VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus
Antra Ozoliņa*08.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lai atgūtu savas sociālās iemaksas, Tokyo City darbinieki kopīgā vēstulē ir vērsušies pie Latvijas valsts prezidenta Egīla Levita, ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Krišjāņa Feldmana, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas.
Kopš 2021. gada 9. augusta pastāv strīds starp VID un SIA Tokyo City par nodokļu parādu piedziņu no trīs uzņēmumiem (SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd). Šie trīs uzņēmumi nav saistīti ar SIA Tokyo City, bet iepriekš, izmantojot franšīzes nosacījumus, darbojās ar analoģisku restorānu nosaukumu.
Tikai izmantotā nosaukuma līdzības dēļ VID no SIA Tokyo City pieprasa 10 miljonus eiro par šo trīs uzņēmumu nenomaksātiem nodokļiem. Soda naudu nomaksai VID vienpusēji ir novirzījis arī visas par darbiniekiem veiktās kārtējās sociālās iemaksas par 2021. gada jūliju 130 000 eiro apmērā.
Uzņēmuma darbinieki vēstulē uzsver: “Šajā situācijā mēs uzskatām, ka šīs sociālās iemaksas mums no VID puses ir nolaupītas, tāpēc lūdzam Jūs rīkoties taisnīgi pret godprātīgiem Latvijas nodokļu maksātājiem un atgriezt mūsu sociālās iemaksas par mūsu darba samaksu, ieskaitot tās tam paredzamajiem mērķiem sociālajā budžetā.”
Jāuzsver arī tas, ka VID rīcības dēļ visi Tokyo City restorāni un piegādes dienests kopš 6. septembra ir apturējuši darbu un līdz ar to visiem uzņēmuma darbiniekiem var draudēt palikšana bez darba. Līdz ar to sociālo iemaksu jautājums cilvēkiem ir īpaši aktuāls šajā starpposmā, ja viņi tiešām kļūs par bezdarbniekiem un būs spiesti meklēt jaunu darbavietu.
* Tokyo City kvalitātes kontroles speciāliste
Attēlā - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
