Iesaki rakstu: 
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Konference Glāzgovā – klausies manos vārdos, neskaties uz darbiem
Īsais rezumējums par Glāzgovā spriesto. Lai mazinātu CO2 piesārņojumu, cilvēkiem būs ievērojami jāmaina savi ikdienas paradumi. Joma, kas skars teju ikvienu, saistāma ar mobilitāti, ņemot vērā, ka plānota pakāpeniska pāreja no CO2 piesārņojumu radošajiem iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto un ūdeņraža dzinējiem.
Šim mērķim subsīdijas daudzu miljardu vērtībā netikšot žēlotas. Tiesa gan, sociālā atbalsta spilvena fonds cilvēku nevienlīdzības mazināšanai klimata mērķu sasniegšanas laikā ir krietni pieticīgāks un solījumi daudz klusāki.
Kamēr saukļi pasaules telpā mudina kļūt zaļākiem, tikmēr uz konferenci tās delegāti ierodas ar simtiem privāto lidmašīnu, pārvietojas pa Glāzgovas ielām simtiem automašīnu garās kolonnās ar dīzeļauto vai liellitrāžas benzīna limuzīniem. Mūsu pašu valsts prezidents E. Levits Glāzgovā no tribīnes mudina uz “rīcību katram”, bet pavisam nesen nomainot dienesta hibrīdautomašīnu uz liellitrāžas BMW dīzeļa limuzīnu.
No prezidenta neatpaliek arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs T.Plešs, paužot, ka Latvijai kā zaļai republikai vajadzētu rīkoties “vēl ambiciozāk”. Vienlaikus konferences atklāšanas dienā izsludinot konkursu kārtējā dīzeļauto iegādei. Šie ir tikai daži piemēri, bet tos varētu turpināt…
Par Pēteri, kas brauc ar Ford
Ir plānota regula, kas paredzēs aizliegumu ražot jaunas privātās automašīnas, sākot no 2030. gada, aizstājot tās ar ūdeņraža vai elektroauto. Arī pārejas periodā paredzēti augstu nodokļu mehānismi, lai cilvēki atteiktos no saviem “lielajiem dīzeļiem”.
Vai ar šīs idejas entuziasmu pārņemtie Latvijas valsts vīri ir aizdomājušies, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības ir tieši šādi auto, lai tiktu līdz viensētām pa sliktajiem ceļiem, atvestu no mežmalas malku vai siena rulli no pļavas līdz kūtij un paveikti citus ikdienas saimniecības darbus?
Piemēram, mans draugs Pēteris katru nedēļu ar sievu un saviem četriem bērniem iet malkas kurinātā pirtī, paši audzē dārzeņus, mangalicas (aitu cūkas), briežus, zirgus, aitas, vistas utt. Ar traktoru (laiku pa laikam) iztīra kādu aizaugušu upi, atjauno zivju populāciju un veic citus darbus.
Tāpat Pēteris laiku pa laikam ar savu veco, bet joprojām labi braucošo 4×4 Ford markas auto aizbrauc uz tuvāko mežu vai upes malu pārbaudīt, vai nav kāda nelegāla atkritumu izgāztuve, nesankcionēta kanalizācijas noplūde vai cita cilvēka rokas nodarīta postaža dabai. Pēteris reti ar ģimeni dodas tūrisma braucienos uz ārzemju kūrortiem, bet apceļo Latviju un bauda vietējos Latvijas labumus.
Saskaņā ar “glāzgoviešu” trendu Pēteris ir nezaļš. Jautājums, vai Levits un Plešs ar par nodokļu maksātāju naudu pirktajiem limuzīniem, neskaitāmiem nevajadzīgajiem starptautiskajiem pārlidojumiem ir zaļuma etaloni? Tāpēc mācīsimies atšķirt latvisko zaļumu no pseidozaļajiem viltvāržiem globālo līderu spicē, kuriem vēlas līdzināties arī Levits un Plešs.
Vai kāds var paskaidrot, kāpēc visiem ir jāmaina savas automašīnas, atbalstot dažu valstu autoindustriju? Kāpēc mums Latvijā ir jāatsakās no savas ikdienas saimniekošanas, lai to varētu darīt citi? Varbūt tieši Amerikas Savienotajās valstīs vai Vācijā ir jāslēdz kāda emisiju ietilpīga ražotne?
Protams, šis ir stāsts ne tikai par Pēteri, kas brauc ar Ford dzenāt maluzvejniekus, bet par visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus jaunais “zaļums” iedzīs mobilitātes trūkumā. Subsīdijas elektroauto un citu videi draudzīgo iegādi būs pieejamas tiem, kuriem ir pārdesmit tūkstoši līdzmaksājumam vai iespēja paņemt auto līzingā, bet ko darīt tiem, kuru vienīgais ģimenes auto, ko var atļauties, ir divdesmit gadus vecs “dīzelītis” par tūkstoti eiro?
Neviens nenoliedz, ka nav pareizi pretoties tehnoloģiskajām iespējām, īpaši, ja tas vēl sniedz papildu pievienoto vērtību vides kvalitātes uzlabošanai. Tomēr nedrīkst aizmirst par mūsu Latvijas nacionālajām interesēm, un tā vietā, lai jau tā paustajiem mērķiem mūsu politiķi solītu pieplusot “vēl ambiciozākus” papildmērķus, ir jācīnās par CO2emisiju piesaistes aprēķina objektivitāti 1990. gadā, kas uzskatāms par atskaites punktu vai bāzes gadu turpmākā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāniem.
Tajā laikā, kad attīstītajās valstīs rūpniecība zēla un plauka, uz ekonomiskās attīstības altāra nereti ziedojot dabu, Latvija cīnījās par savu valsti, ekonomiku un izdzīvošanu. Vai mūsu valstī 1990. gads ir adekvāts atskaites punkts, un vai kāds jebkad par šo mūsu valsts periodu ir runājis no augstajām tribīnēm “zaļuma kontekstā”?
* Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
