Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.

I

No bezgalīgā pagātnes notikumu krājuma nācija rada savu neatkārtojamo biogrāfiju. Mēs redzam latviešu nācijas biogrāfiju caur skatījumu uz vēstures notikumiem un to attiecīgu vērtējumu.

Šī biogrāfija ietver vēsturiskus faktus un hronoloģiju, bet ne tikai. Šeit kristalizējas nācijas pamatvērtības – kādā veidā mēs atlasām faktus un kādā veidā mēs to vērtējam.

Šīs nācijas pamatvērtības vieno paaudzes, veido nacionālo pašapziņu un identitāti.

Latvijas valsts pamatvērtības ir ietvertas Satversmes ievadā; tās ir neatkarība, demokrātija, latviešu valoda un piederība Eiropas kultūrtelpai.

Tās ir arī brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, atbildība pret nākamajām paaudzēm un darba tikums. Tas ir arī nosodījums totalitārajiem – komunistiskajam un nacistiskajam – režīmiem, kas šeit valdīja pietiekoši ilgu laiku.

Šīs pamatvērtības ir nobriedušas latviešu nācijas vēstures gaitā; tās varam atpazīt konkrētos vēstures notikumos.

Tādēļ tieši vēstures izglītības uzdevums ir palīdzēt topošajiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem apgūt Latvijas valsts pamatvērtības, izprast mūsu sabiedrības kopīgo morālo kodolu.

II

Godātie skolotāji un izglītības politikas īstenotāji!

Mēs ik pa laikam dzirdam gaušanos par skolēnu vājajiem rezultātiem eksaktajos mācību priekšmetos. Taču pēdējā laikā aizvien skaļāk publiskajā telpā izskan arī pārmetumi, ka jauniešu izpratne par Latvijas valstiskumu un tā vēsturi ir nepietiekama. Tas liek vaicāt, cik kvalitatīva ir mūsu vēstures izglītība.

Vai vēstures mācība nodrošina, piemēram, to, ka, pabeidzot skolu, katram jaunietim ir pietiekamas zināšanas par Latvijas vēstures gaitu? Vai katrs jaunietis ir apguvis demokrātiskas valsts pilsonim nepieciešamās zināšanas par mūsu valsts pamatvērtībām?

Protams, par to nav atbildīgi vienīgi vēstures skolotāji.

III

Droši vien līdzīgu jautājumu sev uzdeva arī amatpersonas un eksperti, kuri izstrādāja izglītības satura reformu projekta “Skola 2030” laikā. Šī reforma izvirzīja ļoti ambiciozus mērķus. Taču jebkuras reformas efektivitāte atklājas praksē, nevis “uz papīra”.

Šobrīd briest problēmas, kas var būtiski apgrūtināt izglītības mērķu sasniegšanu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai vēstures un sociālo zinātņu skolotāji vienotos, kā virzīties tālāk, lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu vēstures mācīšanu.

“Skola 2030” kontekstā satraukumu rada izglītības satura neskaidrības, atbilstošas didaktikas, mācību materiālu trūkums, nepietiekamais atbalsts vēstures skolotājiem.

Pēc vairāku gadu pieredzes ir pienācis laiks rūpīgi un drosmīgi izvērtēt jaunās mācību metodes un mācību saturu. Jāpatur viss labais, kas ir sasniegts, un jākoriģē tas, kas nav tik izdevies. Patlaban ir īstais laiks to darīt.

IV

Vēstures skolotājiem demokrātiskā valstī ir jāprot atrast līdzsvaru starp faktiem, kritiskās domāšanas kompetenci un vērtībās balstītu skatījumu.

Pirmkārt, kritiskās domāšanas pieeja nozīmē arī zināšanas par faktiem. Tikai tad, ja ir zināmi fakti, tos ir iespējams kritiski vērtēt. Vispirms fakti, tad to jēgpilna sasaiste un kritisks izvērtējums.

Tādēļ jābūt skaidri noteiktam, kas jaunajam cilvēkam, beidzot skolu, ir jāzina par Latvijas vēsturi. Protams, Latvijas vēsture lielā mērā ir jāredz kontekstā ar Eiropas vēsturi un ar pasaules vēsturi.

