Iesaki rakstu: 
Nelijas Jezdakovas (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās sola vēlreiz izvērtēt, vai turēsies pie likuma burta šauras interpretācijas un liegs sabiedrībai iespēju iepazīties ar nevalstisko organizāciju iesniegtajiem gada pārskatiem, vai tos pēc saņemšanas pārsūtīs Uzņēmumu reģistram (UR), kas tad ļaus ar tiem iepazīties sabiedrībvai. Tieslietu ministrija (TM), kas atbildīga par nepilnīgi izstrādātajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, nesaskata šķērsli informācijas apmaiņai starp VID un UR un bumbu simboliski pārmetusi VID laukuma pusē.
Pietiek jau rakstīja – izrādās, gandrīz gadu sabiedrībai vairs nav uzzināmas ne summas, ko slimnīcu atbalsta fondiem ziedojušas farmācijas firmas, ne „pelēkā” nauda, ko ar partijām netieši saistītām biedrībām vai nodibinājumiem iemaksājuši oligarhi, ne jebkāda cita finansiālā informācija par nevalstiskajām organizācijām.
Tas noticis, „pateicoties” no pirmā acu uzmetiena nekaitīgiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, - kaut nav izslēgts, ka šīs izmaiņas izdarītas to personu interesēs, kuras 2006. gadā „iekrita” ar tā sauktajām pozitīvisma kampaņām. Kā noskaidrojis Pietiek, vistiešāk ar šiem grozījumiem saistīta Finanšu un Tieslietu ministrija laikā, kad tās vadīja attiecīgi Einars Repše un Mareks Segliņš.
Tā kā, argumentējot ar administratīvā sloga samazināšanu, no Biedrību un nodibinājumu likuma svītrota prasība nevalstiskajām organizācijām gada finanšu pārskatus iesniegt ne tikai VID, bet arī UR, tie kļuvuši nepieejami sabiedrībai, jo tieši UR līdz šim nodrošināja to pieejamību. Normatīvie akti nenosakot kārtību, kādā veidā būtu jāinformē vai jāpublicē nevalstisko organizāciju gada pārskati, tajā pašā laikā VID esot jāievēro likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pantā noteiktās normas. Tas nozīmē, ka VID nav tiesības izpaust gada pārskatos norādīto informāciju trešajām personām.
Tikmēr TM, kurai pozīcijas formulēšana aizņēma vairākas dienas, Pietiek norāda: par spīti tam, ka likums neuzliek VID pienākumu pārsūtīt nevalstisko organizāciju gada pārskatus uz UR, neesot tiesisku šķēršļu, lai šī informācijas apmaiņa notiktu. „Jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu pienākums sadarboties, savstarpēji apmainoties ar informāciju. Tieslietu ministrijas ieskatā Valsts ieņēmumu dienests biedrību iesniegtos gada pārskatus var nosūtīt Uzņēmumu reģistram jau šobrīd, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības iepazīties ar gada pārskatiem,” Pietiek norādīja TM Administratīvā departamenta juriskonsulte Laura Pakalne. Gada pārskatu pieejamība jau šobrīd izrietot „no kopējas valdības politikas un normatīvajiem aktiem kopumā”. Tiesa, nav zināms, vai šis TM uzskats būs pietiekams VID pozīcijas maiņai.
Kā noskaidroja Pietiek, sākotnēji ideja par gada pārskatu iesniegšanu tikai VID nākusi no Finanšu ministrijas (FM) laikā, kad to vadīja Einars Repše. Ministrija norādījusi, ka situācija, kad viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs, radot papildu administratīvo slogu. FM tādējādi turpinājusi reformu, kas jau bija veikta attiecībā uz komercsabiedrībām. Attiecībā uz tām Gada pārskatu likumā noteikts, ka VID saņemtos gada pārskatus ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod UR, kas tālāk nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Analoģisku normu Biedrību un nodibinājumu reģistrā tā grozījumu saskaņošanas gaitā aicinājis iekļaut arī UR un Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr TM šos ierosinājumus nav ņēmusi vērā, tādēļ šobrīd izveidojusies situācija, ka nevalstisko organizāciju gada pārskati būtībā ir noslepenoti.
Ja šāda likuma redakcija būtu bijusi spēkā arī iepriekšējos gados, sabiedrība visticamāk nebūtu uzzinājusi detalizētu informāciju par naudas summām un ziedotājiem, kas stāvēja aiz 9. Saeimas skandalozās priekšvēlēšanu kampaņas, kad biedrības un nodibinājumus partiju finanšu ierobežojumu apiešanai dibināja ar Tautas partiju un Aināra Šlesera Latvijas Pirmo partiju saistīti cilvēki.
2009. gadā, kad šie grozījumi tika izstrādāti un apstiprināti valdībā, tieslietu ministrs bija Mareks Segliņš. Viņa pārstāvētajai Tautas partijai pirms 9. Saeimas vēlēšanām bēdīgi slavenā „pozitīvisma kampaņa” tika noorganizēta, izmantojot biedrību Sabiedrība par vārda brīvību, kuru finansēja Andris Šķēle un citi ar partiju tobrīd saistīti cilvēki, piemēram, premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.
2006. gada priekšvēlēšanu periodā Tautas partijas pozitīvisma kampaņai caur biedrību Sabiedrība par vārda brīvību iztērēja 564 201 latu. 330 000 latu tai ziedoja Andris Šķēle, 80 000 latu viens no biedrības dibinātajiem, tobrīd arī premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, bet vēl 156 300 tūkstošus – Latvijas Kuģniecība.
Savukārt caur Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņu veidotāja Ērika Stendzenieka nodibinājumu Pa saulei pozitīvisma sēšanai sabiedrībā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā tika saziedoti 420 709 lati. Vairākus desmitus tūkstošu tai ziedoja tādi ar Šleseru vai viņa partiju saistīti cilvēki kā Viesturs Koziols, Aleksandrs Brandavs, Georgs Lansmanis un citi.
Mazāku sabiedrības un partiju finanšu darbības uzraugu uzmanību izraisīja nodibinājuma Pilsētai un pasaulei darbība, kas 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā bija saistīta nevis ar kāda politiskā spēka slavināšanu, bet Zaļo un zemnieku savienības premjera kandidāta Aivara Lemberga atmaskošanu, tā ieviešot jēdzienu „negatīvisma kampaņa”. Nodibinājumu pārstāvēja un tai ziedoja atsevišķas ar tā dēvētajiem Lemberga opozicionāriem saistītas personas. Vēl pirms tam rezonansi sabiedrībā izraisīja atklātie fakti, ka arī Sorosa fonda Latvija finansējuma lielākā daļa tiek saņemta no kāda ārzonas uzņēmuma Šveicē un kļūdas sabiedrības par atklātību Delna finanšu atskaitēs.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
