VID ierēdņu veidotā prakse rada un saglabā pamatu ikdienas korupcijai

Pat VID Iekšējās drošības pārvalde ir aizturējusi organizētu grupu par kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot dienesta amatpersonai. Tādas naudas summas starpnieki prasa, lai VID darbinieks izmantotu savu dienesta stāvokli, bet ir arī mazāki uzņēmēju maksājumi. Ministrs Reirs norāda, ka "(..) šādā veidā VID netiks galā ar negodīgajiem darbiniekiem (..)". Tikmēr uzņēmējiem ir skaidrs, ka vēlme “tikt galā ir”, bet reāli “tur – augšā nevienam nav skaidrs kā to izdarīt”.

Zināšanas, kā uzlabot VID, rodas tikai praksē, bet VID praksi (to, ko visvairāk vajadzētu uzlabot) redz un izjūt tikai uzņēmēji, nevis ministri savos augstajos plauktos. Ne jau skaistās VID atbildes pa telefonu būtu jāuzlabo, tās pat ir labas, bet VID likumu piemērošanas prakse. Vadītāji, kas “bijuši dažādos plauktos virs VID” un gadiem saņēmuši labas algas, par kurām (viņu vietā) valsts arī nodokļus nomaksāja, neko tomēr nav izdarījuši, lai situāciju ar VID šaubīgo praksi patiesi uzlabotu.

Bet tieši VID ierēdņu veidotā prakse rada un saglabā pamatu ikdienas korupcijai. VID praksē galvenais ir radīt situācijas, kad “normāli kāds nodoklis nebūtu jāmaksā”, bet VID mašīna praksē tomēr rada mākslīgu “tā maksāšanas pienākumu” – vai pat krimināllietu. Atklāt šādas problēmas VID darbībā būtu jāspēj VID vadībai, tomēr tai tas neizdodas, arī ministri nenolaižas līdz VID praksei. Tad kurš būs tas, kas to atrisinās, uzņēmēji?

Nu, bet tikmēr katru dienu rodas jauni VID uzrēķini, arī nepamatoti, bet tālāk – tas jau ir uzņēmēja pienākums “atrast, kā sarunāt VID”. Bet mēs jau saprotam, ka normālā valstī nekas nemaz nebūtu “jāsarunā”, jo korupcija ideāli rodas gadījumā, kad uzņēmējs zina – nekur ES šāds nodoklis nav jāmaksā – uzrēķins ir mākslīgs. Tikai Latvijas VID praksē pārāk bieži ir sanācis, ka šim konkrētajam uzņēmumam – būs jāmaksā! Nu, un, ja “nesarunāsi”, tad ups – uzrēķins ir spēkā! Tik vienkārši! Ja VID to atcels – arī nekas, jo tas taču nebija jāmaksā, tātad atcelt drīkst – likumīgi! Sapnis, ne korupcija – paņemt naudu par to, par ko uzņēmējam nemaz nav jāmaksā!

Arī krimināllietas pēdējā laikā sāk izbrīnīt – kādas tik netiek izdomātas! Cik neparastas!? Visi eksperti šokā – tāds “ bespreģels” nav bijis, bet, jo lielāks ir “bespreģels”, jo skaistāk to var atcelt un bez aizdomām – ups, jālabo kārtējā VID kļūda! Bet, ja uzņēmējs “nav praties”, kāda problēma - atstāsim spēkā! Tieši tik noderīga VID iekšējās shēmās ir tāda VID vadība, kas nesaprot, ko VID drīkst un ko nedrīkst darīt.

Daudzajiem korumpētajiem grupējumiem VID iekšienē tieši šāda prakse palīdz labi nopelnīt. Un droši vien ne bez pamata uz to kā risku norāda finanšu ministrs. Kāda gan būtu sabiedrības attieksme pret to, ka VID izlabo savu kļūdu? Pareizi – pozitīva. Tikmēr uzņēmēji gaida, lai Reirs veic reformas, kas izslēdz nelabvēlīgu interpretāciju VID iekšienē, bet no VID – ka tā vadība nodrošina saprotamu VID praksi un vairāk cīnās ar tiešām “sliktajiem”, nevis reāli strādājošiem uzņēmumiem.

Minēsim dažus piemērus (tādu gan ļoti ir daudz, bet daži ir piekrituši atklātībai), kas parāda VID neparasto “pārcentību”, kas “ne tikai ir nesaprotama”, bet iznīcinot labos uzņēmumus, vienlaicīgi ļauj mierīgi un daudz brīvāk darboties citiem – īstiem lielu nodokļu krāpšanu organizatoriem, kas visdrīzāk bauda arī atbalstu un pat “piesegšanu” VID iekšienē.

Piemēram, lieta ar gadījumu, kad VID uzrēķina soda naudu par to, ka uzņēmums “sadalījis” maksājumus un maksājis parādu VID pa daļām, godīgi maksājot arī nokavējuma naudu. Uzņēmēji zina, ka tad, ja nokavē maksājumu, jāmaksā nodoklis un kavējuma nauda. Līdz šodienai, kad nodoklis un kavējuma nauda bija nomaksāta, uzņēmējs gulēja mierīgi.

Likums par nodokļiem un nodevām definē izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji. Tātad kritērijs līdz šim bija par to – ir vai nav samaksāti nodokļi pilnā apmērā.