Otrkārt, tie fakti, kas jaunajam cilvēkam ir jāzina, ir jāprot sasaistīt jēgpilnā priekšstatā par vēsturi.

Atsevišķiem iekaltiem faktiem nav nozīmes. Tikai šo faktu jēgpilnai sasaistei kopējā priekšstatā par Latvijas vēsturi, atsevišķiem tās posmiem, tāpat arī Eiropas un pasaules vēsturi ir nozīme. Jo nevis atsevišķi fakti, bet tikai vēstures priekšstats veido to garīgo bāzi, kas ietekmē cilvēka domāšanu.

Treškārt, vēstures faktu atlasei un to veidotajam vēstures priekšstatam ir jābūt vērtībās balstītam. Kritiskās domāšanas pieeja loģiski prasa ieņemt vērtējošu pozīciju ārpus vērtējamā objekta. Kritiski domājošam cilvēkam ir jāapzinās, uz kādām vērtībām balstās šī pozīcija. Viņam ir jāreflektē arī par šo savu pozīciju.

Kritiskās domāšanas pieeja nenozīmē vērtību relatīvismu. Šai vērtētāja pozīcijai ir jābūt balstītai uz noteiktām sabiedrības un valsts vērtībām. Mēs esam demokrātiska valsts, un tas nozīmē, ka šīm vērtētāja pozīcijām ir jābūt balstītām demokrātiskas valsts vērtību sistēmā. Šīs vērtības, kā jau minēju, ir noteiktas Satversmes ievadā un raksturu mūsu valsts un tautas identitāti.

V

Skolotājam bez atbilstošas sagatavotības un prasmēm būs grūti nodrošināt šādu vērtībās balstītu pieeju Latvijas vēsturei.

Tāpēc skolotāju kvalifikācijai ir tikpat liela nozīme kā vēstures priekšmeta saturam. Taču tā jau ilgu laiku ir atstāta novārtā. Nav pietiekoši skaidra un pārliecinoša plāna, kā risināt vēstures skolotāju trūkumu, kā nodrošināt nākamo pedagogu paaudzi.

Tāpat trūkst sistemātisku pētījumu vēstures didaktikā. Nav īstu valsts pētījumu programmu par šiem jautājumiem. Latvijas vēstures didaktikas iespējas pārņemt citu Eiropas valstu pozitīvo pieredzi nav ietvertas mūsu skatījumā uz vēstures priekšmeta mācīšanu.

Akūta problēma, protams, ir vēstures skolotāju trūkums, īpaši vēl joprojām pastāvošajās mazākumtautību skolās. Latvijas vēstures un pamatvērtību mācīšana šajās skolās var nereti atgādināt staigāšanu pa ideoloģisku mīnu lauku.

Kā motivēt Latvijai lojālus skolotājus strādāt ar skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā? Kādi didaktiski risinājumi pedagogiem ir pieejami, lai varētu pilnvērtīgi strādāt šādā vidē?

Starptautiskā jauniešu pētījuma dati, kas iegūti 2021. gadā, rāda, ka krievvalodīgie jaunieši vecumā no 14 līdz 29 gadiem aptaujā ir trīsreiz biežāk atbildējuši, ka Latvijai 20. gadsimtā vislabāk tomēr ir klājies padomju okupācijas laikā. Kā šiem skolēniem stāstīt par padomju okupācijas režīma pastrādātajiem noziegumiem? Vai, piemēram, par pēckara nacionālo pretestības kustību padomju okupācijas režīmam, kas ir svarīga Latvijas vēstures lappuse.

Vēstures skolotājiem jāspēj iemācīt jauniešiem šo mūsu priekšstatu par Latvijas vēsturi. It sevišķi tiem bērniem, kuru ģimenes vēl atrodas Krievijas propagandas ietekmē.

VI

Godātie skolotāji!

Mēs nedrīkstam ļauties vēlmju domāšanai un cerēt, ka šīs un citas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Nedrīkst pieļaut, ka reforma vēstures mācīšanu skolās padarītu fragmentāru, tādējādi vairojot ignoranci un morālo relatīvismu.

Ir nepieciešama skaidra stratēģija vēstures un valsts pamatvērtību mācīšanā, kas paredz sistemātisku sasniegto rezultātu izvērtējumu un attiecīgas korekcijas.

