Iesaki rakstu: 
Pavisam drīz jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) paziņos savu (?) lēmumu attiecībā uz atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes tālāko likteni.
Likmju licēji par ticamāko variantu uzskata, ka A.Ašeradens atjaunos I.Jaunzemi amatā. Sabiedrībai tas tiks pasniegts kā rezultāts ilgstošai un visaptverošai pārbaudei, kuras rezultātā daudzskaitlīgi, kaut nezināmi vērtētāji būs snieguši savu vērtējumu, ka šī ierēdne var turpināt darbu.
Kaut arī sena gudrība māca, ka ekskrements, arī ietīts konfekšu papīrā ir ekskrements, A.Ašeradena spējas pasniegt šādu dāvanu sabiedrībai netiek apšaubītas. Tādēļ interesantāk ir saprast, kas tad īsti notiks pēc I.Jaunzemes atgriešanās.
Pirmkārt, I.Jaunzemei būs jāsāk atstrādāt parādu par labvēlības izrādīšanu. Lielākais viņas kreditors tagad būs JV un ar to saistītie cilvēki. Turpat apkārt grozīsies vēlēšanās izkritušie I.Jaunzemes iepriekšējie saimnieki A/Par. Nacionālā apvienība kā vienmēr tradicionāli paņems savu daļu. Savukārt tikai no Apvienotā saraksta pašu izveicības būs atkarīgs, cik lielu I.Jaunzemes izpratni viņi palūgs par svarīgi kārtojamiem jautājumiem.
Otrkārt, I.Jaunzemei būs jāizvēlas jauns Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) priekšnieks. Iepriekšējā priekšnieka Kaspara Podiņa negaidītā atlūguma iesniegšana bija milzīgs pakalpojums gan pašai I.Jaunzemei, gan A.Ašeradenam. Vienlaikus skaidrs, ka NMPP notiks tīrīšana, kuras rezultātā K.Podiņa cilvēki tiks nostumti malā un amatos tiks ielikti I.Jaunzemei un viņas saimniekiem ērtāki cilvēki.
Par visticamāko kandidātu uz VID NMPP direktora vietu tiek piesaukts pašreizējais VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītājs Aigars Prusaks - bēdīgi slavenā Jura Juraša kolēģis no KNAB laikiem. Gadījumā, ja tas tiešām notiks, varēsim uzskatīt, ka ir piepildījies slapjākais no J.Juraša sapņiem - pārņemt kontroli pār Nodokļu un muitas policiju.
A.Prusaka cilvēki jau šobrīd aktīvi interesējas par lietām, kuras īsti neietilpst viņu darbības sfērā, bet kurās apgrozās lieli līdzekļi. Ņemot vērā šo darboņu vienkāršo domāšanu, varam viegli paredzēt gan atsevišķu ēnu biznesmeņu uzplaukumu, gan interesantus kriminālprocesus.
Protams, pastāv arī teorētiska iespēja, ka A.Ašeradens (precīzāk, viņa politiski saimnieciskās darbības partneri) vienosies aizsūtīt I.Jaunzemi tur, kur viņa spētu valstij nodarīt mazāk ļaunuma. Tomēr visdrīzāk A.Ašeradenam būs vieglāk paskaidrot sabiedrībai, kāpēc nevar tikt atlaista tik klaji nekompetenta ierēdne, kuras vadībā korupcija VID zeļ vēl leknāk nekā N.Jezdakovas un I.Pētersones laikos, nekā pazaudēt izcili nodrošinātas vecumdienas gan pašam, gan citiem labiem cilvēkiem.
Mēs savukārt turpināsim informēt Pietiek lasītājus par to, kā klājas VID astoņkājim un tā jaunajiem locekļiem - A.Ašeradenam un A.Prusakam. Par šo locekļu pagātni un daži jautājumi par tagadni - jau pavisam drīz.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
