VID, visticamākais, jārēķinās ar tiesvedību par savu nolaidīgo rīcību kases aparātu lietā
PIETIEK11.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daces Pelēkās (attēlā) pagaidām vadītajam Valsts ieņēmumu dienestam (VID), visticamākais, jārēķinās ar tiesvedību par savu Pietiek jau vairākkārt aprakstīto rīcību „pēkšņi atklātās” kases aparātu neatbilstības lietā, - kā zināms Pietiek, vēršanos administratīvajā tiesā apsver SIA CHD, kas līdz ar konkrētiem kases aparātu pircējiem ir galvenā cietusī no VID nolaidīgās rīcības. Šodien publicējam uzņēmuma tehniskā direktora Ritvara Zidera skaidrojumu:
„Mūsu kases aparāti pirms gada izgāja atbilstības pārbaudi, ko veica auditorkompānija Ernst&Young. Atbilstības institūcija pateica, ka tie atbilst MK noteikumu prasībām. Tad šis dokuments tika iesniegts VID, lai iepazītos. Pēc kādām divām nedēļām VID ielika reģistrā, ka šis aparāts atbilst MK noteikumu prasībām.
Pusgadu tirgojām kases aparātus. Tad pagājušā gada novembrī kāds VID inspektors nāca klajā ar paziņojumu, ka šajos aparātos atrastas neatbilstības. Ziņojums sākumā vairāk izplatījās pa VID aprindām, tad ziņoja mums.
Kurš tagad vainīgs? Mēs jau tikai uztaisām tā, kā prasa. Iesniedzam atbilstības institūcijai, kura tad arī pasaka, ja kaut kas neatbilst, tad mēs to labojam, līdz pasaka, ka viss atbilst.
Bet VID rīkojās neparasti. Sāka staigāt pa tirdzniecības vietām un konstatēt, ka neatbilst. Sabiedēja tirgotājus. Mūsuprāt, tur nevar neko nošmaukt, bet VID acīmredzot ir citās domās.
Mēs gribējām šajā situācijā paiet malā, lai VID ar Ernst&Young paši tiek galā. Bet izrādās, ka Ernst&Young viedoklis nedrīkst konfrontēt VID viedoklim. Auditorkompānija atsauca izsniegto sertifikātu, VID izņēma šos aparātus no atļauto kases aparātu saraksta.
Mēs saņēmām VID prasības, kas ir jāizmaina, Uztaisījām jaunu programmatūru, lai arī mums šķiet, ka arī iepriekšējā atbilda MK noteikumiem. Ja nosertificēs, tad varēs likt virsū.
Kas par to maksās? Tas ir labs jautājums. Apkalpojošie dienesti, kas dodas pie tirgotāja uz vietas un veic pārprogrammēšanas darbus, par velti nestrādā. Tas, ko viņi redz sev pretī, ir tirgotājs, no kura apkalpojošais dienests vēlas iekasēt naudu. Bet tirgotājs saka, ka nav vainīgs. Viņš nopircis kases aparātu no atļauto aparātu saraksta.
Medijos parādījusies informācija, ka nomaiņai jānotiek uz ražotāja rēķina un tad meklēs, kurš vainīgs. Mēs uzskatām, ka vispirms jānoskaidro, kurš vainīgs, un tad var prasīt, lai tas maksā par nomaiņu...”
Kā zināms, VID pašlaik publiski apgalvo, ka kases aparātus sistēmā ir iekļāvis pēc atbilstības institūcijas apliecinājuma un esot nevainīguma kalngals. Tiesa, neviens no VID ierēdņiem neiedomājās klātienē pārbaudīt konkrētā modeļa atbilstību pašu izstrādātajiem MK noteikumiem, un tagad vaina tiek novelta uz atbilstības institūcijas izsniegtajiem apliecinājumiem, uz kuriem VID ir it kā esot paļāvies.
Faktiski tas nozīmē, ka VID ir uzticējis nozīmīgu valsts funkciju privātajam sektoram, nepārliecinoties par tā spēju izpildīt uzticēto funkciju: Ernst&Young ir nepamatoti izsniegusi 18 000 kases aparātu atbilstības apliecinājumus, savukārt VID nav atņēmis Ernst&Young tiesības pildīt atbilstības institūcijas pienākumus.
Pietiek jau ir minējis, ka VID ne tikai nav atņēmis tiesības pildīt atbilstības institūcijas pienākumus Ernst&Young, bet šo auditorkompāniju pieaicinājis kā ekspertu jaunā, gandrīz 40 miljonu eiro projektā – MAIS.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
