Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām. Un tad mums šie pašu radītie sarežģījumi aizsedz skaidru skatu uz šīm lietām, un mēs vairs nesaprotam, kas ir labs, kas slikts, kas pareizs un kas nepareizs, kur beidzas taisnīgums un sākas netaisnība. Sevišķi bieži kaut ko tādu var novērot politikā. Kādi tik jēdzieni šeit nav izdomāti – globalizācija, integrācija, demokrātija, plurālisms, tolerance, kompromiss, valstsgriba.....

Bieži valstsvīri un politiķi (it īpaši pirms kārtējām vēlēšanām) valsti salīdzina ar mūsu kopējām mājām, par kurām jārūpējas, kuras jākopj un kurās mums visiem draudzīgi jāsadzīvo. Tad nu arī iedomāsimies valsti kā mūsu kopējās mājas, vai vēl labāk, kopēju lauku saimniecību, kur mēs visi ne tikai dzīvojam, bet arī strādājam un ar savu darbu gādājam sev iztiku.

Sāksim ar to, ka ne jau mēs paši to visu esam uz līdzenas vietas uzcēluši un sagādājuši. To visu ir uzcēluši un sagādājuši mūsu senči – cilvēki, kuri uz šīs zemes dzīvoja pirms mums un kuru pēcteči mēs esam. Šeit ir lieti viņu sviedri, ieguldīts viņu darbs. Viņi aizejot, mums ir nodevuši šo saimniekošanas stafeti, un mēs to esam no viņiem pieņēmuši. Tagad ir mūsu kārta uzturēt un kopt šo saimniecību, lai tad tālāk to nodotu saviem bērniem un mazbērniem. Mēs to kopsim, attīstīsim un celsim viņiem tāpat, kā mūsu tēvi un vectēvi to darīja mums.

Ko nozīmē valsts okupācija? Tas nozīmē, ka sveši ļaudis varmācīgi iebrūk mūsu kopējā saimniecībā, daļu no mums nogalina, daļu aizved svešumā, ievieš šeit savu kārtību un atņem mums mūsu tiesības būt saimniekiem un noteicējiem savā zemē. Viena daļa no viņiem apmetas šeit uz dzīvi, lai pār mums valdītu un mūs izrīkotu, citi no viņiem šeit apmetas uz dzīvi, lai izmantotu mums atņemtās materiālās vērtības un iespēju saimniekot mūsu senču iekoptajos tīrumos un dzīvot mūsu senču uzceltajās mājās.

Ko nozīmē atbrīvoties no okupācijas jūga? Tas nozīmē atkal atgūt iespējas būt saimniekiem un noteicējiem mūsu kopējā saimniecībā. Tas nozīmē atgūt mūsu senču radītās un iebrucēju mums nolaupītās materiālās vērtības un turpināt mūsu senču iesākto darbu. Diemžēl, tas nav tik vienkārši, jo tagad šeit ir iedzīvojušies arī svešie ļaudis un viņiem šeit ļoti patīk. Izmantojot savas okupācijas laikā iegūtās privilēģijas, viņu lielākā daļa ir itin labi iekārtojušies šajā mūsu senču priekš mums uzceltajā un iekoptajā saimniecībā.

Kas ir starptautiski noteiktā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra? Tā ir procedūra, ar kuras palīdzību mūsu kopējās saimniecības ļaudis un viņu pēcnācēji tiek nodalīti no svešajiem ienācējiem un viņu pēcnācējiem. Tātad tie, kuriem ir tiesības šeit dzīvot un saimniekot, tiek nodalīti no tiem, kuriem šādu tiesību nav, bet kuri, pierādot, ka okupācijas laikā viņi nav apzināti kaitējuši mums un ir gatavi, godīgi strādājot, ieguldīt savus spēkus un zināšanas tālākā mūsu kopējās saimniecības izaugsmē, šīs tiesības var iegūt. Pretējā gadījumā viņiem jādodas projām uz turieni no kurienes nākuši.

Ko nozīmē tas, ka Latvijas valdība pēc neatkarības atgūšanas atteicās no deokupācijas un dekolonizācijas? Tas nozīmē, ka mūsu kopsaimniecībai ir atjaunots tikai tās agrākais nosaukums, bet mums atņemtās iespējas būt saimniekiem un noteicējiem savās mājās, mums nemaz netiek atdotas. Tas nozīmē, ka svešie ienācēji un viņu pēcteči patur savās rokās šeit varmācīgi iegūto varu, stāvokli un tiesības uz palikšanu. Tas nozīmē, ka jaunā mūsu kopsaimniecības vadība īstenībā ir tās pašas iepriekšējās svešo ienācēju nodibinātās pārvaldības turpinājums, jo aizstāv viņu, nevis mūsu intereses.

