VID apturējis Reira uzņēmuma darbību jau pirms trim gadiem, bet tas joprojām netiek likvidēts
PIETIEK16.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
20 kapitāldaļas SIA Cibus Tree – šādu īpašumu savā amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu uzrādījis bijušais finanšu, tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība). Taču izrādās, ka šī uzņēmuma darbību Valsts ieņēmumu dienests (VID) apturējis jau pirms trim gadiem, taču Reirs un citi uzņēmuma īpašnieki trīs gadu laikā nav uzskatījuši par vajadzīgu to oficiāli likvidēt.
SIA Cibus Tree kapitāldaļas 569 eiro nominālvērtībā līdzšinējais labklājības ministrs deklarē jau vairākus gadus, un Lursoft dati rāda, ka viņš ir 20% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks. Tikpat daudz kapitāldaļu pieder arī Reira sievai Gundai Reirei, kas ir cita Vienotības pārstāvja, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, un vēl arī Dāvim Auškāpam, Aijai Grimzei un Elīnai Purlācei.
Taču, kā rāda VID publiski pieejamo datu bāze, jau pirms trim gadiem, 2015. gada 8. decembrī VID Nodokļu pārvalde noteikusi ministra uzņēmumam aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai.
Neilgi pirms tam, 2015. gada 27. novembrī VID pieņēmis lēmumu par Reira un kompanjonu uzņēmuma saimnieciskās darbības, savukārt pusgadu vēlāk, 2016. gada 26. maijā VID pieņēmis lēmumu par SIA darbības izbeigšanu.
Neraugoties uz šiem lēmumiem, ne Reirs un viņa sieva (abi attēlā), kuriem kopā uzņēmumā pieder 40% kapitāldaļu, ne kāds cits no SIA līdzīpašniekiem nav veikuši nekādas darbības, lai uzņēmumu oficiāli likvidētu.
Kā rāda Lursoft dati, 2008. gadā dibinātā SIA Cibus Tree oficiāli nodarbojās ar reklāmas aģentūru darbību, taču ar nodokļu nomaksu budžetā neaizrāvās. Pēdējais gads, kad SIA uzskatīja par vajadzīgu iesniegt gada pārskatu, bija tas pats 2008. gads.
2014. gadā uzmanību toreizējā finanšu ministra uzņēmumam pievērsa laikraksts Diena, norādot: „Runa ir par SIA Cibus Tree, kuru ministrs uzrādījis kā savu un kurā daļas pieder arī viņa kundzei. Uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un pēdējo gada pārskatu iesniedzis par 2008. gadu (!).
Īsumā un bez lirikas – sods par gada pārskata neiesniegšanu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var sasniegt 700 eiro. Savukārt, ja pārskats nav iesniegts jau par pieciem gadiem, sods kopā var būt pat līdz 3500 eiro. Katram, kurš saskāries ar VID naskumu un bargumu šādos gadījumos, komentāri būs lieki.
Gada pārskats nekļūtu par būtisku niansi, runājot, piemēram, par kultūras ministru, taču finanšu ministra gadījumā tas ir fundamentāli svarīgi. Atbildīgā par nodokļu iekasēšanas iestādi Latvijā kristāldzidrums šādos jautājumos ir simbolisks. Jo pārskata neiesniegšana var nozīmēt, ka uzņēmums slēpj darbības rezultātu. Tāpat nevar noteikt maksājamo nodokļu apmēru, un nav zināms, vai tie tiek maksāti vispār.
Un tas viss, runājot par uzņēmumu, kurā finanšu ministram ir daļas. Iedomāsimies Ceļu policijas šefu, kurš balansē uz 700 eiro administratīvā soda robežas.
Neizslēdzu un visticamāk firma šajā gadījumā ir «tukša» vai nedarbojas. Taču runa ir par attieksmi, principiem un šajā gadījumā visupirms par piemēru. Tāpat tas ir svarīgi apstākļos, no pašiem pirmsākumiem pārstāvot politisko spēku, kam moralizēšana gadiem bijusi „izdzīvošanas maize”. Par nezināšanu arī diezin vai var būt runa Reira gadījumā, kurš bijis gan bēdīgi slavenās Prudentia partneris un boss, gan Trasta komercbankas viceprezidents.”
Reirs uz šo publikāciju oficiāli nereaģēja, taču tieši pēc tās tika pieņemts VID lēmums par uzņēmuma darbības pārtraukšanu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