VII

Man ir jāatzīst, ka pēdējos 30 gados šāda konsekventa politika no mūsu izglītības sistēmas nav bijusi.

Bieži ir izskanējusi labā griba un apņemšanās, ir bijuši arī atsevišķi labi un ļoti labi projekti, taču ir pietrūcis mehānisms, kas nodrošinātu šī virziena ilgtspēju. Tieši tas ir vajadzīgs, jo katrai paaudzei ir jāapgūst mūsu sabiedrības un valsts pamatvērtības, kas lielā mērā ir izveidojušās no mūsu vēsturiskās pieredzes. Šīs vēsturiskās pieredzes atklāšana un transformācija pamatvērtībās ir uzdevums, kāpēc vispār mācās vēsturi. Ne jau lai “iekaltu” vai uzzinātu atsevišķi izolētus faktus.

VIII

Tas iespējams tikai, ja šo uzdevumu institucionalizēs. Ilgstoši balstīties tikai uz entuziasmu un atsevišķu personu interesi nenodrošinās šī uzdevuma ilgstošu izpildi.

Tādēļ es rosinu padomāt par jaunu institūciju – Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu. Šo ideju ir pārdomājis un izvirzījis profesors Valters Nollendorfs.

Šādi institūti faktiski pastāv visās valstīs, kas ir piedzīvojušas totalitārus režīmus. Igaunijā tas ir Vēsturiskās atmiņas institūts, Lietuvā – Genocīda un pretestības institūts, Polijā – Vēsturiskās atmiņas institūts. Arī Čehijā, Slovākijā, Ukrainā, Vācijā ir šādas institūcijas, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas pastāvīgi, kam valsts ir devusi uzdevumu to darīt. Tas nav tikai entuziastu pulciņš – kas ir ļoti labi –, bet ilgstoši ar to nepietiek.

Es domāju, ka mums arī ir jāsaņemas un jārada šāda veida institūcija. Tas būtu konsekvents risinājums.

Patlaban šo uzdevumu daļēji pilda Latvijas Okupācijas muzejs, taču tam patiesībā ir cita misija.

Šī institūta uzdevums jo īpaši būtu atsegt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tā atbildībā būtu ne tikai vēstures pētniecība, bet it sevišķi Latvijas vēstures un Latvijas valsts vērtību komunikācija gan Latvijas sabiedrībai, gan ārvalstīs.

Priekšstats par Latviju ārvalstīs rodas no vēstījumiem, ko lielā mērā ietekmē Krievija, un Krievija to dara ļoti aktīvi, ar diezgan lieliem panākumiem. Ja mēs neko nedarām vai ir tikai atsevišķi projekti, tad ar to ir par maz.

Mēs to varam sasaistīt arī ar Latvijas drošības jautājumu. Kādēļ lai citas valstis izrādītu solidaritāti ar Latviju? Tādēļ, ka mums ir līdzīgas vērtības, bet tas ir jākomunicē.

Tādēļ es teiktu, ka šim institūtam primārais uzdevums būtu publiskās vēstures un vērtību komunikācija.

Šāda institūta darbība stiprinātu mūsu nācijas pašapziņu un vērtības atbilstoši modernas, demokrātiskas, tiesiskas un latviski nacionālas Latvijas vajadzībām.

Šis institūts, protams, varētu sniegt arī noteiktu atbalstu vēstures izglītības, satura un didaktikas attīstībai, pedagogu kvalifikācijai.

IX

Godātie skolotāji!

Kvalitatīva vēstures mācīšana ir stratēģisks ieguldījums nākotnē.

Mēs dzīvojam nemierīgos laikos, jo tiek “mesti” izaicinājumi demokrātisko valstu noturībai, it sevišķi Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas noturībai.

Pasaules vēsture māca, ka nācijām ar skaidru morālo horizontu un ar pamatvērtību apziņu ir labākas iespējas kuģot cauri vētrainiem ūdeņiem.

Es vēlos pateikties Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībai par iniciatīvu organizēt šo konferenci. Novēlu konstruktīvas diskusijas par vēstures un valsts pamatvērtību lomu Latvijas skolās!

* runa diskusijā “Vēstures mācība: vieta stundu sarakstā un loma Satversmes vērtību apguvē”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...