejnieks stāsta, ka “čeka” vervēja tos, kuru vājības varēja izmantot. Būdams ziņotājs, Rokpelnis neesot cilvēkus nodevis vai veicis provokācijas. Viņš savam vervētājam ziņojis par inteliģences noskaņojumu... (https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/rokpelnis-par-sadarbibu-ar-ceku-es-sevi-atmaskoju-tapec-ka-mani-ed-sirdsapzina/).
Nav vairs tie laiki, klāstīja Līkcepure Kangaram. Pēc ceturtdaļgadsimta stukači aizbildinās ar it kā nekaitīgām darbībām, jo nav ziņojuši par cilvēkiem un nav nodevuši viņus. Pārsteidz tādas loģikas bezjēdzīgums, jo noskaņojums nevar pastāvēt ārpus indivīda. Nebija vairs tie laiki, kad bija jāskaita un jāstučī klientu skaits kaimiņienei prostitūtai nedēļā un jāsaņem atlīdzība - 30 rubļi, parakstoties čekas izdevumu grāmatā.
Stukačiem bija jāpalīdz PSKP pakļautajai čekai atrast tādus vietvalžus, kuri varētu iekarot tautas simpātijas un ieņemt vadāmu vietvalžu vietiņas organizācijās, parlamentos un valdībās. Gala mērķis krievu imperiālistiem bija jauna PSRS Līguma noslēgšana. Brīvprātīga iestāšanās likvidētu Rietumu neatzīto vardarbīgo valstu okupāciju. Tātad „perestroikas” ziņotāji palīdzēja atrast noderīgos jaunkangarus, kuri palīdzētu galīgi pārkausēt latvjus krievu masā.
Kāpēc nenoslēdza Savienības Līgumu? Tāpēc, ka sākotnēji mēs (neatkarīgās organizācijas, kuras reģistrēja LR pilsoņus un organizēja vispārējas Pilsoņu Kongresa (PK) vēlēšanas) zinājām, ka Latvijas Tautas Fronte (LTF) visus savus virzāmos cilvēkus saskaņoja ar Ceku.
Daudzi atceras to paniku, kas sacēlās 2. LTF kongresā, kur bija paredzēts ievēlēt pusi Domnieku. Pārējos bija paredzēts iecelt vēlāk, virzot no čekas izraudzīto vidus. Pastāvējām uz to, ka kongresā jāievēl divas trešdaļas domnieku. Mūs toreiz un arī tagad dēvē par šķeltniekiem. Un pareizi vieni ir, jo tāds bija nolūks. Veidot LTF ar minimālu čekas izraudzīto pārstāvju skaitu LTF Domē.
Tajā gadā pilnā sparā reģistrējām LR pilsoņus ar mērķi ievēlēt LR pārstāvniecību PK. Tā paša gada 18. novembrī pusmiljona mītiņā Daugavmalā I. Bišers nolasīja I. Godmaņa sacerēto tekstu par likumīgu Latvijas iestāšanās plānu PSRS! Par atbalstu nolasītajam murgam iekliedzās vien daži desmiti bļāvēji, kuri atradās vienviet. Pārējiem pusmiljonam klātesošo kabatās bija pilsoņu reģistrācijas apliecības.
Sīkāk par to varat noskatīties (Pilsoņu kongresa
Tagad Wikipedijā tas rūpīgi tiek slēpts, kur mītiņš tiek dēvēts: „Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.” (https://lv.wikipedia.org/wiki/1989._gads_Latvij%C4%81#Novembris)
Savienības Līgumu nenoslēdza, bet atlasītie noderīgie nelieši turpina darboties pārvaldē, izglītībā un partijās. Lai izdzīvotu, “nozagtās valsts” iedzīvotāji bēg no savas zemes. Un tauta vairs neaug, kā nākas.
Ar neapbruņotu aci redzamas genocīda pazīmes. Genocīdu veido trīs elementi: 1) vismaz vienas Genocīda konvencijas 2.pantā uzskaitītās noziedzīgās darbības izdarīšana, 2) noziedzīgās darbības vēršana pret kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu un 3) nodoms pilnīgi vai daļēji iznīcināt grupu kā tādu. Lai atzītu, ka ir izdarīts genocīds, nepieciešams pierādīt visu trīs elementu esamību.
Lai gan Genocīda konvencija primāri nosaka indivīdu kriminālatbildību par genocīda izdarīšanu, starptautiskās tiesības attīstās tādā virzienā, lai tiktu atzīta valsts tieša atbildība par genocīdu. Tādējādi tiktu novērsts paradokss, ka genocīda sodīšanu sagaida no tā izdarītāja – valsts varas institūcijām.
Kad latvjiem pienāks tie laiki, kad padzīsim no valsts varas Kremļa marionetes, kuru atlasīšanā piedalījās vismaz 583 “radošās inteliģences” pārstāvji, to vidū nožēlojamais J. Rokpelnis?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
