Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods
Velta Čebotarenoka*26.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Jaunietim Vladam pēc piedalīšanās šajā plaši apmeklētajā pasākumā uzbruka nezināma persona tikai tāpēc, ka viņš bija ap pleciem apņēmis Ukrainas valsts karogu. Uzbrucēja darbība bija vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tas bija politiski motivēts naida noziegums, vērsts uz to, lai demonstrētu atbalstu agresorvalstij Krievijai un tās politikai Ukrainā, jo jaunietis tika izraudzīts par uzbrukuma mērķi tikai tāpēc, ka agresīvo personu nokaitināja Ukrainas valsts simbols - karogs. Tiesiskā valstī absolūti nepieņemams ir arī fakts, ka agresīvo personu neapturēja viņa dzīvesbiedre - policiste.
Uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Šobrīd noziegumu pastrādājušajai personai prokuratūra kā sodu piemērojusi 200 stundu piespiedu darba sabiedrības labā. Kā zināms, nosakot sodu, jāņem vērā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums. Mūsuprāt, prokuratūras pieņemtais lēmums nav adekvāts un neatbilst pastrādātā nozieguma dziļākajai jēgai. Tas kalpos kā uzmundrinājums līdzīgi domājošām personām, ja mūsu valstī, pastrādājot naida noziegumus, vainīgie netiks sodīti atbilstoši nodalījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Mēs uzskatām, ka uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Mēs esam atjaunojuši Latvijas Republiku un arī Latvijas Republikas Satversmes darbību. Latvijai ir jābūt vietai, kurā jebkurš sabiedrības pārstāvis, kurš iestājas par demokrātiju, brīvību, neatkarību un nosoda agresorvalsts Krievijas izraisīto karu Ukrainā, var justies droši un neapdraudēti.
Aicinām darīt visu, kas iespējams Jūsu kā ģenerālprokurora spēkos, lai minētais naida noziegums tiktu izskatīts atklātā tiesas procesā un vainīgās personas saņemtu nodarījumam atbilstošu reālu cietumsodu.
* biedrības "4. maija deklarācijas klubs" vārdā (biedrībā apvienojušies bijušie Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu)
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
