Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods
Velta Čebotarenoka*26.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Jaunietim Vladam pēc piedalīšanās šajā plaši apmeklētajā pasākumā uzbruka nezināma persona tikai tāpēc, ka viņš bija ap pleciem apņēmis Ukrainas valsts karogu. Uzbrucēja darbība bija vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tas bija politiski motivēts naida noziegums, vērsts uz to, lai demonstrētu atbalstu agresorvalstij Krievijai un tās politikai Ukrainā, jo jaunietis tika izraudzīts par uzbrukuma mērķi tikai tāpēc, ka agresīvo personu nokaitināja Ukrainas valsts simbols - karogs. Tiesiskā valstī absolūti nepieņemams ir arī fakts, ka agresīvo personu neapturēja viņa dzīvesbiedre - policiste.
Uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Šobrīd noziegumu pastrādājušajai personai prokuratūra kā sodu piemērojusi 200 stundu piespiedu darba sabiedrības labā. Kā zināms, nosakot sodu, jāņem vērā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums. Mūsuprāt, prokuratūras pieņemtais lēmums nav adekvāts un neatbilst pastrādātā nozieguma dziļākajai jēgai. Tas kalpos kā uzmundrinājums līdzīgi domājošām personām, ja mūsu valstī, pastrādājot naida noziegumus, vainīgie netiks sodīti atbilstoši nodalījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Mēs uzskatām, ka uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Mēs esam atjaunojuši Latvijas Republiku un arī Latvijas Republikas Satversmes darbību. Latvijai ir jābūt vietai, kurā jebkurš sabiedrības pārstāvis, kurš iestājas par demokrātiju, brīvību, neatkarību un nosoda agresorvalsts Krievijas izraisīto karu Ukrainā, var justies droši un neapdraudēti.
Aicinām darīt visu, kas iespējams Jūsu kā ģenerālprokurora spēkos, lai minētais naida noziegums tiktu izskatīts atklātā tiesas procesā un vainīgās personas saņemtu nodarījumam atbilstošu reālu cietumsodu.
* biedrības "4. maija deklarācijas klubs" vārdā (biedrībā apvienojušies bijušie Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu)
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