Ko nozīmē Latvijai iestāties Eiropas vai kādā citā savienībā? Nu nav mums iespējams ar visu savu kopējo lauku saimniecību aiziet uz kaut kādu savienību, tur iestāties un tad tur būt iekšā kā tādiem putna bērniem ligzdā. Iestāties kādā savienībā nozīmē šīs savienības noteikumus un prasības pieņemt sev un savai saimniecībai saistību veidā. Mēs paliekam turpat, kur bijuši, tikai tagad mēs vairs neesam brīvi savā rīcībā, mēs esam uzņēmušies saistības, kas jāpilda un saistību nepildīšanas gadījumā mums būs jāmaksā sodi un jācieš represijas.

Ko mēs par to saņemam pretī? Labs jautājums. Vai jūs varat iedomāties tādu savienību, kas visām savām dalībvalstīm dotu vairāk, nekā no tām ņemtu? Cik ilgi tāda savienība spētu pastāvēt? Kur tādai labdarīgai savienībai rastos līdzekļi, ko dot? Secinājums vienkāršs – valsts zaudējums no dalības kādā savienībā vienmēr būs lielāks, nekā ieguvums. It īpaši, ja šī savienība veidojas par kārtējo lielavaru. Un, ja savienībā atsevišķas valstis ir „vienlīdzīgākas” par pārējām, tad šīm pārējām valstīm dalība šādā savienībā nesīs vēl lielākus zaudējumus.

Nav tādu sadarbības jautājumu, ko suverēnas valstis nevarētu atrisināt, slēdzot savstarpējus līgumus vai vienošanās, bez kādu savienību veidošanas. Ne velti arī lauksaimniecībā kolhozus ir nomainījusi zemnieku saimniecību kooperatīvā sadarbība.

Mums stāsta, ka mēs dzīvojot demokrātiskā valstī. Bet, ko nozīmē demokrātija? „Demokrātija” tāpat kā „komunisms” ir cilvēka prāta radītas konstrukcijas, kas dabā nepastāv. Tas ir kaut kas līdzīgs tām nākotnes vīzijām, ar kuru izstrādāšanu tā lepojas mūsu valstsvīri, bet kuras piepildīt visu šo 30 gadu laikā tā arī viņiem nav izdevies. Padomju laikos bija tāds ironisks atzinums par komunismu. Komunisms esot kā plašs apvārsnis - jo vairāk mēs tam pietuvojamies, jo vairāk tas no mums attālinās.

Līdzīgi tas ir arī ar demokrātiju. Kādreiz par demokrātiju dēvēja sabiedrības vairākuma interešu, vajadzību un uzskatu pārstāvniecību un noteicošo stāvokli valsts varā. Tagad par demokrātiju tiek saukta valsts līmenī realizēta šauru sabiedrības aprindu, t.i. mazākuma interešu un vajadzību diktatūra. Mums cenšas iestāstīt, ka tieši dažādo „minoritāšu” jeb mazākuma tiesību aizstāvība esot tā īstenā valsts demokrātijas pazīme. Iznāk, ka par demokrātiju tiek saukts kaut kas demokrātijai pilnīgi pretējs. Nepārtraukti „tuvinoties” demokrātijai, mēs īstenībā esam no tās attālinājušies.

Ja mēs tomēr pieturamies pie sākotnējā demokrātijas jēdziena satura, tad jāatzīst, ka vislielākās iespējas realizēt demokrātijas ideālus ir tādām valstīm, kur sabiedrības vairākumu sastāda un valsts varu pārstāv viena pamattauta ar kopēju valodu, kultūras mantojumu un mīlestību pret savu Tēvzemi. Tas, kādu valsts pārvaldes formu šī tauta, atbilstoši savām vēsturiskajām tradīcijām un politiskās attīstības līmenim izveido savā valstī, jau ir otršķirīgi. Jo sašķeltāka, no vairākām tautībām sastāvoša ir valsts sabiedrība, jo lielāku ietekmi šeit iegūst nevis sabiedrības vairākums, bet gan naudas vara. Un tas nav nekas cits, kā šauru vietējā un ārvalstu kapitāla pārstāvju aprindu varas diktatūra.

Tādā valstī var būt izveidota ārēji visdemokrātiskākā parlamentārā valsts pārvaldes forma, bet nekādas demokrātijas šeit nebūs. Secinājums vienkāršs – tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai šajā valstī. Jo globalizētāka, daudznacionālāka un internacionālisma idejām vairāk pakārtota valsts, jo tā tālāka no demokrātijas ideāliem. Un, pat uz katra ielas stūra uzkarot demokrātiju slavējošus saukļus, te neko nevar mainīt.

Šādas vienkāršas patiesības es gribētu jūs lūgt atcerēties katru reizi, kad kāda mūsu varas partija vai tās politiķis mums atkal kārtējo reizi sola valstī visu uzlabot, sakārtot, pilnveidot, attīstīt, veicināt, atbalstīt, rūpēties, cīnīties...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...