Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašpasludinātajā privātajā “Tiesnešu mācību centrā”, kurā jau kopš 1995. gada tiek rīkotas neakreditētas “mācības” tiesu amatpersonām, shēmu organizatori ir zinājuši, ka viņiem ir pienākums iziet mācību programmu akreditāciju un/vai saņemt licences, taču viņiem tas nav izdevies.

Izglītības likumā paredzēts, ka akreditēt var gan veselus studiju virzienus mācību iestādēs, gan atsevišķas programmas. Tas ir tāpēc, ka universitātes, augstskolas un koledžas līdztekus izglītībai nodarbojas arī ar zinātni, un zinātniskie pētījumi, kā zināms, var notikt atsevišķi no pedagoģiskās darbības. Tāpēc Izglītības likuma 33. panta 3. daļa nosaka attiecībā uz jebkuru izglītības programmu: “Izglītības programma akreditējama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no tās īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados.”

Kā tas izpaužas praksē, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti: “Ikviena jauna mācību programma vai virziens vispirms iegūst licenci, kas ir pagaidu risinājums uz laiku līdz diviem gadiem. Licence neko negarantē, tā ir atļauja uzsākt darbību. Šajā periodā (vai ātrāk) ar konkrēto licenci atļautā mācību programma tiek pilnveidota, lai izietu pilnvērtīgu akreditāciju. Tāda kārtība attiecas uz pilnīgi visām mācību iestādēm Latvijā, sākot no pamatskolas un beidzot ar universitāti, ieskaitot arī visas privātās mācību iestādes.

Savukārt ik pēc sešiem gadiem akreditācija jāatjauno, kas nozīmē vispirms izvērtēt pašiem savu darbu, bet pēc tam to dara ārējie eksperti un praktiķi. Tas nepieciešams, lai izglītības iestādes strādātu profesionāli augstvērtīgā līmenī. Ir bijuši gadījumi, kad iepriekš piešķirta akreditācija tiek zaudēta — ja vienreiz tā iegūta, pagarināšana nav garantēta automātiski, ir jāspēj uzrādīt apmierinošus darbības rezultātus un atbilstošu izglītības kvalitātes līmeni.”

Ar valsti nesaistītais “Tiesnešu mācību centrs”, kas 1995. gadā dibināts kā privātfirma, bet desmit gadus vēlāk pārreģistrēts kā privāts nodibinājums, par savu oficiālo darbības veidu deklarējis “vidējo tehnisko un profesionālo izglītību”, tātad kaut ko līdzīgu privātam tehnikumam.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestādes (kā tas ir šajā gadījumā) vai atsevišķas izglītības programmas akreditējamas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Šim nolūkam Izglītības likuma 27. pants paredz: “Izglītības iestādes […] tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.”

Kā redzams no Valsts Izglītības informācijas sistēmas (www.VIIS.lv), kas apkopo informāciju par ikvienu jebkad Latvijā akreditēto mācību programmu (sākot no pierobežas pagastu bērnudārziem un beidzot ar starptautiskas programmas īstenojošām augstskolām), “Tiesnešu mācību centram” nekad kopš tā dibināšanas nav bijusi neviena pati akreditēta mācību programma. Arī pats “Tiesnešu mācību centrs” nav bijis akreditēts (kā mācību institūcija), tas nav arī bijis nekad ierakstīts Zinātnisko institūciju reģistrā.

Ekrānšāviņš rāda, ka “Tiesnešu mācību centram” tāpat iepriekšējās desmitgadēs nekad nav bijušas nekādas mācību programmas, kuras būtu kādreiz bijušas akreditētas, taču būtu zaudējušas akreditāciju pēc likumā noteiktā sešu gadu termiņa iztecēšanas — VIIS sistēma apkopo datus arī par agrāk akreditētām, taču vēlāk spēku zaudējušām mācību programmām un iestādēm.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti norāda uz pozitīvajiem piemēriem, kā ikvienai šādai privātai apmācību iestādei jārīkojas: “Ļoti aktīvas ir grāmatvežu, revidentu, zvērinātu notāru utt. profesionālās organizācijas, kas cita starpā apmāca attiecīgos biedrus un citus interesentus savu nozaru specifikā. Tur ir daudzas akreditētas mācību programmas, regulāri tiek akreditētas arvien jaunas.

