VID ģenerāldirektora amata kandidātam deklarēts darījumiņš ar notiesāta PVN izkrāpēja sievu?
Pietiek lasītājs05.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš jau faktiski apstiprināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā, un acīmredzot nevienam nav ienācis prātā sīkāk palūkoties uz personām, ar kurām Skujiņam ir bijuši dažāda apmēra darījumi. Viņa amatpersonas deklarācijā par 2015. gadu redzami arī 150 eiro, kas saņemti no kādas Žanetes Jansones. Taču Uzņēmumu reģistrā ir atrodama tikai viena Žanete Jansone – 2008. gadā par PVN izkrāpšanu notiesātā uzņēmēja Ernesta Jansona sieva.
Ernests Jansons savulaik bija ar Vladimira Vaškeviča spridzināšanu saistītā uzņēmuma Grupa Media valdes loceklis. To, ka Grupa Media nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, apliecina spriedums tās valdes loceklim Ernestam Jansonam. 2008.gada 27.jūnijā viņam tika piespriesti pieci gadi nosacīti un viena miljona eiro atmaksa valstij.
Ja kāds netic manis minētajiem faktiem, tos ir viegli pārbaudīt. VID publiskajā datu bāzē ir redzams: Māris Skujiņš gada deklarācijā ir norādījis 150 eiro, kas kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņemti no kādas privātpersonas Žanetes Jansones.
Ja mēģināsiet pameklēt Uzņēmumu reģistrā vai Lursoft datu bāzē, ātri vien noskaidrosiet, ka tur ir atrodama tikai viena – 1973. gadā dzimusi Žanete Jansone, kura ir SIA Delsico projekti valdes locekle un vienīgā īpašniece.
2006. gadā viņa ir reģistrējusi laulāto mantisko attiecību līgumu ar 1974. gadā dzimušo Ernestu Jansonu, kuram visa uzņēmējdarbība beigusies 2006. gada vidū. Cita starpā viņš bijis arī SIA Grupa Media valdes loceklis.
Tagad šī "uzņēmēja" sieva acīmredzot ir topošā VID priekšnieka paziņa, no kuras viņš pa kādu sīku pakalpojumu ir saņēmis 150 eiro. Protams, sīkums, bet interesanti, ka tiesībsargājošām iestādēm "nav nekādu aizdomu", ka Ernesta Jansona vai viņa apkārtnes cilvēki varētu kaut ko sarunāt ar topošo VID priekšnieku vai būt kontaktos ar viņu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
