VID vadības apmācīšana līderībā nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 000 eiro
PIETIEK11.04.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
100 000 eiro – šāda ir bijusi summa, ko valsts budžetam pērn izmaksājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku apmācība, ko veikusi SIA Spring Valley. Cita starpā nodokļu maksātāji apmaksājuši arī VID vadības apmācīšanu līderībā, orientācijā uz attīstību un stratēģisko redzējumu.
Iepirkumā „Mācības vadības kompetenču attīstības jomā” uzvarējusī SIA Spring Valley pērn par kopumā 100 000 eiro ir apmācījusi VID darbiniekus šādās jomās - Līderība un orientācija uz attīstību, Stratēģiskais redzējums, Pārmaiņu vadīšana, Lēmumu pieņemšana, Konfliktu vadība, Komunikācija un prasme publiski uzstāties, Komandas vadīšana un Plānošana, organizēšana un rezultātu sasniegšana,
Tāpat VID darbinieki pērn apguvuši prasmes arī vēl citās jomās, ko Spring Valley definē kā - Darbinieku motivēšana un attīstīšana, Attālinātā vadīšana, Komunikācijas kompetence: kā pārliecināt un ietekmēt sarunas partneri lietišķās sarunas laikā, Klientu apkalpošanas prasmes, Efektīva klientu apkalpošana un Stresa vadītprasme.
VID nemin konkrētu darbinieku vārdus, taču zināms, ka par šiem 100 000 eiro apmācīts šāds darbinieku skaits:
- Līderība un orientācija uz attīstību – 36 augstākā līmeņa vadītāji;
- Stratēģiskais redzējums – 33 augstākā līmeņa vadītāji;
- Pārmaiņu vadīšana – 122 vidējā līmeņa vadītāji;
- Lēmumu pieņemšana – 115 vidējā līmeņa vadītāji;
- Konfliktu vadība – 112 vidējā līmeņa vadītāji;
- Komunikācija un prasme publiski uzstāties – 182 zemākā līmeņa vadītāji;
- Komandas vadīšana – 175 zemākā līmeņa vadītāji;
- Plānošana, organizēšana un rezultātu sasniegšana – 161 zemākā līmeņa vadītājs;
- Darbinieku motivēšana un attīstīšana – 131 zemākā līmeņa vadītājs;
- Attālinātā vadīšana – 132 zemākā līmeņa vadītāji;
- Komunikācijas kompetence: kā pārliecināt un ietekmēt sarunas partneri lietišķās sarunas laikā – 11 galvenie nodokļu inspektori un 1 vadītājs;
- Klientu apkalpošanas prasmes – 14 galvenie nodokļu inspektori;
- Efektīva klientu apkalpošana – 16 galvenie nodokļu inspektori un vecākie muitas eksperti;
- Stresa vadītprasme – 22 galvenie nodokļu inspektori un 4 vadītāji.
VID skaidro, ka saskaņā ar iepirkuma nolikuma prasībām katra līmeņa vadītājs apmeklējis „atbilstoši savam līmenim vairākus noteiktos kursus”. Augstākā līmeņa vadītāju mācību programma sastāvējusi no diviem kursiem, vidējā – no trim, zemākā – no pieciem.
Savukārt šogad, kā Pietiek jau informējis, VID darbinieku mācības, apgūstot „veiksmīgu saziņu un prasmīgu intervijas vadīšanu audita laikā”, nodokļu maksātājiem izmaksās 21 060 eiro kopā ar pievienotās vērtības nodokli. Šādu summu VID maksās tā pati SIA Spring Valley, kas iestādes izsludinātajā iepirkumā bija vienīgais pretendents.
„Veiksmīgu saziņu un prasmīgu intervijas vadīšanu audita laikā” plānots mācīt 252 VID darbiniekiem no Nodokļu kontroles pārvaldes, kuru darba pienākumi ir saistīti ar nodokļu auditu veikšanu. „Mācības nepieciešamas, lai pilnveidotu nodokļu audita procesu un nodokļu auditoru prasmes, komunicējot ar nodokļu maksātājiem audita laikā,” skaidro VID.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
