Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Medijos publicēts filozofa Ivara Neidera raksts „Saprātīgu cilvēku viedokļi atšķiras.” Latviešu valodā rakstošie filozofi līdz šim diezgan kūtri un negribīgi pievērsās sabiedrību interesējošai problemātikai. Ja publiskajā telpā kāds raksts parādījās, tad to vairāk varēja uztvert kā pienākuma pildīšanas, nevis iekšējās nepieciešamības diktētu izpausmi. Uz šī fona Ivara Neidera pārdomas patīkami pārsteidza ar aktualitāti un tekstam piemītošo iekšējo daudzslāņainību, kā arī drosmi saistīt morāli ar tik emocionāli jūtīgu jautājumu kā cilvēka nāve.

Pieļauju, ka daudzi lasītāji nav iepazinušies ar minēto rakstu, tāpēc citēšu daļu no teksta: „Te vietā pieminēt Mollijas Krokitas un viņas līdzstrādnieku veikto pētījumu par to, kā serotonīna līmenis ietekmē cilvēku morālos spriedumus. Pētījuma dalībniekiem, izmantojot citalopramu, tika palielināts serotonīna līmenis, un viņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par tā saucamajām "tramvaja dilemmām". Šos nu jau par klasiskiem kļuvušos morāles dilemmu scenārijus 1967. gadā filozofiskajā literatūrā ieviesa Filipa Futa rakstā "Aborta problēma un dubultefekta doktrīna".

Vienā no scenārijiem mēs esam aicināti iztēloties šādu situāciju: pa sliedēm traucas tramvajs, kam sabojājušās bremzes. Ja tas turpinās savu ceļu, tad sabrauks uz sliedēm novietotus sasietus piecus cilvēkus. Taču sliedēm ir vēl viens atzars, kur līdzīgā veidā ir novietots viens sasiets cilvēks. Mums ir iespēja tramvaju novirzīt uz atzaru, kur ir tikai viens cilvēks, tādējādi piecus cilvēkus izglābjot no drošas nāves. Ko darīt šādā situācijā? Ļaut tramvajam turpināt ceļu vai tomēr to novirzīt? Ja mēs neko nedarām un tramvajs turpina savu gaitu, tad pieci cilvēki iet bojā. Ja mēs izlemjam tramvaju novirzīt, tad pieci cilvēki ir izglābti, tomēr joprojām jārēķinās, ka uz atzara esošais cilvēks tiek nogalināts. Lai cik traģiska un grūta būtu šāda izvēle, daudzi cilvēki sliecas apgalvot, ka viens miris cilvēks ir labāk nekā pieci, tāpēc pareizā rīcība šajā scenārijā būtu tramvaju novirzīt. Pareizi? Iespējams.

Bet ko mēs teiktu, ja scenārijā tiktu ieviestas nelielas izmaiņas? Iedomāsimies, ka viss ir tieši tāpat kā iepriekšējā scenārijā, tikai tagad vienīgā iespēja, kā izvairīties no tā, ka tramvajs nogalina piecus uz sliedēm sasietos cilvēkus, ir nogrūst no tilta vienu cilvēku, kas nokristu tramvaja priekšā un tādējādi apstādinātu tā kustību. Iznākums būtu tāds pats kā pirmajā scenārijā – pieci cilvēki tiktu izglābti, bet viens ietu bojā –, tomēr dažādi pētījumi liecina, ka šajā gadījumā to cilvēku skaits, kas būtu gatavi nogrūst no tilta cilvēku, lai glābtu piecu citu dzīvību, ir daudz mazāks. Krokitas pētījums parādīja, ka palielināts serotonīna līmenis palielina tendenci izvairīties no kaitējuma nodarīšanas vienam cilvēkam, lai izglābtu citus.”

Šī raksta autors par „tramvaja dilemmām” pirmo reizi izlasīja astoņdesmito gadu vidū. Toreiz sabiedrībā vēl nebija zināms ne par Molotova - Ribentropa paktu, ne par Berlīnes mūra tēlu, kurš simbolizēja jaunās Eiropas vērtības. Gadsimta vidus reālpolitiķi visā nopietnībā apgalvoja, ka ir pieļaujams agresoram atdot vienu valsti, lai citas valstis varētu dzīvot mierā. Šādā vērtību sistēmā radās un par apspriešanas vērtām tika atzītas „tramvaju dilemmas”. Līdz ar citu vērtību rašanos to pieminēšanu sāka uzskatīt par nekorektu. Ja mūsdienās tās atkal kļūst aktuālas, tad acīmredzami kaut kas nav kārtībā ar jauno vērtību sistēmu.

Deviņdesmito gadu sākumā sabiedrībā norisinājās plašas diskusijas par nāvessoda atcelšanu. Gan Berlīnes mūris, gan nāvessoda atcelšana simbolizēja jaunās Eiropas vērtības. Kopš tiem laikiem ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai vēlreiz atgādinātu, kāpēc arī Latvija pieņēma eiropeiskās vērtības.

Termiņa pagarinājums uz nāvessoda atlikšanu (moratorijs) Latvijā stājās spēkā 1996. gada septembrī, bet līdz tam laikam bija jāizpilda tiesas piespriestie nāvessodi. Padomju laikā Latvijas teritorijā tos izpildīja speciāli apmācīta brigāde no Sanktpēterburgas, taču pēc neatkarības atgūšanas sodu izpildi vajadzēja veikt pašiem. Demokrātiskā valstī ar pavēli nevienu nevarēja piespiest nošaut otru cilvēku, tāpēc Tieslietu ministrija izstrādāja prēmēšanas sistēmu. Par nāvessoda izpildi tika paredzēta simt latu liela prēmija, kā arī viena papildu brīvdiena.

