Veselības nozarē ir grandioza krīze, bet nav ne rīcības, ne plāna, ne ministres
Pietiek lasītājs25.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut ir jau februāris, tikai pašlaik 2023. gada budžets ceļo pa Saeimu, kur gaidāmas tā skatīšanas komisijās un sēdē, taču, kā ierasts, bez lielām izmaiņām tas tiks virzīts tālāk un tieši šādi apstiprināts.
Deputātu “kvotu” it kā šogad nebūs, pēc „Apvienotā saraksta” (AS) frakcijas vadītāja E.Tavara teiktā: „Ja kaut ko piešķiram, tad lēmumam jābūt caurspīdīgam, lai pilnīgi visiem būtu absolūti skaidrs pamatojums, tieši šādi tiek bīdīts cauri finansējums rallijam un basketbolam.”
https://nra.lv/politika/404980-tavars-koalicija-neatbalsta-deputatu-kvotas-2023-gada-budzeta.htm
Redzams, ka šādas kvotas tomēr ir un AS tās izmanto, bet nepavisam ne tā, kā tika solīts, lai veselības aprūpe būtu prioritāte. Veselības ministrijas (VM) ministres L.Menģelsones (amatam deleģēta no AS) kārtējās absolūtās sarkanās līnijas neviens nav ne pamanījis, ne reaģējis uz tām.
Lai gan finanšu ministrs A.Ašeradens („Jaunā vienotība”) kaut kur pauž, ka veselībai un labklājībai naudas ir par maz, nekas neliecina par rīcību šo situāciju labot. Vai tiešām nepietika nieka 30 miljonu, lai sasniegtu absolūtās sarkanās līnijas, vai tomēr ministres L.Menģelsones sniegums nav pārliecinošs un paralēli naudas prasīšanai nav redzami nekādi reāli pasākumi, kur un kā tas uzlabos kopējo situāciju veselības aprūpē.
Nav dzirdēts, ka tiktu uzsākts audits veselības finansēšanas jomā, lai optimizētu izdevumus, kā to solīja L.Menģelsone, stājoties amatā. Bet pamanāma ir rosība ap E-veselību, kaut nekur nav bijis kāds publisks iepirkums vai apspriešana - kā to darīt un kāds būs sagaidāmais rezultāts. Izskatās, ka D.Pavļuta (A/PAR) iestrādes E-veselībā turpinās un izraudzītās firmas turpina apgūt naudu un vēlreiz veidot valstiski svarīgo sistēmu, taču kas tās ir?
Grūti saprast, kur pazudušas ministres L.Menģelsones TOP menedžmenta spējas, lai iepludinātu sistēmā vairāk naudas. Nav vērts piepūlēties, jo var pielikt klāt kaut kur kaut kādu koeficientu un viss. Arī intervijās jaunā ministre nesola ne reformas, ne veselības sistēmas uzlabojumus. Faktiski neko, kas prasītu VM darbu vai veselības aprūpes kvalitātes un darba efektivitātes uzlabojumus vai uzraudzību.
Ļoti ātri ministre L.Menģelsone ir iekļāvusies kopējā dziesmā – dodiet naudu, vajag visam! Izskatās, ka līdz šim brīdim viņai tā arī nav izdevies izlasīt valdības deklarācijā teikto. Kā menedžerei (par ko sevi uzskata) ir jāsaprot, ka jebkura sistēma darbojas un tiek organizēta tā, lai sasniegtu mērķi, kam tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai mērītu, kā tas tiek sasniegts.
Ja šobrīd lielākie naudas patērētāj ir slimnīcas, tad kur šeit identificēti “melnie caurumi”, kā tiek vērtēts padarītais, tā izmaksas? Vai slimnīcās tiešām atrodas tikai smagi slimi pacienti, kuri nevar saņemt ārstēšanu ambulatori? Kā tiek mērīts ārstniecības rezultāts? Kādēļ slimnīcās ārsti ir sastopami vien dažas stundas dienā un brīvdienās pacienti vienkārši “guļ”, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus darbdienās?
Cik pacientu vēršas pēc neatliekamās palīdzības 1. līmeņa slimnīcās, un kad tiks pārtraukta prakse, ka tur brauc “pārgulēt nakti” mediķi no Rīgas? Lai arī mediķi dežurē, nekādas diagnostikas iespējas kā laboratorijas analīzes vai radioloģijas izmeklējumi tur nav pieejamas, un NMPD brigādes šos punktus neiekļauj reālajos hospitalizācijas plānos.
Ņemot vērā arī reģionu slimnīcu bažas par izmaksām, vai ir plāns, kā optimizēt profila gultas un panākt augstāku to noslogojumu tuvu 95%, un paaugstināt izmeklējumu, kā arī manipulāciju intensitāti, samazinot atrašanās laiku stacionārā, tai skaitā Universitātes slimnīcās?
