„Vienotība” nomaksājusi nodokļu parādu, bet finansiālās problēmas turpinās
PIETIEK13.05.2017.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā ne tikai smaga reitingu krituma un jau kārtējo šķelšanās draudu, bet arī finansiālu problēmu vajātā partija Vienotība aprīļa sākumā pat iedzīvojusies nodokļu parādos, kurus gan tagad izdevies nomaksāt, - tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskā datu bāze.
VID dati rāda, ka partija Vienotība šā gada aprīļa sākumā pirmoreiz ir kļuvusi par valsts budžetam maksājamo nodokļu parādnieku, kaut summa ir bijusi salīdzinoši neliela – 3861,12 eiro. Nākamo divu nedēļu laikā nodokļu parādu partijai ir izdevies dzēst.
Taču Vienotības vadībai tuvi avoti Pietiek apliecina, ka šī ir tikai redzamā aisberga virsotne no tām finansiālajām problēmām, ar kurām pašlaik cīnās bijusī „galvenā varas partija”, un to pamatā ir vairāku faktoru kopsumma.
Partijas oficiālie ieņēmumi pērn gan ir bijuši pietiekami iespaidīgie 419,5 tūkstoši eiro, no kuriem oficiālajos ziedojumos saņemti nepilni 180 tūkstoši eiro. Taču iztērēt partija spējusi krietni vairāk – 439,2 tūkstošus eiro.
Papildus šim deficītam šogad partijai jārēķinās ar to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ne tikai uzlicis tai 4300 eiro sodu par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, bet arī licis Vienotībai atskaitīt valsts budžetā nepilnus 42 tūkstošus eiro un, kas vissvarīgāk, arī apturējis tai valsts budžeta finansējumu.
Vēl pērn Vienotība no valsts budžeta saņēma vairāk nekā ceturto daļu no visiem partijas ienākumiem – 106,2 tūkstošus eiro. Šogad šī finanšu plūsma ir izbeigusies: pagājušā gada beigās Vienotība gan tiesā apstrīdēja piemēroto sodu un 2016. gada pēdējā ceturkšņa neizmaksāto finansējumu, taču šī lieta tiesā tiks izskatīta tikai šā gada oktobrī.
Tomēr visnopietnāk, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, partijas finanšu stāvokli ietekmējušas neoficiālo finanšu plūsmu virziena maiņas: Vienotība ir zaudējusi kontroli pār Satiksmes ministriju un tās jomas uzņēmumiem, vairāki bijušie „kasieri” ir atraduši citas „ganības”, savukārt jaunais partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs ir izrādījies nespējīgs ne tikai kā politiskā spēka vadītājs, bet arī kā sarunu vedējs ar potenciālajiem finansētājiem.
Vienotības ģenerālsekretāra amatā gan joprojām ir Artis Kampars, taču arī viņa individuālās pūles partiju no finanšu bedres izcelt nespēj.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
