Vilks Saeimas deputātiem: saistībā ar "Dombrovsku kredītportfeli" gandrīz viss ir noslēpums
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar slepeni izveidoto un Rietumu bankai par neatklātu summu pārdoto valstiskās Hipotēku bankas "3.a portfeli", kurā paslepus ir tikuši iekļauti bijušā premjera Valda Dombrovska neveiksmīgā ģimenes biznesa kredīti, gandrīz viss ir komercnoslēpums vai ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar ko nav atklājams arī Saeimas deputātiem, - šādu atteikumu sniegt pieprasīto informāciju uz deputātu oficiālajiem jautājumiem sniedzis finanšu ministrs Andris Vilks. Pietiek šodien publisko pilnu Vilka "atbildi" uz deputātu jautājumiem, kā arī atkārtoti publicē uzdotos jautājumus, uz kuriem vēl nav atbildējusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tāpat publicējam jaunos deputātu jautājumus, kas Straujumai nosūtīti šodien, pēc sākotnējā informācijas sniegšanas atteikuma saņemšanas.
"Aicinām Jūs kā Ministru prezidenti nekavējoties informēt Saeimas deputātus par minētā darījuma apstākļiem, ņemot vērā arī to faktu, ka Jūs darījuma apstiprināšanas brīdī bijāt Ministru kabineta locekle un piedalījāties attiecīgajā Ministru kabineta sēdē.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Kā redzams no publiski pieejamās informācijas, Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas procesa vadībai Finanšu ministrija bija izveidojusi darba grupu valsts sekretāres S.Bajāres vadībā. Minētajā darba grupā bija Ministru prezidenta biroja pārstāvis – Ministru prezidenta ārštata padomnieks Gints Freimanis. Lūdzu iesniegt visus ziņojumus, ko minētais pārstāvis oficiālā kārtībā ir sniedzis Ministru prezidentam. Ja ziņojumi ir bijuši mutvārdos, lūdzu sniegt informāciju par to, kāds ir bijis ziņojumu saturs. Ja Ministru prezidents nav saņēmis ziņojumus no Ministru prezidenta biroja pārstāvja darba grupā, tad lūdzu sniegt pamatojumu Ministru prezidenta biroja pārstāvja dalībai šādā darba grupā.
2. Vai Finanšu ministrija vai jebkura cita valsts pārvaldes iestāde (tai skaitā valsts drošības iestādes) ir sniegušas Ministru prezidentam ziņojumus par Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanu, tās apstākļiem un nosacījumiem? Lūdzu iesniegt minētos ziņojumus, ja tādi ir.
3. Kāds bija pamatojums Ministru kabineta 2013. gada 21. maija sēdē pieņemt lēmumu atbalstīt kredītu daļas izdalīšanu no nekustamā īpašuma kredītu portfeļa un pārdošanu Rietumu bankai? Lūdzu iesniegt Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanai izvēlētā konsultanta SIA Superia atzinumu par šo darījumu, kā arī Finanšu ministrijas veidotās vadības grupās atzinumus vai lēmumus par šo darījumu (ja šādas grupas ir tikušas veidotas). Lūdzu informēt, kāds bija toreizējā Ministru prezidenta ārštata padomnieka G.Freimaņa viedoklis vai balsojums par šo atzinumu.
4. Kādas bija t.s. 3A kredītu portfeļa vērtības (kredītu nominālā atlikusī vērtība pēc kredītlīgumu nosacījumiem, kredītu vērtība atbilstoši uzskaites vērtībai Latvijas Hipotēku un zemes bankas bilancē, kredītu pārdošanas cena Rietumu bankai) pārdošanas brīdī? Vai un kādus zaudējumus saistībā ar šo darījumu atzina Latvijas Hipotēku un zemes banka? Vai un kādu ietekmi šis darījums atstāja uz valsts fiskālo bilanci atbilstoši EKS95 metodoloģijai?
5. Kādi bija minētā darījuma ar Rietumu banku nosacījumi (bez pārdošanas cenas)? Kādi tie bija salīdzinājumā ar citu Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas kredītu portfeļu (īpaši - 1. un 2. paketes, kas tika pārdotas Swedbank Latvija) darījumu nosacījumiem?
6. Kādas bija t.s. 3B kredītu portfeļa vērtības (kredītu nominālā atlikusī vērtība pēc kredītlīgumu nosacījumiem, kredītu vērtība atbilstoši uzskaites vērtībai Latvijas Hipotēku un zemes bankas bilancē, kredītu nodošanas vērtība SIA HipoNĪA) nodošanas SIA HipoNĪA brīdī? Kādi bija nosacījumi Valsts kases aizdevumam SIA HipoNĪA minēto kredītu pārņemšanas finansējumam?
7. Vai un kāda bija viedokļu apmaiņa Ministru kabineta sēdē 2013. gada maijā par šo darījumu? Lūdzu iesniegt sēdes protokolu un sēdes ierakstu.
8. Vai attiecīgajā Ministru kabineta sēdē piedalījās Valdis Dombrovskis un Sandra Bukane? Vai viņi fiziski atradās jautājuma apspriešanas brīdī MK sēdes norises vietā?
9. Kāda bija Latvijas Hipotēku un zemes bankas piedziņas politika laika periodā no 2009. gada attiecībā pret kredītiem, kas izsniegti komersantiem nekustamā īpašuma sfērā? Vai un kāds ir kredītiestādes attiecīgo risku vadības institūciju novērtējums par kredītportfeli nekustamo īpašumu sfērā? Vai un kāds ir bijis Latvijas Hipotēku un zemes bankas ārējo auditoru vērtējums par nekustamo īpašumu jomas komersantiem izsniegto kredītu piedziņas politiku un to uzskaites vērtību bankas bilancē kopš 2009. gada? Lūdzu iesniegt katru atsevišķu atzinumu un/vai citu auditoru sastādītu dokumentu, kas pieejams Latvijas Hipotēku un zemes bankai un/vai Finanšu ministrijai par šo jautājumu."
Savukārt 12. jūnijā nosūtītie deputātu jautājumi Ministru prezidentei ir šādi:
"Arī 2013.gada 21.maija Ministru kabineta sēdes protokolam ir piemērots statuss "Ierobežotas pieejamības informācija", līdz ar to protokols nevar tikt nosūtīts.
Atkārtoti, un realizējot parlamentāro uzraudzību pār Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību, pieprasām izsniegt sekojoša rakstura informāciju:
1.Izsniegt 2013.gada 21.maija Ministru kabineta sēdes protokolu, arī "Ierobežotas pieejamības informāciju", par Latvijas Hipotēku un zemes bankas daļas t.s. komercdaļas kredītu pārdošanu Rietumu bankai.
2. Sniegt informāciju par Latvijas Hipotēku un zemes bankas daļas t.s. komercdaļas kredītu pārdošanu Rietumu bankai un to starpā informāciju par 3.a portfeļa saturu, arī komercnoslēpumu saturošos dokumentus.
3.Izsniegt ar Rietumu banku noslēgto uzņēmuma pārejas līgumu, kas satur nosacījumus par Ministru kabineta pieņemto lēmumu neizpaušanu Saeimas deputātiem parlamentārās uzraudzības un parlamentārās izmeklēšanas gadījumos.
4.Izskaidrot, vai kopš 2014.gada maija ar Rietumu banku ir notikušas pārrunas par Latvijas Hipotēku un zemes bankas daļas t.s. komercdaļas kredītu pārdošanas neatklāšanas apstākļiem."
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