Vai slimnīcas joprojām ir ieinteresētas apgūt naudu un tā tieši tiks saistīta ar kvalitāti un ārstēšanas efektivitāti, kaut aizmirst par vienkāršu tīrību un higiēnu, kur izplatās pat tāda intrahospitālā infekcija kā legionella? Pēc ultimātiem spriežot, veselības ārstniecības iestādes var darīt, ko vēlas, un pieņemt stacionārā jebkura profila pacientus, ko vēlas, un nav sistēmas, kas paredz ārstēt noteiktu pacientu grupas vai profilus kā obligātus.
Galu galā Nacionālais veselības dienests visu tāpat apmaksās pēc nesaprotamiem tarifiem, piemēros jokaino DRG, un, ja tomēr ne, tad gada nogalē tāpat VM (kā ik gadus) dotēs slimnīcas, piešķirot dāsnu miljonu finansējumu tiem, kuri skaļāk bļauj un kuru valdēs ir savējo partiju cilvēki…
Kad ministre nāks ar savu redzējumu par naudas plūsmu, tās kontroles, optimālas stacionēšanas plāna un sagaidāmo rezultātu monitoringa sistēmu?
Gribētos zināt, kā VM redz ambulatorā sektora sakārtošanu, kur statistikas dati liecina par divas reizes lielāku un dublējošu izmeklējumu skaitu, tai skaitā par pacientu pašu līdzekļiem. Ir jautājums par biežajām konsultācijām, kuras pēc pašu pacientu vārdiem ilgst vien 5 minūtes un kurās bieži tiek izrakstīti nosūtījumi tālāk vai norādījumi ģimenes ārstam bez diagnozes un skaidrojuma.
Šī, protams, ir privātā sektora joma, un tā tiek rūpīgi sargāta, neslēpjot, ka gatavi “pārpirkt” mediķus, kur pirkuma cena tiek ielikta pacienta tarifā, jo peļņa šim sektoram tikai aug un nav nekādas intereses par veselu pacientu.
Šai sistēmai ir vajadzīgs pusslimais, kurš tikai nāks un nāks izmeklēties. Notiek pat speciālistu “medības”, kā to sauc privātās veselības iestādes, kur tiek meklēti mazie zobratiņi, lai grieztu lielās dzirnavas un peļņa birtu īpašnieku makos.
Nedzird ministres L.Menģelsones vēlmi ko iesākt ar vertikālo integrāciju, kur viena īpašnieka rokās ir zāļu lieltirgotava, aptiekas, ģimenes ārstu prakses, poliklīnikas un pat nelielas slimnīcas, kuras apvieno viena datorizēta sistēma.
Kad šobrīd aptiekās sastopas ar medikamentu trūkumu, tad jāsaka, ka tieši šīs vertikālās integrācijas dēļ tas ir vēl izteiktāks, jo daudzas zāles aiziet no reģistra, jo netiek līdz aptiekas plauktam. Tā vietā no VM puses izskan priekšlikum samazināt zālēm PVN, kas arī būtu pareizi, taču nerisina problēmu saknē. Daudzi ražotāji atzīst, ka dod lētākās cenas reģionā, taču aptiekās tās ir dārgākās Baltijā.
Ir jauki runāt, ka šobrīd mūsu valstī VM pamata prioritāte ir veselības pratība, taču ko līdz to stāstīt bērnam, ja konsultācijas un pat elementāri zobārsts faktiski nav pieejami bez maksas un sanāk, ka trūcīgāko vecāku bērni var mācīties, cik grib, taču ar savām problēmām var gaidīt mēnešus ilgās rindās, un to bērni saprot ļoti ātri.
Var propagandēt fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu, taču vai vecākiem tam pietiek naudas un laika, jo esošajā dzīves dārdzībā pat 5 eiro pieaugums par sporta nodarbībām var būt izšķirošs, lai tās apmeklētu.
Būs interesanti redzēt, kādi pēc pirmajām 100 dienām būs partiju un ministru reitingi un vai tas vispār kādu satrauks, jo līdz nākamajam velēšanām ir gana tālu un daudz kas vēl mainīsies. Tas, ko „Apvienotais saraksts” solīja, jau pašam AS ir aizmirsies, un vairs neliekas svarīgas ne sarkanās, ne redzamās vai neredzamās līnijas.
Jomā kur ir krīze, nav ne rīcības, ne plāna, ko parāda arī tas, ka RAKUS problēma un solītā vadības izvērtēšana ir pazudusi no dienas kārtības. Ne ar ko ir beidzies konkurss uz RAKUS vadītāja vietu, kur komisijā ir pati L.Menģelsone, par izšķērdēšanu atlaistais bijušais vadītājs V.Boka, nu jau arī bijušais nepraša I. Paeglītis un padomes loceklis, kurš aizņemts vairākos darbos, V. Ābols, kur ieceltais p.i. A.Višņakovs apmierina visus, jo neko daudz nesaprot un neko mainīt netaisās, bet diemžēl neatbilst pat minimālām OECD prasībām, ko nosaka likums.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
