Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav vēl īsti ieskrējies tiesas process par patiesu faktu publicēšanu grāmatā “Kolaborants”, kad Lato Lapsu aiztur uz vairākām stundām, izkrata, un tajā pašā dienā kratīšana notiek arī pie konkurējošā portāla Puaro.lv dibinātāja Jurģa Liepnieka. Man ir tikai viens jautājums: kas, pie velna, notiek?!

Kā jebkuram žurnālistam, kas neraksta tikai par istabas augiem vai remonta veikšanu, ja abas rokas ir kreisās, arī man ir gadījies uzklausīt vai rakstiski saņemt draudēšanu ar kriminālprocesiem. Pāris reizes tos ir mēģinājuši piepildīt, un atsevišķos gadījumos man ir bijis jādodas uz tiesu — vienu procesu es uzvarēju, jo to pilnībā izbeidza, un otrajā tas vēl priekšā. Nav izslēgts, ka tas notiks vēl kādu reizi nākotnē — ar to jārēķinās visiem medijos strādājošajiem.

Taču gan civillietu, gan kriminālprocesu gadījumos žurnālistiem ir skaidras konkrētās fiziskās personas, kas attiecīgo uzbrukumu organizē un izpilda, kas iesniedza prasības un kas tiesu zaudē. Starp citu, žurnālisti un mediji to vienmēr uztver tā: process beidzies, redakcija uzvarējusi, jautājums tiek uzskatīts par izsmeltu un slēgtu. Visi atgriežas pie nopietnākām lietām — jāaizpilda lappuses, portāla sadaļas vai ēters uz rītdienu.

Jurģa Liepnieka gadījumā acīmredzami ir citādi. Viņš, būdams filosofs pēc izglītības un pārliecības, tikko uzvarēja 14 gadus ilgajā t.s. “digitālās televīzijas” lietā, kopā ar citiem pārspēdams Ģenerālprokuratūru. Jau aprakstīju īso versiju, kāda ir šo notikumu nozīme: https://www.pietiek.com/raksti/digitalas_tv_kriminallietas_izgasanas_kas_tur_isti_notika,_un_kas_notiks_talak/

Savukārt vakar filosofu, izdevēju un reklāmas kampaņu organizatoru kratījuši dēļ aizdomām par nepareiziem nodokļu maksājumiem dažu tūkstošu apmērā.

Es šādu “signālu” saprotu kā pašreizējo varas struktūru (to, kurās Jurģis Liepnieks negrib piedalīties jau padsmit gadus) mājienu: “Tu, prātvēders, vari sadot mums pa mizu vienā acīmredzami patoloģiskā krimināllietā un uzvarēt tajā, mūs pārspējot mūsu pašu spēlē, bet mēs atradīsim, par ko tev piesieties vēlreiz!”

Baltkrievijas līmenim šādas darbības gluži pietuvojušās vēl nav — to būtība drīzāk izskatās pēc kāda noplukuša meksikāņu ciemata tuksneša malā, kur ļaundabīgs šerifs var pēc patikas tiranizēt un arestēt kādu sev neiepatikušos iedzīvotāju. Jo ko tu stipram padarīsi.

Lato Lapsas atkārtota vajāšana (lietošu tieši šo vārdu, jo tā ir žurnālistu vajāšana) toties ir saprotama divējādi. No vienas puses, ļoti slikti, pretīgi un demokrātiskā sabiedrībā neiedomājami. No otras puses — vai tikai nebūs tā, ka esošā “Kolaboranta” tiesvedība ir tik bezperspektīva, ka nākas steidzami fabricēt nākamo?

Diemžēl kopumā notiekošais ir ļoti, ļoti, ļoti nožēlojamu tendenču pazīme. Ja agrāk dažādas represīvās iestādes centās izturēties ar pašcieņu un neizpildīt katru politiķu vai naudasmaisu mājienu, ka vienu vai otru žurnālistu, redaktoru vai grāmatu autoru derētu pakratīt un padraudēt ar krimināllietu, tad kopš 2018. gada valsts iestādes sūta uz tiesu kriminālprocesus par patiesu faktu publicēšanu grāmatās vai korupcijas atmaskošanu medijos — jo korupcijas faktu publicēšana, redz, “radot viņiem neslavu”.

Gan Pietiek, gan Puaro.lv ir divi mediji, kas neietilpst lielajās izdevniecībās, kam nav saistība ar politiskajām partijām vai tirgu kontrolējošiem lieliem uzņēmumiem. Tomēr tie sekmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tātad tie atraduši savu lasītāju un savu nišu strauji mainīgajā Latvijas mediju ainavā — neaizmirsīsim: kamēr šie portāli darbojas, ir aizvērušās vismaz desmit nacionālās un reģionālās avīzes (dažas ar 50+ gadu vēsturi), žurnāli, neskaitāmas interneta vietnes.

Pazuda LNT, TV5, Radio 101, Fit FM, tika pārpirkta un aizvērta visa ziņu aģentūras BNS redakcija Latvijā. Tikmēr Pietiek un Puaro.lv kļuvuši par Latvijas mediju vides stabilām sastāvdaļām, jo īsteno plurālistisku satura veidošanas pieeju, dodot tribīni visādu — arī savstarpēji pretrunīgu un izslēdzošu — uzskatu paudējiem. Mūsu valsts informatīvajā ainavā tādi portāli būtu vēlami vēl vairāki, jo īpaši tāpēc, ka to uzturēšanai mūsdienās vairs nav nepieciešama liela nauda vai daudzi darbinieki.

Taču es atsakos noticēt, ka represīvās iestādes “pilnīgi nejauši” sarunājušas vienā dienā un laikā aizturēt un izkratīt divus teju jebkuram cilvēkam Latvijā zināmus viedokļa līderus, kas ir bijuši dibinātāji diviem dažādiem interneta portāliem — sagadīšanās pēc tieši tādiem, kuros regulāri tiek publicētas ziņas par korupciju, naudas izsaimniekošanām, nelikumībām un represīvo iestāžu patvaļas gadījumiem. Un kuriem līdz šim izdodas uzvarēt ilgstošās tiesvedībās, kuras rosinājušas tās pašas iestādes.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...