Vienotības ētikas uzraudzītāji apklust, jautāti par Kamparu un likuma prasībām
L. Lapsa12.04.2011.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Neizpratnes pilna klusēšana – šāda bija vienīgā triju apvienības Vienotība ētikas komitejas locekļu atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņi pirms šīs pirmdienas lemšanas par sava kolēģa, ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem un neuzrādītajiem datiem ir iepazinušies ar valdības noteikumiem, kuri precīzi nosaka, kāda informācija amatpersonām ir obligāti jāpublisko. Savukārt divi citi ētikas komitejas locekļi, kuri Pietiek apliecināja, ka par šādiem noteikumiem esot gan lietas kursā, mulsi apklusa pēc jautājuma – kāpēc tādā gadījumā viņi komitejas sēdē nav norādījuši Kamparam uz šo noteikumu normām un bez iebildumiem piekrituši ministra skaidrojumam, ka viņš nevēlas publiski uzrādīt savu it kā no investora saņemto 35 tūkstošu latu avotu.
Kā zināms, Kampars, kas līdz šim ir sniedzis jau vairākas versijas par savā amatpersonā minētajiem un neminētajiem datiem, joprojām klusē ne tikai par avotiem, no kuriem viņa parādos grimstošais un ar milzīgiem zaudējumiem strādājošais uzņēmums Ronis 2009. gadā spējis saņemt bezprocentu aizdevumu, bet arī par investoru, kurš gatavojoties iegādāties šī uzņēmuma kapitāldaļas un it kā jau samaksājis 35 tūkstošu latu drošības naudu, kura tad arī Kamparam pērn reizē ar sievas dāvinātajiem 27 tūkstošiem latu oficiāli ļāvusi savilkt kopā galus.
„Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums,” savā blogā nedēļas beigās rakstīja Kampars. To pašu viņš pirmdien skaidroja arī Vienotības Ētikas komitejas locekļiem, kuriem ar šo paskaidrojumu pietika: komitejas locekļi lielā vienprātībā paziņoja, ka Kampara skaidrojumi viņus pilnībā apmierinot un esot pilnīgi pietiekami, ja ziņas par ministra naudas devēju norādītas Kampara deklarācijas sabiedrībai neatklājamajā daļā.
Tikmēr valdības noteikumi, kas izdoti atbilstoši likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, skaidri nosaka: Kamparam, ja viņš patiešām no kādas personas pērn saņēmis 35 tūkstošus latu, ne tikai bija šī summa jādeklarē kā saņemti ienākumi (ko ministrs nav izdarījis) bet arī amatpersonas deklarācijas publiskojamajā sadaļā jāuzrāda tās personas vārds un uzvārds, no kuras viņš šos 35 tūkstošus latu saņēmis.
No pieciem Vienotības ētikas komitejas locekļiem, kuriem Pietiek katram individuāli uzdeva jautājumu, vai, 11.aprīlī lemjot par Kampara rīcību, viņi vispār bija iepazinušies ar valdības noteikumiem Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" un ņēma vērā to normas, trim Vienotības ētikas uzraudzītājiem vispār nebija, ko atbildēt.
Šie trīs ētikas komitejas locekļi bija Jaunā laika pārstāvis Valdis Lokenbahs, kurš savu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja amatu saņēmis, pateicoties Kampara svētībai (interesanti, ka pēdējās nedēļas laikā viņa vietā Vienotības mājas lapā atrodamajā ētikas komitejas sastāvā parādījusies Guna Mickēviča), kā arī vēl viena Jaunā laika pārstāve Liene Liepiņa un Sabiedrības citai politikai pārstāvis Artis Strautiņš.
Pilsoniskās savienības pārstāvei un Saeimas deputātei Ilzei Viņķelei gan nācās atzīt, ka par šādiem valdības noteikumiem viņa ir lietas kursā, „jo arī pašai ir jāpilda amatpersonas deklarācija”, toties uz jautājumu, vai ētikas komitejas sēdē viņa, uzklausot Kampara skaidrojumu, ka viņam nav publiski jāatklāj saņemtas naudas avoti, ņēma vērā šo valdības noteikumu normas, Viņķele izlēma atbildi nesniegt.
Savukārt ētikas komitejas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ina Druviete (Pilsoniskā savienība) sniedza garāku atbildi: „Tā kā jau devīto gadu pati aizpildu Valsts amatpersonas deklarāciju, esmu informēta par noteiktajām prasībām. Vienotības Ētikas komisijā vadāmies no nostādnes - ja pārkāptas tiesību normas, tad jebkuram cilvēkam jāatbild likuma priekšā, un tā vairs nav ētikas joma. Vienlaikus atzīstam, ka pierādīts likumpārkāpums ir morālas atbildības pamats, un atzinīgi vērtējam A.Kampara gatavību viņam nelabvēlīga tiesībsargājošo iestāžu atzinuma gadījumā pašam nekavējoties atkāpties no amata.” Tiesa, arī Druviete izlēma, ka nevēlētos atbildēt uz jautājumu, vai, lemjot par Kampara rīcību, viņa ir ņēmusi vērā valdības noteikumu normas.
Taču tad abām deputātēm, kuras atšķirībā no trim citiem ētikas komitejas locekļiem atzina, ka vispār ir lietas kursā par noteikumiem, kuri attiecas uz deklarāciju aizpildīšanu, Pietiek uzdeva papildu jautājumu: „Ja esat iepazinusies ar minētajiem MK noteikumiem, tad esat lietas kursā, ka tie nepārprotami norāda - valsts amatpersonai deklarācijas publiskajā daļā jāuzrāda visi ienākumi, par katru no ienākumiem norādot tā avotu (juridiskās personas nosaukumu, fiziskās personas vārdu un uzvārdu). Tad kāpēc Jūs Vienotības ētikas komitejas sēdē uz šo noteikumu normu nenorādījāt savam kolēģim Artim Kamparam un kāpēc piekritāt viņa skaidrojumam, ka viņš nevēlas publiski uzrādīt savu 35 tūkstošu latu ienākumu avotu?” Uz šo jautājumu atbildi nesniegt izlēma kā Druviete, tā arī Viņķele.
Tā vietā Viņķele Pietiek paziņoja (saglabājam oriģinālo pareizrakstību), ka "Pietiek.com rīcībā ir nepilnīgs atreferējums par Vienotības ētikas komisijas sēdes norisi un, acīmredzot, tādēļ patvaļīgi izdarīti secinājumi. A.Kampars sniedza skaidrojumus par deklarācijas nepubliskojamajā daļā norādīto ziņu saturu. Komisijas viedoklis bija tāds, ka to atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā" un MK noteikumiem "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" izvērtēs VID un KNAB. Ētikas komsisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no VID atzinuma par A.Kampara deklarācijas atbilstību vai neatbilstību normatīvo aktu regulējumam". No atbildes uz jautājumu, kāpēc viņa piekritusi Kampara pretlikumīgajam lēmumam nepubliskot savu naudas devēju, Viņķele izvairījās arī atkārtoti.
Vienotības ētikas komiteja ir apvienības struktūra, kurai jāuzrauga, kā apvienības biedri ievēro tās ētikas kodeksu, kurā cita starpā minēta arī cieša apņemšanās „sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami”, „uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību” un „izkopt drosmi atzīt un labot darbā pieļautās kļūdas”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
