Iesaki rakstu: 
AS Autobāze LVA, kas publiski centās uzdoties par „Latvijas valdības autobāzi”, kura „jau vairākus gadus veiksmīgi nodrošina ar mūsdienīgu un modernu autoparku Latvijas Republikas Saeimu, Ministrijas”, mēģinājusi paklusām „paslēpt” savu Mercedes Benz, kas šajās dienās pievērsa plašu ievērību pēc tam, kad publikācijās tika aprakstīts un parādīts, kā šīs automašīnas vadītājs (attēlā) noparkojas tieši uz gājēju pārejas un vēl „ieņirdz” par garāmgājējiem.
„Kādai kundzei ar kruķiem nekaunīgā autovadītāja dēļ nācās pārvietoties pāri apmalei. Diemžēl apmale izrādījās pārāk augsta, kruķi saļodzījās un slimā sieviete gandrīz nokrita,” – tā šo notikumu portālā Diena.lv aprakstīja aculiecinieks, vēl pieminot auto vadītāja īpaši nekaunīgo uzvedību.
No uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Daivas Kuģinas skaidrojumiem rādās iespaids, ka neko īpašu viņa notikušajā nesaskata un arī nekādu uzņēmuma atbildību neizjūt.
Kuģina arī apgalvoja, ka ar šo Mercedes Benz E200 braukājot nevis kāds uzņēmuma darbinieks, bet gan fiziska persona, kam automašīna iznomāta jau pagājušā gada jūlija sākumā. Autobāze LVA valdes priekšsēdētāja kategoriski atteicās nosaukt šo personu.
Taču, kā liecina CSDD informācija, faktiski nekavējoties pēc šiem notikumiem uzņēmums Autobāze LVA trieciena tempā ir nomainījis automašīnas valsts reģistrācijas numuru. Līdz ar to automašīna, kam līdz šim bija numurs AA5632, nu uz ielām būs atpazīstama pēc valsts reģistrācijas numura HV8495.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ numurs pēkšņi mainīts un kā to vispār tik operatīvi izdevies izdarīt, ja reiz automašīnu kāda persona lieto jau kopš pagājušā gada jūlija.
Tikmēr kāds portāla Diena.lv lasītājs ziņojis, ka šī nezināmā persona, iespējams, esot bijušais Liepājas pašvaldības policists Jānis Fugalis. 2000. gadā pret viņu un vēl vienu pašvaldības policistu bijusi ierosināta krimināllieta par dienesta pilnvaru pārkāpšanu, kas saistīta ar vardarbību
Joprojām nav pilnīgi skaidrs, kas īsti ir Autobāzes LVA īpašnieki, - saskaņā ar Latvijas likumdošanu akciju sabiedrību akcionāri var netikt publiski uzrādīti. Neoficiāli zināms, ka uzņēmuma saimnieks ir pelēkā biznesa aprindās labi zināmais uzņēmējs Nikolajs Rakickis (agrāk pazīstams ar uzvārdu Ribkins). Plašāk par šo personu Pietiek informēs tuvākajās dienās.
Tikmēr Valsts kanceleja kategoriski norobežojusies no Autobāzes LVA publiskajiem apgalvojumiem, ka tā esot "Latvijas Valdības Autobāze", un paziņojusi, ka vērsīsies Konkurences padomē un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā "ar lūgumu veikt to kompetencē esošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izbeigta šādas maldinošas informācijas sniegšana sabiedrībai".
LR Saeima un ministrijas pagaidām vēl nav sniegušas atbildes uz Pietiek jautājumiem – kādas līgumsaistības tās saista ar Autobāzei LVA un vai tās gatavojas arī turpmāk izmantot tāda uzņēmuma pakalpojumus, kura korporatīvajā politikā ietilpst šāda izturēšanās pret sabiedrību.
Foto no Diena.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