Savukārt vecās apmācību programmas, kad visi interesenti tās pamazām ir apguvuši, netiek pagarinātas un automātiski zaudē akreditāciju, jo zūd nepieciešamība pēc tām. Vēl viens pozitīvais piemērs ir Pašvaldību mācību centrs, kurš tik tiešām reāli pieder pašvaldībām un kurā notiek intensīvas apmācības pat koronavīrusa apstākļos, un tās visas ir akreditētas Izglītības likumā paredzētajā kārtībā.”

Kā redzams no VIIS datubāzes, Pašvaldību mācību centram šobrīd ir akreditētas 32 mācību programmas — sākot ar sociālo darbu, bāriņtiesām, personālvadību utt., turpinot ar pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, apsardzi, ugunsdrošību, un beidzot ar apbedīšanas pakalpojumu organizēšanu pašvaldības robežās. Turpretī “Tiesnešu mācību centram” nav nevienas pašas spēkā esošas apmācības programmas, turklāt arī vēsturiskajos datos nav redzama neviena izieta akreditācija, kas jebkad būtu bijusi spēkā.

Ministrija skaidro likuma prasību piemērošanu šādi: ja konkrētais mācību kurss ir īsāks nekā 130 stundas, tad tam pietiek ar pašvaldības izsniegtu kursu organizēšanas atļauju, bet garākiem kursiem nepieciešama akreditācija no valsts puses.

Attiecībā uz pašvaldību izsniegtajām atļaujām interešu izglītībai izrādās, ka bez Izglītības likuma izpratnē iegūstamās valsts akreditācijas tiešām pastāv otra iespēja — dažādām pieaugušo tālākizglītības programmām, ja tās nav domātas mazgadīgiem un nenorisinās formālās izglītības sistēmas ietvaros, ir iespēja strādāt neatkarīgi un saņemt licenci no tās pašvaldības, kuras teritorijā notiek nodarbības. (Ar šādu pašvaldības licenci darbojas, piemēram, literārās meistardarbnīcas dzejas, prozas un dramaturģijas virzienos jau kopš 2004. gada. Visi privātskolotāju organizētie deju, mūzikas, mākslas utt. pulciņi arī saņem pašvaldības licenci, ko iegūt ir samērā vienkārši.)

Taču pašpasludinātais “Tiesnešu mācību centrs”, kurš vienmēr bijis reģistrēts Rīgas pilsētas teritorijā, nekad 25 gadu laikā nav izņēmis arī šāda veida licenci no pašvaldības — tā informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Nav bijuši pat mēģinājumi to iegūt.

No VIIS atrodamajiem datiem noprotams, ka privātajā “Tiesnešu mācību centrā” notikuši gan īsi dažu dienu kursi, gan ilgstošas nodarbības vismaz 136 stundu kopējā apjomā. Tātad katram no šiem apmācību veidiem vajadzētu saņemt attiecīgā veida atļauju, taču nav saņemta ne pašvaldības licence īsajiem kursiem, ne obligātā valsts akreditācija lielajām mācību programmām. “Mācības tiesnešiem” bijušas nelegālas kā vienā, tā otrā veidā.

To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina VIIS datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedzis dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības. Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”.

Datubāzē redzams, ka šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga. Taču tālāko divu gadu laikā tās nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Pie kam datubāzē nav redzams, ka 25 gadu laikā no “Tiesnešu mācību centra” būtu bijuši vispār iesniegti jebkādi dokumenti publicēšanai VIIS.

Izgāžoties mēģinājumam akreditēt kaut vai šīs trīs specifiskās mācību programmas, “Tiesnešu mācību centrs” nolēmis nepievērst savai nelicencētajai un neakreditētajai darbībai lieku uzmanību no uzraugošo institūciju puses un vairs ne reizi nav mēģinājis legalizēt savu darbību — tajā skaitā nav mēģinājis legalizēt naudas ņemšanu par savām “aktivitātēm”.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...