VID vadība apklust, saņemot „neērtus” jautājumus par atalgojuma „reformu”
PIETIEK26.03.2017.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests šodien spēji apklusa, saņemot Pietiek jautājumus saistībā ar portāla lasītāja atklātajiem faktiem par VID īstenoto īpatno kadru un atalgojuma „reformu”. Kamēr VID pat neprognozē, kad varētu tikt sniegti skaidrojumi saistībā ar šiem faktiem, publicējam VID vadībai uzdotos jautājumus:
1) publikācijas autors raksta: „No 2016.gada [VID] ir samazinātas vairāk nekā 1000 amata vietas! Samazinot šo amata vietu skaitu, darba slodze inspektoriem nav samazinājusies, tā ir pieaugusi, jo samazinātas amata vietas, bet darbi nav samazinājušies. Neviena vadītāja amata vieta netika samazināta, tieši pretēji, vadītāju skaits VID ir pieaudzis!” Kā VID vadība to var komentēt? (Lūdzu minēt konkrētus skaitļus un faktus.)
2) publikācijas autors raksta: „VID mainīta kārtība: ja vēl nesen VID [darbiniekiem] kompensēja briļļu iegādi katru gadu, tagad būs reizi trijos gados” Kā VID vadība to var komentēt?
3) publikācijas autors raksta: „VID vadību tas faktiski neinteresē, visam ir jābūt padarītam, un, ja netiekat darba laikā ar amata pienākumiem, - strādājiet virsstundas!” Kā VID vadība to var komentēt? Vai šādi paziņojumi ir tikuši izteikti publiski vai sarunās ar darbiniekiem?
4) publikācijas autors raksta: „Nepaklausīgajiem tiek atgādināts, ka vēl paredzēta nākamā štatu samazināšana jūlijā!” Kā VID vadība to var komentēt? Vai šādi paziņojumi ir tikuši izteikti publiski vai sarunās ar darbiniekiem?
5) publikācijas autors raksta: „Uz samazināto amatu rēķina ir veidojies algas fonda ietaupījums, kuru nolemts izmantot algas palielināšanai! Bet kam un cik tad plānots palielināt algas? (..) Ir paklusām nolemts sadalīt atalgojumu, pamatojoties uz MK noteikto maksimālo atalgojumu, šādi: 100% no MK noteiktā algas maksimuma - augstākā līmeņa vadībai; 90% vidējā līmeņa vadībai; 70 zemāka līmeņa vadībai; 62% inspektoriem. Kā rezultātā - augstākā līmeņa vadībai alga palielinās par 1230 - 1125 eiro mēnesī; vidējā 500 - 700 eiro mēnesī; zemākā 30 - 100 eiro mēnesī. Bet kas notiek ar pārējiem, proti, zemākā līmeņa vadītājiem un inspektoriem - pamatdarba darītājiem, uz kuriem VID gulstas vislielākais darba slogs? Zemākā līmeņa vadītājiem bija ir 1050, būs 1138 eiro, pieaugs par 88 eiro; inspektoriem ir 736 būs no 778eiro palielinās par 42 eiro; inspektoriem, kuriem ir 804 eiro, būs 875, palielināsies par 71 eiro!” Kā VID vadība to var komentēt? (Lūdzu minēt konkrētus skaitļus un faktus.)
6) publikācijas autors raksta: „Algas plaisa starp inspektoru un vadības algām aug, ja šodien augstākā līmeņa vadītājiem alga ir 3 – 4 reizes lielāka, tad jaunā sadalījuma apstākļos tā būs 5-6 reizes lielāka!” Kā VID vadība to var komentēt?
7) publikācijas autors raksta: „Grafiks darbinieku virsstundām jau ir sastādīts visai vasarai - it kā cilvēkiem nebūtu bērnu, ģimeņu!” Kā VID vadība to var komentēt?
8) publikācijas autors raksta: „Vai VID kāds būs atbildīgs, par šo ne ar ko nepamatoto štatu samazināšanu, neveicot nekādu izvērtēšanu, kā rezultātā darbinieki ir spiesti strādāt virsstundas, bet valsts maksāt dubultā par nostrādātajām virsstundām?” Kā VID vadība to var komentēt?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