Prēmijas apmērs acīmredzot bija pietiekami iespaidīgs, lai atrastos brīvprātīgie, kuri piekristu to izdarīt. Droši vien viņi neiedomājās par sekām, kuras rodas cilvēka psihē no apziņas, ka viņš ir nogalinājis otru cilvēku. Krievijas speciālajai brigādei psiholoģiskās palīdzības sniegšanai valsts bija norīkojusi īpaši apmācītu medicīnisko personālu, bet Latvijā valsts atbildība beidzās ar prēmijas piešķiršanu.

Mūsdienu bendes atgādina narkomānus, - viņiem nepārtraukti ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība. Zinātniekiem nav izdevies izstrādāt teorētiski pareizus, uz empīrisko pieredzi balstītus apgalvojumus, kas pierādītu, ka cilvēka nogalināšanu psihe uzskata par morāli pareizu rīcību. Tā vietā tiek pielietoti veiksmīgi saskarsmes paraugi, kuri balstās uz praktisko modeļu pielietošanu. Efekts ir īslaicīgs, tāpēc pārrunas ir bieži jāatkārto. Mūsdienu zinātniekus interesē, kādas vielas organisms izstrādā šo seansu laikā, lai cilvēks atkal varētu justies komfortabli. Pārrunu vietā tad varētu iedzert tabletes, kuras dotu vēlamo rezultātu.

Vēsturiski bendes problemātika visvairāk ir apspriesta Eiropas reģiona valstīs. Viduslaikos bendem bija jādzīvo atsevišķā mājā, kā arī viņam bija aizliegts lasīt grāmatas un apmeklēt krogus. Franču revolūcijas sasniegums sākotnēji bija giljotīnas izgudrošana, bet vēlāk pilnīga bendes statusa atcelšana. Nāvessodu vienlaicīgi izpildīja pieci šāvēji, no kuriem vienam bija iedotas tukšas patronas. Ja kādam no šāvējiem vēlāk radās psiholoģiskās problēmas, tad varēja pateikt, ka tieši viņam ir iedotas patronas bez lodēm.

Bendes iespējams atbalstīt ne tikai ar individuālām pārrunām, bet arī ar valstiskas ideoloģijas palīdzību. Spilgts piemērs šai ideoloģiskajai apstrādei ir represijas, kuras padomju valstī tika veiktas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Benžu skaits bija tik liels, ka valstiskā līmenī bija jārūpējas par ievērojamu valsts iedzīvotāju skaitu.

No trīsdesmito gadu nāvessodu izpildes kārtības noteikumiem īpašu uzmanību saista skaitļa „pieci” izmantošana. Pirms nošaušanas bija jāizrok liela bedre, kuru lika izrakt pašiem upuriem. Pieciem cilvēkiem bija jāpaziņo, ka viņi tiks apžēloti, ja aktīvi palīdzēs soda izpildīšanas procesā. Pēc bedres izrakšanas viņiem bija vienmērīgi jāizvieto līķi, lai neveidotos kaudzes. Bedre bija arī jāaizrok, taču ne līdz galam, jo nāvessods tika izpildīts arī atlikušajiem pieciem palīgiem. Viņi tika apglabāti karavīru formās, lai kaut kad nākotnē, nejauši atrodot apbedīšanas vietu, rastos iespaids par apbedītiem karavīriem. Zem kapiem netiek veikti izrakumi, līdz ar to tika noslēpta daudz lielāka apbedījuma vieta.

Noteikumi arī paredzēja no atvestās automašīnas atlasīt pa pieciem cilvēkiem un tos pievest pie piecām metāliskām kabīnēm, kuras vizuāli atgādināja mūsdienu garderobju skapjus. Iekāpjot tajos, tika aiztaisītas durvis un no mugurpuses sasietas rokas. Parasti izmantoja metāliskas stieples, jo tās atšķirībā no virvēm varēja izmantot daudzkārtīgi. Pēc tam upurus pa vienam izveda no kabīnēm, pieveda pie bedres, lika nokrist uz ceļiem un izdarīja šāvienu pakauša augšējā daļā.

Lai nāvessodu izpildi neattaisnotu kā morāli cēlu rīcību un nākotnē atkal netiktu raktas lielas bedres, jaunā Eiropa piedāvāja citu vērtību sistēmu. Noziedzniekam, kurš sabiedrības izpratnē ir pelnījis nāvessodu, tas tiek piespriests kā mūža ieslodzījums. Nevis tāpēc, ka tiek apžēlots noziedznieks, bet gan tāpēc, lai sabiedrība neradītu jaunu slepkavu. Lai lietas atkal varētu saukt savos īstajos vārdos un tas attiektos uz pilnīgi visiem cilvēkiem.

Pēc deviņdesmito gadu eiropeiskās izpratnes, uz mūžu notiesāto nevar amnestēt, tāpat kā nav iespējams atdzīvināt līķi. Konkurējot ar citu vērtību sistēmu, kurā galvenās vērtības ir precīzi saskaitāmas, eiropieši arvien biežāk sāk atteikties paši no savām vērtībām.

Vinstons Čērčils esot izteicies, ka visspēcīgākais arguments pret demokrātiju ir piecu minūšu saruna ar vēlētāju. Radoši ļaudis šo apgalvojumu ir pieņēmuši par principu, - ja tava kritika nepārsniedz piecu minūšu robežu, tad tu esi demokrātijas atbalstītājs, pretējā gadījumā tu esi ierindojams citā kategorijā. Latvieši saka, ka nevajagot skriet vilcienam pa priekšu, - tas varot beigties bēdīgi. Man šķiet, ka tikai retais vēl nenojauš to gigantisko vērtību sadursmi, kura gaida mūs nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...