Iesaki rakstu: 
Mīnus 209 tūkstoši eiro rezerves fondā, parādi pieauguši līdz 218 tūkstošiem eiro, izdevumi par gandrīz 109 tūkstošiem eiro lielāki nekā ieņēmumi, - kā rāda partijas Vienotība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iesniegtais pagājušā gada finanšu pārskats, kādreizējā „varas partija numur viens” tagad slīkst mīnusos un parādos.
Kā rāda partijas jaunā vadītāja Arvila Ašeradena parakstītais finanšu pārskats, Saeimas vēlēšanu gadu Vienotība ir sākusi diezgan dramatiskā saimnieciskajā stāvoklī.
Partijas rezerves fonds, kurā jau iepriekš naudas vietā bija 100 tūkstošus eiro liels „caurums”, pagājušā gada beigās ir sasniedzis jaunu mīnusu rekordu – mīnus 209 323 eiro.
Savukārt strauji pieaudzis ir Vienotības īstermiņa kreditoru prasību apjoms: pirms gada partijas īstermiņa parādi bija 114 493 eiro, bet nu tas ir gandrīz dubultojies – līdz 218 708 eiro.
Pagājušajā gadā partija gan ir spējusi piesaistīt vairāk finanšu līdzekļu. Biedru nauda un iestāšanās nauda gan ir sarukusi no 126 733 līdz 116 078, toties Vienotība ir pārliecinājusi savus atbalstītājus par daudz apjomīgākas ziedošanas nepieciešamību.
Ja gadu iepriekš dāvinājumos un ziedojumos bija saņemti 179 924 eiro, tad pērn – jau 429 396 eiro. Pateicoties tam, partijas kopējie ieņēmumi pieauguši no 419 509 eiro līdz 556 274 eiro.
Taču ar naudas tērēšanu Vienotībai ir veicies vēl krietni apjomīgāk, - kopējie partijas izdevumi no 439 265 eiro 2016. gadā ir palielinājušies līdz 665 198 eiro pērn, un tādējādi Vienotība gadu beigusi ar 108 924 eiro zaudējumiem.
Visiespaidīgāko summu partija pērn iztērējusi par reklāmas pakalpojumiem (280 200 eiro), krietni mazāk izlietots algām un „citiem maksājumiem fiziskām personām” (162 465 eiro) un „citiem pakalpojumiem” (77 880 eiro).
Partijas darbības pārskatā par dramatisko finanšu stāvokli un tā iespējamu risināšanu gan nav minēts ne vārda. Tā vietā norādīts uz partijas vērtībām un to, ka Vienotība ir viens no vadošajiem politiskajiem spēkiem Latvijā.
Tikmēr partijas finansiālo stāvokli vēl dramatiskāku padara fakts, ka pirmdien administratīvā rajona tiesa noraidīja Vienotības pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, saskaņā ar kuru partijai par krāpšanos ar vēlēšanu izdevumu uzrādīšanu ir atteikts valsts finansējums.
Partijai ir uzlikts 4000 eiro naudas sods, un tāpat tai valsts budžetā jāpārskaita 41 779 eiro – par šādu summu Vienotība bija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus. Tiesa, šo tiesas spriedumu partija vēl var mēģināt pārsūdzēt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
