VID nenoliedz, ka dažādās mājas lapas sadaļās norādīts atšķirīgs ienākuma nodokļa apmērs
PIETIEK07.01.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nenoliedz, ka VID interneta mājas lapā var atrast pretrunīgu informāciju par to, kāda tad ir jaunā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme. Galvenajam nodokļu iekasētājam un kontrolierim gan ir pamatojums, kādēļ IIN likme dažādās vietās norādīta atšķirīga, taču netiek sniegta skaidra atbilde - kādas sekas sagaida tos, kuri nebūs sapratuši pareizo nodokļa likmi un vai nu pārmaksājuši vai arī aprēķinājuši to par zemu.
Kāds Pietiek lasītājs gada sākumā bija pamanījis trijos valsts oficiālajos interneta resursos trīs dažādas IIN likmes. Likumi.lv vēstīja, ka tā ir 25%, Finanšu ministrijas mājas lapa – 23%, bet VID – 24%.
Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane bez vilcināšanās apstiprināja, ka IIN likme no 2015.gada 1.janvāra ir 23%. Viņa ar izpratni izturas pret citu valsts interneta resursu atbildīgajiem, jo gadu mijā esot jāmaina daudz informācijas, tādēļ arī varot visu uzreiz nesamainīt. Ministrija kā VID pārraudzības iestāde sazināšoties ar nodokļu iekasētāju, taču nekādas sankcijas pret VID par neprecīzo informāciju nevērsīšot.
VID ir savs skaidrojums, kādēļ interneta mājas lapā uzrādīta spēkā neesoša IIN likme. „VID mājaslapā informācija gada nogalē tika atjaunota, un izmaiņas tika veiktas gan algas kalkulatorā, gan citās mājaslapas sadaļās. Minētajā sadaļā nomainītā informācija nesaglabājās tehniskas kļūmes rezultātā, tādēļ tika ievietota atkārtoti. Pārējās izmaiņas VID mājaslapā izvietotajos metodiskajos un informatīvajos materiālos, t.sk. par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiks veiktas pakāpeniski, ņemot vērā, ka 2015.gada janvārī attiecīgie nodokļu pārskati un deklarācijas tiek sniegtas par 2014.gada decembri, tādējādi aprēķinos ir izmantojama vēl 2014.gada decembrī spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, proti, 24%.
No 2015.gada 1.janvāra spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 23% - būs izmantojama februārī, aprēķinot un deklarējot algas nodokļu maksājumus par 2015.gada janvāri, kad jaunā iedzīvotāju nodokļa likme 23% apmērā, kas tiek aprēķināta ar sistēmas palīdzību, nevis manuāli, tiks iestrādāta arī VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ar kuras starpniecību visiem, izņemot fiziskās personas, kuras neveic nekādu saimniecisko darbību, obligāti jāiesniedz nodokļu pārskati un deklarācijas,” skaidro VID sabiedrisko attiecību daļa.
Uz jautājumu, kāda būs VID rīcība, ja nodokļu maksātājs nebūs noorientējies VID informācijas izplatīšanas smalkumos un samaksājis nepareizi aprēķinātu IIN, sabiedrisko attiecību daļa atbildi nesniedza. FM pārstāve gan apliecināja, ka tiem, kuri būs veikuši nodokļa pārmaksu, tā noteikti tiks atmaksāta atpakaļ, tiesa, viņa nevarēja pateikt, cik ilgā laikā tas notiks.
Savukārt no oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis Pietiek ir saņēmis šādu skaidrojumu:
"Paldies par publikāciju: http://pietiek.com/raksti/vilks_aitas_ada Tā kā tajā minēta arī valsts vietne Likumi.lv un pausts pieņēmums „iespējams, ka vienā no diviem pirmajiem informācijas avotiem ieviesusies cilvēciska kļūda”, ieskatam papildinformācija.
Izprotot cilvēciskos iemeslus (lietotāju pirmais iespaids par 15.pantu, ja neskata to kontekstā ar panta parindi), kādēļ, iespējams, autoram radies šāds priekšstats, vēlamies paskaidrot lietas būtību.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" aktuālā redakcija, kas pieejama vietnē Likumi.lv, 1:1 precīzi atspoguļo likumdevēja pieņemtos grozījumus - tajā nav kļūdas.
Lietas būtība īsumā ir tā, ka, sistematizējot tiesību aktu un veidojot tā aktuālo redakciju ar jaunajām izmaiņām, 15.pantā nav pamata skaitli 25% aizstāt ar 23% (par to ir informatīva norāde šī panta parindē: (..) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. 2015. taksācijas gadā otrās un 2.1 daļas piemērošanai nodokļu likme ir 23 procenti (..).
Portāla Pietiek publikācijā pievienotais attēls (ekrānšāviņš no Likumi.lv) atspoguļo tikai 15.panta fragmentu. Pants kopumā: http://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli#p-539334
Ko saka likums
2013.gada 6.novembra likums "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (http://likumi.lv/ta/id/262316) izsaka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumu 90.punktu šādā redakcijā:
"90. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā un 2.1 daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz skaitļa "25" aizstāšanu ar skaitli "22" stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. 2014. un 2015.taksācijas gadā šā likuma 15.panta otrās un 2.1 daļas un 17.panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanai nodokļa likme ir:
• 2014.taksācijas gadā - 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014.taksācijas gadu;
• 2015.taksācijas gadā - 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu.
Aktuālā redakcija 2015.g. / nākotnes redakcija 2016.g.
Likumdevējs ar attiecīgajiem grozījumiem pārejas noteikumu 90.punktā neparedz to, ka likuma redakcijā (uz 01.01.2015.) 15. un 17.pantā nodokļu likme 25% būtu jāaizstāj ar 23%.
Šiem pantiem parindē ir piezīme par nodokļu likmi 23% (šādi informējot, ka tie ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumu 90.punktu, kas atrodas aktuālās redakcijas teksta noslēgumā).
Savukārt likuma redakcijā uz 01.01.2016. skaitlis „25” ir aizstāts ar „22”. Nākotnes redakcija jau ir pieejama (skat. pielikumā attēlā) vai http://likumi.lv/ta/id/56880/redakcijas-datums/2016/01/01
Arī šīs izmaiņas (skaitļa aizstāšana) veiktas atbilstoši pārejas noteikumu 90.punkta grozījumiem.
Paldies par iedziļināšanos!"
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