Bet šobrīd VID spēj pasludināt, ka tā ir krimināllieta, un mēģina situāciju tiešām novest līdz šādam absurdam – krimināllietai. Jūs domājat, šeit nebija VID iekšējās korupcijas? Nebija VID iekšējo “naudas gaidu”? Tas vairs nav svarīgi – svarīgi, ka uzņēmums nemeklēja vai neatrada, kā samaksāt korumpētajai VID amatpersonai. Varbūt naivais nemaz neiedomājās, ka jāmaksā? Skaidrs, ka līdz šim nekas tāds nebūtu iespējams, bet šobrīd tas ir “jaunais VID hīts” – uzņēmēju pārstāvju biedrībām tagad ir jāseko daudziem jaunumiem, mēģinot saprast, kur un vai VID izdosies šādi izvērsties pret normāliem uzņēmējiem, biedējot tos ar krimināllietām par to, ka nodokļi jau nomaksāti. Ja izdosies šādu praksi paplašināt, tas apstādinās potenciālos investorus, visas sekas pat mēs nezinām, bet runāt par drošu uzņēmējdarbību Latvijā vairs noteikti nevarēs!

Šāda VID prakse nozīmē, ka jebkurš uzņēmums, kurš ir kavējis nodokļu maksājumus, bet kuram šo kavējumu laikā ir bijuši līdzekļi, kas novirzīti, piemēram, izejvielu iepirkšanai, cita, saistīta uzņēmuma glābšanai vai algu izmaksai darbiniekiem, ir apdraudēts, ka tam tiks ierosināta krimināllieta! Un tagad visi gaida, kurā brīdī ES līmenī pamanīs šādu VID prakses absurdu, kam var tikt pakļauts jebkurš krīzē vai Covid19 sekās iestidzis uzņēmums, kas mēģina izmaksāt strādniekiem algu, bet nevar vienlaicīgi samaksāt arī sociālos maksājumus uzreiz. Pieminētajā gadījumā visi maksājumi ir samaksāti nedaudz vēlāk, samaksājot arī kavējuma naudas, bet ideja par krimināllietu ir tiešām kas negaidīts un Latvijas tēlu graujošs.

Vēl absurdāka ir Latvijas klasiskā situācija, kur mūsu eksportspējīgie uzņēmēji pārdod preci “no noliktavas”, ar zināmiem pārvadātājiem, ar zināmiem klientiem (VID tagad prasa pārbaudīt sadarbības partnerus, tad eksportētāji to arī dara). Taču rezultāts ir traģisks – visiem, kas pārdod preces uz Lietuvu vai citām ES valstīm, ir paredzams PVN uzrēķins. Kad VID tiek norādīti vainīgie, tiem neviens nepievērš uzmanību, un beigu beigās VID veiksmīgi uzrēķina Latvijas eksportētājam (kāda ir valsts politika eksportējošiem uzņēmumiem? Ja šāds ir atbalsts, varbūt varam bez tāda iztikt?). Tas nekas, ka beigu beigās īstie vainīgie netraucēti turpina radīt līdzīgas shēmas.

Vēl vairāk – uzņēmējs centās dot informāciju VID par to, ka ir īstie krāpnieki, Ekonomikas policijai. Uz tiesas dienu neviena no policijām tā arī nebija ierosinājusi lietu par krāpniekiem! Bet tiesā “nāca gaismā fakti, kurus VID būtu varējis izmantot nozieguma atklāšanai”, bet nē – tā vietā ir administratīvi sodīts uzņēmums, “no kā vieglāk šo naudu piedzīt”!

Gribat uzvārdus, kuru VID “nebija interesanti”? VID tie ir zināmi, bet mūsu piemērā, ļausim uzminēt - lūdzu – šie personāži agrāk darbojās kā Latvijas SIA, pēc tam izveidoja UAB un prasīja pārdot preces uz Lietuvu. Nu un šo preci no Lietuvas atveda atpakaļ uz Latvijas objektu pierobežā.

Skaidrs, ka pircēji krāpās! Eiropas Savienības tiesa (EST) jau 2007.gadā lēma (atkārtoti arī vēlāk – 2010. un 2017. gados bija atsauce uz šo EST praksi), ka tad, ja preces ir nodotas piegādātājam un preču nosūtītājs ir visu izdarījis – viņu nevar vainot krāpniecībā. Tas būtu veids, ka Latvijai aizsargāt eksportētāju.

EST saka, ka jābūt iespējai sodīt piegādātāju jeb preču saņēmēju. EST saka - “saņēmējs ir jāuzskata par PVN parādnieku šajā dalībvalstī”. Bet piedzīt no UAB Lietuvas taču ir sarežģīti – tas taču ir “pāri robežai”, tas nekas, ka šī UAB valdes locekļi ir tepat Latvijā labi zināmi “uzņēmēji/shēmotāji”. Tāpēc mūsu VID izveidoja “savu praksi, pretēju EST praksei” un piemēroja uzrēķinu vietējam nosūtītājam.

Ja uzņēmums būtu “atnesis naudu, kur vajadzēja”, droši varētu atsaukties uz EST praksi un šo absurdo situāciju atrisināt vēl VID iekšienē. Bet, ja ne – nekas, iztiksim bez kukuļa, tad VID var piepūstiem vaigiem tiesai stāstīt, ka tieši šādi rodas zaudējumi valsts budžetā. Un aizvainojošākais – šis eksportētājs tagad skaitās sodīts!

Šādi piemēri krājas kaudzēm. Interesanti, kurā brīdī un kurus no daudzajiem piemēriem Reirs izmantos pret Jaunzemi? Par amatā nosēdēto laiku ir parakstīti jau gana daudzi dokumenti – tagad ir jautājums, par ko būs pārmetums? Uzņēmēji cer, ka šādā strīdā radīsies arī kas pozitīvs, piemēram, normāla VID prakse.

Novērtē šo rakstu: